LvGluck8 - Song of Solomon - 2

2:1  Es esmu roze Šaronā un lilija ielejā.

2:2  Tā kā lilija starp ērkšķiem, tāda ir mana draudzene starp tām meitām.

2:3  Tā kā ābele starp meža kokiem, tāds ir mans draugs starp tiem dēliem. Es ilgojos sēdēt viņa pavēnī, un viņa auglis manai mutei salds.

2:4  Viņš mani ved vīna namā, un mīlestība ir viņa karogs pār mani.

2:5  Atspirdzinājiet mani ar vīna ogām un spēcinājiet mani ar āboliem; jo es nīkstu no mīlestības.

2:6  Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.

2:7  Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām laukā, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.

2:8  Šī ir mana drauga balss; redzi, viņš nāk un lēkā pa tiem kalniem un deij pa tiem pakalniem.

2:9  Mans draugs ir līdzīgs stirnai vai jaunam briedim. Redzi, viņš stāv aiz sienas, skatās caur logiem un raugās caur skadriņiem.

2:10  Mans draugs atbild un saka uz mani: celies, mana draudzene, mana skaistā, un nāc!

2:11  Jo redzi, ziema ir pagājusi, stiprais lietus jau ir pārgājis un nost.

2:12  Puķes rādās laukā, dziesmu laiks atnācis, un ūbeles balss dzirdama mūsu zemē.

2:13  Vīģes koks dabūjis pumpurus, un vīna koki plaukst un dod smaržu; celies, nāc, mana draudzene, mana skaistā, nāc šurp!

2:14  Mans balodis akmeņu kalnos, apslēptos plaisumos, parādi man savu vaigu, dod man savu balsi dzirdēt; jo tava balss ir salda, un tavs vaigs ir mīlīgs.

2:15  Gūstat mums lapsas, tās mazās lapsas, kas vīna dārzus maitā, jo mūsu vīna dārzi stāv ziedos.

2:16  Mans draugs ir mans, es esmu viņa, kas pa tām lilijām gana.

2:17  Kamēr diena metās dzestra un ēnas bēg, atgriezies, mans draugs, kā stirna, vai kā jauns briedis pa kalnu plaisumiem.