LvGluck8 - II Corinthians - 4

4:1  Tādēļ, ka mums šis amats ir pēc tās mums dotās žēlastības, mēs nepiekūstam.

4:2  Bet mēs atsakām slepenai bezkaunībai, nestaigādami iekš viltības, nedz Dieva vārdu pārgrozīdami, bet ar patiesības parādīšanu darīdami sev pašus pieņēmīgus ikkatra cilvēka zināmai sirdij Dieva priekšā.

4:3  Bet ja mūsu evaņģēlijs ir apsegts, tad tas ir apsegts iekš tiem, kas pazūd;

4:4  Iekš tiem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis, lai tiem nespīd tā godības pilna evaņģēlija spožums no Kristus, kas ir Dieva ģīmis.

4:5  Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu; bet sevi, ka esam jūsu kalpi Jēzus dēļ.

4:6  Jo Dievs, kas sacījis, lai gaisma aust no tumsības, tas ir atspīdējis mūsu sirdīs, apgaismošanu dot, ka atzīstam Dieva godību iekš Jēzus Kristus vaiga.

4:7  Bet mēs šo mantu turam mālu traukos, lai tas lielu lielais spēks būtu no Dieva, un ne no mums.

4:8  Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr nenospaidīti; mēs esam neziņā, bet tomēr neesam izmisuši;

4:9  Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; mēs topam pie zemes mesti, tomēr neejam bojā.

4:10  Mēs arvien Tā Kunga Jēzus miršanu visur līdz nesam savās miesās, lai arī Jēzus dzīvība mūsu miesās parādās.

4:11  Jo kamēr dzīvojam, allažiņ topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādās mūsu mirstamās miesās.

4:12  Tad nu nāve ir spēcīga iekš mums, bet dzīvība iekš jums.

4:13  Bet kad mums ir tas pats ticības gars, tā kā stāv rakstīts: es esmu ticējis, tāpēc es esmu runājis; tad mēs ticam, tāpēc arī runājam,

4:14  Zinādami, ka Tas, kas To Kungu Jēzu ir uzmodinājis, arī mūs caur Jēzu uzmodinās un līdz ar jums stādīs priekšā.

4:15  Jo viss tas notiek jūsu dēļ, ka žēlastība vairodamies pie daudziem vairotu pateikšanu Dievam par godu.

4:16  Tāpēc nepiekūstam, bet jebšu mūsu ārīgais cilvēks nīcin nīkst, tomēr tas iekšķīgais jo dienas jo vairāk atjaunojās.

4:17  Jo mūsu bēdas, kas ir īsas un vieglas, mums padara neizsakot lielu, mūžīgu un pastāvīgu godību,

4:18  Mums, kas neņemam vērā to, kas redzams, bet to, kas nav redzams. Jo kas redzams, tas ir laicīgs; bet kas nav redzams, tas ir mūžīgs.