LvGluck8 - Lamentations - 5

5:1  Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu kaunu.

5:2  Mūsu mantas tiesa svešiniekiem kļuvusi, mūsu nami ārzemniekiem.

5:3  Mēs esam bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.

5:4  Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku pērkam par maksu.

5:5  Mēs topam vajāti pār kaklu pār galvu, mēs esam noguruši, dusas mums nav.

5:6  Mēs esam devušies rokā ēģiptiešiem un Asiriešiem, lai dabūtu maizes paēst.

5:7  Mūsu tēvi apgrēkojušies, un to vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.

5:8  Kalpi valda pār mums, un neviena nav, kas mūs izglābj no viņu rokām.

5:9  Mums sava maize jāatved ar nāves bailēm, tuksneša zobena priekšā.

5:10  Mūsu āda ir nomelnējusi kā ceplī no tāda briesmīga bada.

5:11  Sievas Ciānā apsmietas, jaunavas Jūda pilsētās.

5:12  Lielkungi caur viņu roku ir pakārti, un vecaju vaigs nav turēts godā.

5:13  Jaunekļus dzen pie malšanas, un puiši klūp malku nesdami.

5:14  Vecaji atstājās no vārtiem un jaunekļi no savām dziesmām.

5:15  Mūsu sirds līksmība ir pagalam, mūsu diešana palikusi par vaimanām.

5:16  Mūsu galvas kronis nokritis, - ak vai mums, ka esam grēkojuši!

5:17  Tādēļ mūsu sirds gurdena, tādēļ mūsu acis palikušas tumšas;

5:18  Ciānas kalna dēļ, kas izpostīts, ka lapsas pār to tekā.

5:19  Tu, Kungs, paliec mūžīgi, Tavs godības krēsls līdz radu radiem.

5:20  Kādēļ Tu mūs mūžam gribi aizmirst, kāpēc Tu mūs tik ilgi gribi atstāt?

5:21  Kungs, atgriezi mūs pie Tevis, tad atgriezīsimies, atjauno mūsu dienas, tā kā vecos laikos.

5:22  Jeb vai Tu mūs pavisam esi atmetis un tik ļoti par mums apskaities?