LvGluck8 - Psalms - 132

132:1  Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.

132:2  Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:

132:3  Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;

132:4  Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;

132:5  Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.

132:6  Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.

132:7  Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.

132:8  Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;

132:9  Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.

132:10  Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.

132:11  Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.

132:12  Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.

132:13  Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.

132:14  Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.

132:15  Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

132:16  Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.

132:17  Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.

132:18  Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.