LvGluck8 - Psalms - 78

78:1  Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.

78:2  Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.

78:3  Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,

78:4  To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.

78:5  Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.

78:6  Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.

78:7  Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;

78:8  Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.

78:9  Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.

78:10  Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,

78:11  Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.

78:12  Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.

78:13  Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;

78:14  Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.

78:15  Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.

78:16  Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.

78:17  Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,

78:18  Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,

78:19  Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?

78:20  Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?

78:21  Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.

78:22  Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.

78:23  Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,

78:24  Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.

78:25  Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.

78:26  Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,

78:27  Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,

78:28  Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.

78:29  Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.

78:30  Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,

78:31  Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.

78:32  Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.

78:33  Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.

78:34  Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,

78:35  Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.

78:36  Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.

78:37  Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.

78:38  Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.

78:39  Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.

78:40  Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!

78:41  Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.

78:42  Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,

78:43  Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,

78:44  Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,

78:45  Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,

78:46  Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,

78:47  Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,

78:48  Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,

78:49  Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,

78:50  Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,

78:51  Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,

78:52  Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,

78:53  Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.

78:54  Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.

78:55  Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.

78:56  Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,

78:57  Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,

78:58  Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.

78:59  Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.

78:60  Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.

78:61  Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;

78:62  Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.

78:63  Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.

78:64  Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.

78:65  Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,

78:66  Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,

78:67  Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,

78:68  Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;

78:69  Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.

78:70  Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,

78:71  No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.

78:72  Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.