LvGluck8 - Psalms - 107

107:1  Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

107:2  Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas

107:3  Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.

107:4  Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,

107:5  Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.

107:6  Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,

107:7  Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:

107:8  Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,

107:9  Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -

107:10  Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,

107:11  Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;

107:12  Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.

107:13  Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm

107:14  Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:

107:15  Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,

107:16  Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -

107:17  Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,

107:18  Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.

107:19  Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.

107:20  Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:

107:21  Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,

107:22  Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -

107:23  Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,

107:24  Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,

107:25  Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,

107:26  Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,

107:27  Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.

107:28  Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;

107:29  Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;

107:30  Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:

107:31  Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.

107:32  Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.

107:33  Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,

107:34  Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;

107:35  Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.

107:36  Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,

107:37  Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.

107:38  Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.

107:39  Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.

107:40  Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;

107:41  Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.

107:42  To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.

107:43  Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.