LvGluck8 - Psalms - 105

105:1  Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.

105:2  Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

105:3  Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.

105:4  Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.

105:5  Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -

105:6  Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

105:7  Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.

105:8  Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

105:9  Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

105:10  To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,

105:11  Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;

105:12  Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,

105:13  Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,

105:14  Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:

105:15  Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!

105:16  Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.

105:17  Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.

105:18  Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,

105:19  Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.

105:20  Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.

105:21  Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.

105:22  Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.

105:23  Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.

105:24  Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.

105:25  Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

105:26  Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.

105:27  Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.

105:28  Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.

105:29  Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.

105:30  Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.

105:31  Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

105:32  Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,

105:33  Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.

105:34  Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,

105:35  Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.

105:36  Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.

105:37  Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

105:38  Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.

105:39  Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.

105:40  Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.

105:41  Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.

105:42  Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.

105:43  Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,

105:44  Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,

105:45  Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.