LvGluck8 - Psalms - 106

106:1  Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

106:2  Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?

106:3  Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.

106:4  Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;

106:5  Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.

106:6  Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.

106:7  Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.

106:8  Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.

106:9  Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.

106:10  Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.

106:11  Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.

106:12  Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.

106:13  Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;

106:14  Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.

106:15  Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.

106:16  Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.

106:17  Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.

106:18  Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.

106:19  Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,

106:20  Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.

106:21  Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,

106:22  Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.

106:23  Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.

106:24  Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,

106:25  Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.

106:26  Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī

106:27  Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.

106:28  Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,

106:29  Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.

106:30  Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.

106:31  Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.

106:32  Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.

106:33  Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.

106:34  Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;

106:35  Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;

106:36  Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.

106:37  Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,

106:38  Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.

106:39  Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.

106:40  Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;

106:41  Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.

106:42  Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.

106:43  Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.

106:44  Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,

106:45  Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,

106:46  Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.

106:47  Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.

106:48  Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.