LvGluck8 - Psalms - 119

119:1  Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.

119:2  Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,

119:3  Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.

119:4  Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.

119:5  Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.

119:6  Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.

119:7  Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.

119:8  Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.

119:9  Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.

119:10  Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.

119:11  Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.

119:12  Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.

119:13  Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.

119:14  Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.

119:15  Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.

119:16  Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.

119:17  Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.

119:18  Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.

119:19  Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.

119:20  Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.

119:21  Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.

119:22  Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.

119:23  Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.

119:24  Tavas liecības ir mans prieks un padoms.

119:25  Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.

119:26  Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.

119:27  Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.

119:28  Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.

119:29  Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.

119:30  Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.

119:31  Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.

119:32  Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.

119:33  Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.

119:34  Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.

119:35  Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.

119:36  Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.

119:37  Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.

119:38  Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.

119:39  Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.

119:40  Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.

119:41  Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,

119:42  Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.

119:43  Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.

119:44  Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.

119:45  Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.

119:46  Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.

119:47  Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.

119:48  Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.

119:49  Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.

119:50  Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.

119:51  Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.

119:52  Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.

119:53  Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.

119:54  Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.

119:55  Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.

119:56  Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.

119:57  Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.

119:58  Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.

119:59  Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.

119:60  Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.

119:61  Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

119:62  Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.

119:63  Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.

119:64  Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.

119:65  Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.

119:66  Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.

119:67  Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.

119:68  Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.

119:69  Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.

119:70  Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.

119:71  Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.

119:72  Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.

119:73  Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.

119:74  Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.

119:75  Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.

119:76  Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.

119:77  Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.

119:78  Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.

119:79  Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.

119:80  Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.

119:81  Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.

119:82  Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?

119:83  Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.

119:84  Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?

119:85  Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.

119:86  Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!

119:87  Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.

119:88  Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.

119:89  Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.

119:90  Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.

119:91  Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.

119:92  Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.

119:93  Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.

119:94  Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.

119:95  Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.

119:96  Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.

119:97  Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.

119:98  Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.

119:99  Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.

119:100  Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.

119:101  Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.

119:102  Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.

119:103  Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!

119:104  Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.

119:105  Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

119:106  Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.

119:107  Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.

119:108  Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.

119:109  Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.

119:110  Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.

119:111  Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.

119:112  Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.

119:113  Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.

119:114  Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.

119:115  Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.

119:116  Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.

119:117  Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.

119:118  Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.

119:119  Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.

119:120  Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.

119:121  Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.

119:122  Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.

119:123  Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.

119:124  Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.

119:125  Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.

119:126  Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.

119:127  Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.

119:128  Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.

119:129  Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.

119:130  Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.

119:131  Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.

119:132  Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.

119:133  Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.

119:134  Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.

119:135  Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.

119:136  Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.

119:137  Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.

119:138  Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.

119:139  Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.

119:140  Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.

119:141  Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.

119:142  Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.

119:143  Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.

119:144  Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.

119:145  Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.

119:146  Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.

119:147  Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.

119:148  Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.

119:149  Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

119:150  Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.

119:151  Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.

119:152  No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.

119:153  Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.

119:154  Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.

119:155  Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.

119:156  Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.

119:157  Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.

119:158  Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.

119:159  Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.

119:160  Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.

119:161  Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.

119:162  Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.

119:163  Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.

119:164  Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.

119:165  Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.

119:166  Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.

119:167  Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,

119:168  Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.

119:169  Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!

119:170  Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!

119:171  Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.

119:172  Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.

119:173  Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.

119:174  Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.

119:175  Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.

119:176  Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.