LvGluck8 - Psalms - 104

104:1  Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.

104:2  Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.

104:3  Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.

104:4  Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.

104:5  Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.

104:6  Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.

104:7  No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;

104:8  Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.

104:9  Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.

104:10  Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.

104:11  Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.

104:12  Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.

104:13  Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.

104:14  Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes

104:15  Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.

104:16  Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.

104:17  Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.

104:18  Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.

104:19  Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.

104:20  Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.

104:21  Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.

104:22  Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.

104:23  Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.

104:24  Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.

104:25  Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.

104:26  Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.

104:27  Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.

104:28  Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.

104:29  Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.

104:30  Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.

104:31  Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.

104:32  Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.

104:33  Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.

104:34  Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.

104:35  Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.