LvGluck8 - Psalms - 49

49:1  Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

49:2  Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

49:3  Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

49:4  Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.

49:5  Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?

49:6  Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.

49:7  Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,

49:8  (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi,)

49:9  Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

49:10  Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.

49:11  Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

49:12  Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.

49:13  Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela.)

49:14  Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt.

49:15  Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.)

49:16  Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

49:17  Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.

49:18  Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.

49:19  Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.

49:20  Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.