Site uses cookies to provide basic functionality.

OK
ACTS
Prev Up Next Toggle notes
Chapter 4
Acts Latvian 4:1  Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji,
Acts Latvian 4:2  Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu.
Acts Latvian 4:3  Un tie satvēra viņus un nodeva sardzei līdz rītam, jo bija jau vakars.
Acts Latvian 4:4  Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.
Acts Latvian 4:5  Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji,
Acts Latvian 4:6  Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.
Acts Latvian 4:7  Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?
Acts Latvian 4:8  Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties:
Acts Latvian 4:9  Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu.
Acts Latvian 4:10  Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels.
Acts Latvian 4:11  Viņš ir akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni;
Acts Latvian 4:12  Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.
Acts Latvian 4:13  Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu.
Acts Latvian 4:14  Un tie, redzot izdziedināto cilvēku ar viņiem kopā stāvam, nevarēja nekā pretim runāt.
Acts Latvian 4:15  Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā,
Acts Latvian 4:16  Sacīdami: Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt.
Acts Latvian 4:17  Bet lai tas tālāk tautā neizpaustos, mēs viņiem piedraudēsim, lai tie Viņa vārdā vairs nevienam cilvēkam nekā nerunā.
Acts Latvian 4:18  Un tie, pasaukuši viņus, pavēlēja vairs nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā.
Acts Latvian 4:19  Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?
Acts Latvian 4:20  Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.
Acts Latvian 4:21  Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis;
Acts Latvian 4:22  Jo cilvēkam, pie kā šis izdziedināšanas brīnums notika, bija vairāk nekā četrdesmit gadu.
Acts Latvian 4:23  Kad viņus atlaida, tie aizgāja pie savējiem un stāstīja viņiem, ko augstie priesteri un vecākie tiem sacījuši.
Acts Latvian 4:24  To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir,
Acts Latvian 4:25  Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?
Acts Latvian 4:26  Zemes ķēniņi saceļas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Viņa Svaidīto?
Acts Latvian 4:27  Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis,
Acts Latvian 4:28  Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek.
Acts Latvian 4:29  Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu!
Acts Latvian 4:30  Izstiep savu roku dziedināšanai un zīmju un brīnumu darīšanai sava svētā Dēla Jēzus vārdā!
Acts Latvian 4:31  Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
Acts Latvian 4:32  Un daudzie ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs.
Acts Latvian 4:33  Un apustuļi lielā spēkā deva liecību par mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos; un liela žēlastība bija viņos visos.
Acts Latvian 4:34  Un neviena trūcīga nebija viņu starpā, jo tie, kam bija tīrumi un nami, pārdeva tos un atnesa maksu par pārdoto,
Acts Latvian 4:35  Un nolika apustuļiem pie kājam. Un katram tika dalīts, kā tam bja vajadzīgs.
Acts Latvian 4:36  Arī levīts Jāzeps, dzimis kiprietis, ko apustuļi sauca par Barnabu, kas nozīmē: iepriecināšanas dēls,
Acts Latvian 4:37  Pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.