LvGluck8 - Job - 11

11:1  Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

11:2  Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

11:3  Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

11:4  Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

11:5  Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

11:6  Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

11:7  Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

11:8  Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt?

11:9  Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

11:10  Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

11:11  Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

11:12  Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

11:13  Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

11:14  Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

11:15  Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

11:16  Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

11:17  Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

11:18  Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

11:19  Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

11:20  Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.