LvGluck8 - Job - 39

39:1  Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?

39:2  Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,

39:3  Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?

39:4  Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.

39:5  Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,

39:6  Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?

39:7  Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.

39:8  Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.

39:9  Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?

39:10  Vai tu meža vērsi ar dzeņaukstēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?

39:11  Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?

39:12  Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?

39:13  Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?

39:14  Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,

39:15  Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.

39:16  Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.

39:17  Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.

39:18  Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.

39:19  Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?

39:20  Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jaizbīstas.

39:21  Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.

39:22  Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.

39:23  Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,

39:24  Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.

39:25  Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.

39:26  Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izplēš savus spārnus pret dienasvidu?

39:27  Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?

39:28  Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.

39:29  No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.

39:30  Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.