LvGluck8 - Job - 6

6:1  Ījabs atbildēja un sacīja:

6:2  Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!

6:3  Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.

6:4  Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.

6:5  Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?

6:6  Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?

6:7  Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.

6:8  Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,

6:9  Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!

6:10  Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.

6:11  Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?

6:12  Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?

6:13  Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?

6:14  Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.

6:15  Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;

6:16  Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -

6:17  Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.

6:18  Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.

6:19  Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.

6:20  Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.

6:21  Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.

6:22  Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?

6:23  Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?

6:24  Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.

6:25  Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;

6:26  Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.

6:27  Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.

6:28  Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.

6:29  Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.

6:30  Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?