LvGluck8 - Job - 41

41:1  Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?

41:2  Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?

41:3  Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?

41:4  Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?

41:5  Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?

41:6  Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?

41:7  Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?

41:8  Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.

41:9  Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.

41:10  Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?

41:11  Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.

41:12  Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.

41:13  Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?

41:14  Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.

41:15  Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.

41:16  Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.

41:17  Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.

41:18  Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.

41:19  No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.

41:20  No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.

41:21  Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.

41:22  Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.

41:23  Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.

41:24  Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.

41:25  Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.

41:26  Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.

41:27  Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.

41:28  Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.

41:29  Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.

41:30  Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.

41:31  Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.

41:32  Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.

41:33  Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.

41:34  Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.