LvGluck8 - Job - 12

12:1  Bet Ījabs atbildēja un sacīja:

12:2  Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.

12:3  Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?

12:4  Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.

12:5  Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.

12:6  Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.

12:7  Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.

12:8  Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.

12:9  Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.

12:10  Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.

12:11  Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?

12:12  Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.

12:13  Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.

12:14  Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.

12:15  Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.

12:16  Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.

12:17  Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.

12:18  Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.

12:19  Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.

12:20  Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.

12:21  Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.

12:22  Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.

12:23  Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.

12:24  Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.

12:25  Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.