LvGluck8 - Job - 27

27:1  Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:

27:2  Tik tiešām kā Dievs dzīvs, kas man taisnību neizspriež, un tas Visuvarenais, kas manu dvēseli apbēdinājis -

27:3  Kamēr mana dvēsele vēl ir iekš manis un Tas Gars no Dieva manās nāsīs -

27:4  Manas lūpas nerunās netaisnību, un mana mēle neteiks melus.

27:5  Es nebūt nevaru teikt, ka jums taisnība; kamēr man dvaša zūd, es aizstāvēšu savu nenoziedzību.

27:6  Es turēšos stipri pie savas taisnības un no tās neatlaidīšos; mana sirds mani nekož manu dienu pēc.

27:7  Manam ienaidniekam būs palikt par blēdi, un manam pretiniekam par netaisnu.

27:8  Jo kāda ir blēdnieka cerība, kad Dievs atņem un aizrauj viņa dvēseli?

27:9  Vai Dievs klausīs viņa saukšanu, kad viņam uznāk bēdas?

27:10  Jeb vai viņš var prieku dabūt pie tā Visuvarenā, vai viņš Dievu var piesaukt ikkatrā laikā?

27:11  Es jums mācīšu, kāda ir Dieva roka; kāds tā Visuvarenā padoms, to negribu slēpt.

27:12  Redzi, jūs visi to redzat, kāpēc tad jūs domājiet tukšas domas?

27:13  Šī ir bezdievīga cilvēka alga pie Dieva un varas darītāju daļa, ko tie no tā Visuvarenā dabūs.

27:14  Ja tam daudz bērnu, tad zobens nāk pār tiem, un viņa pēcnākamie nepaēdīs maizes.

27:15  Viņa atlikušos mēris liek kapā, un viņa atraitnes nedabū raudāt.

27:16  Kad viņš naudu sakrāj kā pīšļus un drēbes sagādā kā mēslus,

27:17  Tad viņš gan sagādā, bet taisnie tās apvilks, un nenoziedzīgie dalīs to naudu.

27:18  Viņš uztaisījis savu namu kā kode un kā gans uztaisa būdu.

27:19  Bagāts tas apgūlās, un tad nekad vairs; viņš atdara savas acis, un nav vairs nekas.

27:20  Bailība tam uzbrūk kā ūdens, naktī viņu aizrauj viesulis.

27:21  Austriņa vējš viņu aizrauj, ka tas aiziet, un aizpūš viņu no savas vietas.

27:22  (Dievs) šauj uz viņu un netaupa, no Viņa rokas tas bēg šurpu turpu.

27:23  Par to sasit plaukstas un to aizsvilpo no viņa vietas.