LvGluck8 - Job - 15

15:1  Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

15:2  Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?

15:3  Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?

15:4  Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.

15:5  Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.

15:6  Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.

15:7  Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?

15:8  Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?

15:9  Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?

15:10  Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.

15:11  Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?

15:12  Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,

15:13  Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!

15:14  Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?

15:15  Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.

15:16  Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.

15:17  Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,

15:18  Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -

15:19  Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -

15:20  Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.

15:21  Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.

15:22  Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.

15:23  Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.

15:24  Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.

15:25  Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.

15:26  Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.

15:27  Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.

15:28  Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.

15:29  (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.

15:30  Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.

15:31  Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.

15:32  Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.

15:33  Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.

15:34  Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.

15:35  Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.