LvGluck8 - Job - 16

16:1  Tad Ījabs atbildēja un sacīja:

16:2  Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.

16:3  Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?

16:4  Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.

16:5  Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.

16:6  Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?

16:7  Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,

16:8  Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.

16:9  Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.

16:10  Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.

16:11  Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.

16:12  Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.

16:13  Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.

16:14  Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.

16:15  Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,

16:16  Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,

16:17  Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.

16:18  Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!

16:19  Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.

16:20  Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,

16:21  Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!

16:22  Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.