LvGluck8 - Job - 4

4:1  Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

4:2  Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?

4:3  Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.

4:4  Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.

4:5  Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.

4:6  Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?

4:7  Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?

4:8  Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.

4:9  Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.

4:10  Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.

4:11  Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.

4:12  Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,

4:13  Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.

4:14  Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.

4:15  Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.

4:16  Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:

4:17  Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?

4:18  Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu,-

4:19  Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.

4:20  Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.

4:21  Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.