LvGluck8 - Proverbs - 26

26:1  Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.

26:2  Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.

26:3  Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.

26:4  Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.

26:5  Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.

26:6  Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.

26:7  Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.

26:8  Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.

26:9  Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.

26:10  Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.

26:11  Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.

26:12  Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.

26:13  Sliņķis saka: „Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!“

26:14  Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.

26:15  Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.

26:16  Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.

26:17  Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.

26:18  Tā kā, kad (ārprātīgs) par smieklu šautu ar šķēpiem un nāvīgām bultām,

26:19  Tā pat ir, kas savu tuvāko pievīlis saka: Vai to par smieklu vien nedarīju?

26:20  Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.

26:21  Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.

26:22  Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.

26:23  Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.

26:24  Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.

26:25  Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.

26:26  Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.

26:27  Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.

26:28  Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.