LvGluck8 - Proverbs - 6

6:1  Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,

6:2  Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.

6:3  Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;

6:4  Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;

6:5  Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!

6:6  Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!

6:7  Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,

6:8  Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.

6:9  Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?

6:10  Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;

6:11  Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.

6:12  Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,

6:13  Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.

6:14  Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.

6:15  Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.

6:16  Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:

6:17  Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,

6:18  Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;

6:19  Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -

6:20  Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.

6:21  Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.

6:22  Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;

6:23  Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;

6:24  Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.

6:25  Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;

6:26  Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.

6:27  Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?

6:28  Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?

6:29  Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.

6:30  Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.

6:31  Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.

6:32  Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.

6:33  Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;

6:34  Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.

6:35  Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.