LvGluck8 - Proverbs - 1

1:1  Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,

1:2  Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,

1:3  Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,

1:4  Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.

1:5  Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,

1:6  Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.

1:7  Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.

1:8  Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;

1:9  Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.

1:10  Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!

1:11  Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!

1:12  Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst.

1:13  Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.

1:14  Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“

1:15  Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;

1:16  Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.

1:17  Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!

1:18  Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.

1:19  Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.

1:20  Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;

1:21  Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:

1:22  Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?

1:23  Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.

1:24  Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,

1:25  Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;

1:26  Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,

1:27  Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.

1:28  Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,

1:29  Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.

1:30  Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;

1:31  Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.

1:32  Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.

1:33  Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.