LvGluck8 - Proverbs - 14

14:1  Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.

14:2  Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.

14:3  Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.

14:4  Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.

14:5  Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.

14:6  Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.

14:7  Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!

14:8  Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.

14:9  Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.

14:10  Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.

14:11  Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.

14:12  Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.

14:13  Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.

14:14  Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.

14:15  Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.

14:16  Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.

14:17  Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.

14:18  Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.

14:19  Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.

14:20  Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.

14:21  Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.

14:22  Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.

14:23  Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.

14:24  Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.

14:25  Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.

14:26  Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.

14:27  Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.

14:28  Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.

14:29  Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.

14:30  Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.

14:31  Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.

14:32  Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,

14:33  Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.

14:34  Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.

14:35  Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.