LvGluck8 - Matthew - 15

15:1  Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:

15:2  “Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”

15:3  Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?

15:4  Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”

15:5  Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.

15:6  Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.

15:7  Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:

15:8  “Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.

15:9  Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””

15:10  Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.

15:11  Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”

15:12  Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”

15:13  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.

15:14  Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”

15:15  Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”

15:16  Un Jēzus sacīja: “Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?

15:17  Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.

15:18  Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.

15:19  Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.

15:20  Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”

15:21  Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.

15:22  Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”

15:23  Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.”

15:24  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.”

15:25  Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”

15:26  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”

15:27  Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”

15:28  Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.

15:29  Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.

15:30  Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.

15:31  Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.

15:32  Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”

15:33  Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”

15:34  Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”

15:35  Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties.

15:36  Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm.

15:37  Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.

15:38  Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.

15:39  Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.