LvGluck8 - Proverbs - 20

20:1  Vīns ir zobgalis, stiprs dzēriens trakgalvis; kas no tā straipalē, nav gudrs.

20:2  Ķēniņa draudi ir kā jauna lauvas rūkšana; kas viņu apkaitina, tas grēko pret savu dzīvību.

20:3  Vīram gods, būt tālu no bāršanās; bet kas vien ģeķis, iemaisās.

20:4  Aukstuma dēļ sliņķis near; pļaujamā laikā viņš meklēs augļus, bet nekā!

20:5  Vīra padoms sirdī ir dziļš ūdens, bet gudrs vīrs to izsmeļ.

20:6  Ir daudz, kas katrs savu labu sirdi teic; bet uzticamu vīru, kas to atradīs!

20:7  Taisnais staigā savā skaidrībā; svētīgi būs viņa bērni pēc viņa!

20:8  Ķēniņš, uz soģa krēsla sēžot, izdeldē visu ļaunu ar savām acīm.

20:9  Kas var sacīt: Es esmu šķīsts savā sirdī, es esmu tīrs no grēkiem?

20:10  Divējāds svars un divējāds mērs, šie abi Tam Kungam ir negantība.

20:11  Jau pie bērna darbošanās var nomanīt, vai viņa vīra darbi būs skaidri un taisni.

20:12  Ausi dzirdošu un aci redzošu, abas darījis Tas Kungs.

20:13  Nemīlē miegu, ka nepalieci par nabagu; atdari savas acis, tad būsi maizes paēdis.

20:14  „Slikts, slikts!“ saka pircējs; bet aizgājis, tad lielās.

20:15  Ja arī zelta un pērļu ir daudz, tomēr tas skaistākais glītums ir gudras lūpas.

20:16  „Atņem viņam drēbi, jo tas priekš sveša galvojis, un tā nezināmā parādnieka vietā ķīlā tu to!“

20:17  Zagta maize dažam salda, bet pēcgalā viņa mute būs pilna zvirgzdu.

20:18  Ar padomu ved nodomus galā, un karu tu vedi ar gudriem padomiem.

20:19  Mēlnesis apkārt lienot izpļurkstē, kas slēpjams; bet tu netinies ar to, kas savu muti nevalda.

20:20  Kas tēvu un māti lād, tā spīdeklis izdzisīs visu dziļākā tumsībā,

20:21  Mantība, ko no pirmā gala iegūst, beidzamā galā nebūs svētīga.

20:22  Nesaki: Es atriebšu ļaunu! Gaidi uz To Kungu, un viņš tevi izpestīs.

20:23  Divējāds svars Tam Kungam negantība, un viltīgs svara kauss nav labs.

20:24  No Tā Kunga ir cilvēka soļi; kā gan cilvēks izprastu savu ceļu!

20:25  Svētas lietas aplam solīt un pēc apdomāt, būs cilvēkam par valgu.

20:26  Gudrs ķēniņš izdeldē bezdievīgos un ved skrituli pār tiem.

20:27  Dieva gaišums ir cilvēka dvēsele, kas pārzina visu sirds dziļumu.

20:28  Žēlastība un ticība pasargā ķēniņu, un caur žēlastību stāv stiprs viņa goda krēsls.

20:29  Jaunekļu krāšņums ir viņu spēks, un sirmi mati veco goda kronis.

20:30  Zilu un jēlu sapērt, tā nelieti noberž tīru un ar sitieniem līdz kauliem.