LvGluck8 - Proverbs - 31

31:1  Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.

31:2  Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.

31:3  Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.

31:4  Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,

31:5  Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.

31:6  Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:

31:7  Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.

31:8  Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.

31:9  Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.

31:10  Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.

31:11  Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.

31:12  Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.

31:13  Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.

31:14  Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.

31:15  Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.

31:16  To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.

31:17  Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.

31:18  Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.

31:19  Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.

31:20  Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.

31:21  Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.

31:22  Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.

31:23  Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.

31:24  Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.

31:25  Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.

31:26  Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.

31:27  Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.

31:28  Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:

31:29  Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!

31:30  Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!

31:31  Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!