LvGluck8 - Psalms - 73

73:1  Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas.

73:2  Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja.

73:3  Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās.

73:4  Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.

73:5  Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki.

73:6  Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.

73:7  No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri.

73:8  Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.

73:9  Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu.

73:10  Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,

73:11  Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs?

73:12  Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.

73:13  Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā,

73:14  Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu.

73:15  Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes.

73:16  Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm,

73:17  Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek.

73:18  Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā.

73:19  Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.

73:20  Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.

73:21  Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,

73:22  Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.

73:23  Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas.

73:24  Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā.

73:25  Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.

73:26  Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi.

73:27  Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas.

73:28  Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus.