LvGluck8 - Job - 24

24:1  Kāpēc tas Visuvarenais nav nolicis tiesas laikus, un kāpēc tie, kas Viņu pazīst, neredz Viņa dienas?

24:2  Robežas pārceļ, ganāmu pulku laupa un gana.

24:3  Bāriņu ēzeli aizdzen un atraitnes govi ķīlā.

24:4  Nabagus grūž no ceļa un bēdu ļaudīm zemē visiem jāapslēpjās.

24:5  Redzi, kā mežu ēzeļi tuksnesī tie iziet pie sava darba, agri celdamies pēc maizes, tuksnesis tiem ir barība priekš bērniem.

24:6  Tīrumā tie sev pļauj lopu ēdamo, un nolasa atlikas bezdievīgā vīna dārzā.

24:7  Kaili tie guļ bez drēbēm, apsega tiem nav pret aukstumu.

24:8  Tie mirkst no lietus uz kalniem, un bez patvēruma būdami tie apkampj klintis.

24:9  Bāriņu rauj no krūtīm un ņem no nabaga ķīlas.

24:10  Kaili tie iet bez drēbēm, un izsalkuši tie nes kūlīšus.

24:11  Šiem eļļa jāizspiež starp viņu mūriem, vīna spaids tiem jāmin un jāslāpst.

24:12  Pilsētās ļaudis nopūšās un ievainoto dvēsele kliedz; un taču Dievs to grēku nesoda.

24:13  Tie ir gaismas pretinieki, Viņa ceļus tie nepazīst un nepaliek uz Viņa tekām.

24:14  Gaismai austot slepkava ceļas, nokauj nabagu un bēdīgu, un naktī tas top par zagli.

24:15  Un laulības pārkāpēja acs gaida krēslību un saka: Neviena acs mani nepazīs; un apslēpj savu vaigu ar apsegu.

24:16  Tie tumsā ielaužās namos, dienas laikā slēpjās, no gaismas nekā negrib zināt.

24:17  Jo visiem šiem tumša nakts ir par dienu, jo nakts briesmas tiem ir pazīstamas.

24:18  Ātri tas nozūd pa ūdens virsu, viņa ežas ir nolādētas virs zemes, tas vairs nestaigās uz savu vīna dārzu.

24:19  Bula laiks un karstums aizņem sniega ūdeni, tāpat elle tos, kas grēkojuši.

24:20  Pats mātes klēpis viņu aizmirst, tas ir gardums tārpiem, tas netop vairs pieminēts, netaisnība top salauzta kā sapuvis koks;

24:21  Jo viņš aplaupīja neauglīgo, kas nedzemdē, un nedarīja nekā laba atraitnei.

24:22  Bet Dievs arī uztur varas darītājus ar savu spēku; vēl ceļas kas vairs neticēja, ka dzīvos.

24:23  Viņš tiem dod drošību un stiprumu, un Viņa acis skatās uz viņu ceļiem.

24:24  Tie ir augsti cēlušies, un mazs brīdis, tad to vairs nav; tie apgulstās, tiek savākti kā visi citi, un top nopļauti kā vārpas.

24:25  Vai tas tā nav? Kas mani darīs par melkuli un manu valodu pierādīs par tukšu?