Site uses cookies to provide basic functionality.

OK
JOB
Prev Up Next Toggle notes
Chapter 29
Job LvGluck8 29:1  Un Ījabs teica vēl tālāk savus teikumus un sacīja:
Job LvGluck8 29:2  Ak kaut es vēl būtu tāds kā pirmajos mēnešos, kā tai laikā, kad Dievs mani pasargāja;
Job LvGluck8 29:3  Kad Viņa spīdeklis spīdēja pār manu galvu, un es Viņa gaismā staigāju pa tumsību;
Job LvGluck8 29:4  Kā es biju savas jaunības laikā, kad Dievs mājoja pār manu dzīvokli,
Job LvGluck8 29:5  Kad tas Visuvarenais vēl bija ar mani, un mani bērni man apkārt;
Job LvGluck8 29:6  Kad savus soļus mazgāju krējumā, un akmens kalni man izlēja eļļas upes.
Job LvGluck8 29:7  Kad es pa vārtiem izgāju pilsētā, kad savu krēslu noliku uz tirgus(laukuma);
Job LvGluck8 29:8  Tad jaunekļi mani redzot stājās pie malas, un sirmgalvji pacēlās un palika stāvot.
Job LvGluck8 29:9  Virsnieki mitējās runāt un lika roku uz savu muti,
Job LvGluck8 29:10  Lielkungu balss apklusa, un viņu mēle pielipa pie zoda.
Job LvGluck8 29:11  Jo kura auss mani dzirdēja, tā mani teica laimīgu, un kura acs mani redzēja, tā deva man liecību.
Job LvGluck8 29:12  Jo es izglābu nabagu, kas brēca, un bāriņu, kam nebija palīga.
Job LvGluck8 29:13  Svētība no tā, kas ietu bojā, nāca pār mani, un atraitņu sirdi es iepriecināju.
Job LvGluck8 29:14  Es apģērbos ar taisnību, un tā mani aptērpa, mana krietnība man bija kā mētelis un kā ķēniņa cepure.
Job LvGluck8 29:16  Nabagiem es biju par tēvu, un nezināma sūdzību es izvaicāju.
Job LvGluck8 29:17  Es salauzīju netaisnā dzerokšļus un izrāvu laupījumu no viņa zobiem.
Job LvGluck8 29:18  Un es sacīju: es nomiršu savā ligzdā un manu dienu būs daudz kā smiltis.
Job LvGluck8 29:19  Mana sakne izpletīsies pie ūdens, un rasa paliks pa nakti uz manām lapām.
Job LvGluck8 29:20  Mana godība būs vienmēr jauna pie manis, un manam stopam labi izdosies manā rokā. -
Job LvGluck8 29:21  Uz mani klausījās un gaidīja un klusu saņēma manu padomu.
Job LvGluck8 29:22  Pēc maniem vārdiem neviens vairs nerunāja, un mana valoda uz tiem pilēja.
Job LvGluck8 29:23  Pēc manis ilgojās kā pēc lietus, un atpleta savu muti kā uz vasaras lietu.
Job LvGluck8 29:24  Es tiem uzsmaidīju, kad tiem nebija drošības, un mana vaiga gaišumu tie neskumdināja.
Job LvGluck8 29:25  Es tiem biju ceļa rādītājs un sēdēju goda vietā un mājoju kā ķēniņš starp saviem pulkiem, kā noskumušu iepriecinātājs.