LvGluck8 - Job - 3

3:1  Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. Un Ījabs iesāka un sacīja:

3:2  Tā diena lai pazūd, kur esmu dzimis,

3:3  Un tā nakts, kur sacīja: puisītis ieņemts.

3:4  Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc viņas nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd.

3:5  Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj un kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē.

3:6  Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājās, lai viņa nenāk mēnešu skaitā.

3:7  Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana.

3:8  Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk Levijatanu uzrīdīt.

3:9  Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz ausekļa spīdumu.

3:10  Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi, un bēdas nav noslēpusi priekš manām acīm.

3:11  Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un bojā gājis, kad no miesām iznācu?

3:12  Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst?

3:13  Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa,

3:14  Līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši,

3:15  Vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši;

3:16  Vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, tā kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas.

3:17  Tur bezdievīgie stājās no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris;

3:18  Tur cietumnieki visi līdzi ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi;

3:19  Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga.

3:20  Kāpēc (Dievs) dod bēdīgam gaismu un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds,

3:21  Kas pēc nāves ilgojās, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām,

3:22  Kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu -

3:23  Vīram, kam ceļš ir apslēpts, un ko Dievs visapkārt apspiedis?

3:24  Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāzās kā ūdens.

3:25  Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un no kā man bija bail, tas man uznācis.

3:26  Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.