LvGluck8 - Proverbs - 24

24:1  Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;

24:2  Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.

24:3  Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,

24:4  Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.

24:5  Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;

24:6  Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.

24:7  Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.

24:8  Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.

24:9  Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.

24:10  Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.

24:11  Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?

24:12  Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“ Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?

24:13  Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;

24:14  Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.

24:15  Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;

24:16  Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.

24:17  Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,

24:18  Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.

24:19  Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!

24:20  Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.

24:21  Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.

24:22  Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!

24:23  Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.

24:24  Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“ to cilvēki lād un ļaudis ienīst.

24:25  Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.

24:26  Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.

24:27  Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.

24:28  Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?

24:29  Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“

24:30  Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.

24:31  Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.

24:32  Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:

24:33  Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;

24:34  Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.