LvGluck8 - Proverbs - 23

23:1  Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.

23:2  Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.

23:3  Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.

23:4  Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.

23:5  Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.

23:6  Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;

23:7  Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“ tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.

23:8  Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.

23:9  Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.

23:10  Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;

23:11  Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.

23:12  Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.

23:13  Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.

23:14  Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles.

23:15  Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;

23:16  Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.

23:17  Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.

23:18  Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.

23:19  Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.

23:20  Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;

23:21  Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.

23:22  Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.

23:23  Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.

23:24  Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.

23:25  Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.

23:26  Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.

23:27  Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.

23:28  Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.

23:29  Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?

23:30  Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.

23:31  Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.

23:32  Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.

23:33  Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,

23:34  Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.

23:35  „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“