LvGluck8 - Mark - 15

15:1  Un tūlit no rīta tie augstie priesteri ar tiem vecajiem un rakstu mācītājiem un visa tā augstā tiesa sarunājās, un tie sēja Jēzu, noveda un nodeva Viņu Pilatum.

15:2  Un Pilatus Viņam jautāja: “Vai Tu esi tas Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēja un uz to sacīja: “Tu to saki.”

15:3  Un tie augstie priesteri Viņu gauži apsūdzēja.

15:4  Bet Pilatus Viņam atkal vaicāja sacīdams: “Vai Tu nekā neatbildi? Redzi, cik gauži tie Tevi apsūdz!”

15:5  Bet Jēzus neatbildēja vairs nenieka, tā ka Pilatus brīnījās.

15:6  Bet uz svētkiem tas viņiem atlaida vienu cietumnieku, kuru tie prasīja.

15:7  Bet tur bija viens ar vārdu Baraba, gūstīts ar tiem dumpiniekiem, kas dumpī vienu bija nokāvuši.

15:8  Un tie ļaudis augšā sanākuši iesāka prasīt, ka tiem tā darītu, kā allažiņ.

15:9  Bet Pilatus tiem atbildēja un sacīja: “Vai jūs gribat, ka es jums To Jūdu ķēniņu atlaižu?”

15:10  Jo viņš zināja, ka tie augstie priesteri To no skaudības bija nodevuši.

15:11  Bet tie augstie priesteri tiem ļaudīm piekodināja, lai labāki tiem atlaistu to Barabu.

15:12  Bet Pilatus atbildēja un atkal uz tiem sacīja: “Ko tad jūs gribat, lai daru Tam, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?”

15:13  Bet tie atkal brēca: “Sit Viņu krustā.”

15:14  Bet Pilatus uz tiem sacīja: “Ko tad Viņš ļaunu darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca: “Sit Viņu krustā.”

15:15  Bet Pilatus gribēdams tiem ļaudīm izpatikt, tiem atlaida Barabu un nodeva Jēzu, kad Viņu bija šaustījis, ka taptu krustā sists.

15:16  Bet tie karavīri Viņu noveda pilī, tas ir tiesas namā, un sasauca visu to pulku.

15:17  Un tie Viņam apvilka sarkanu mēteli, un kroni no ērkšķiem nopinuši Viņam lika uz galvu.

15:18  Un tie iesāka Viņu sveicināt: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”

15:19  Un sita Viņa galvu ar niedri un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.

15:20  Un kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka to sarkano mēteli un Viņam apvilka Viņa paša drēbes un Viņu izveda, ka Viņu krustā sistu.

15:21  Un tie spieda kādu, kas no lauka nākdams garām gāja, Sīmani no Kirenes, Aleksandera un Rufa tēvu, ka Viņa krustu nestu.

15:22  Un tie Viņu noveda pie tās vietas Golgata, tas ir tulkots: pieres vieta.

15:23  Un Viņam deva dzert vīnu, ar mirrēm sajauktu, bet Viņš to neņēma.

15:24  Un kad To bija krustā situši, tad tie izdalīja Viņa drēbes un meta kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.

15:25  Un tā bija tā trešā stunda, un Viņu sita krustā.

15:26  Un tur virsraksts par Viņa vainu bija virsū uzrakstīts: Tas Jūdu Ķēniņš.

15:27  Un līdz ar Viņu sita krustā divas slepkavas, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.

15:28  Un tie raksti ir piepildīti, kas saka: “Viņš ir līdzināts ļauna darītājiem.”

15:29  Un tie, kas gāja garām, Viņu zaimoja, kratīja savas galvas un sacīja: “Raugi, kā Tu Dieva namu noplēsi un to uztaisi trejās dienās.

15:30  Palīdzies pats un kāpi no krusta zemē.”

15:31  Tāpat arīdzan tie augstie priesteri ar tiem rakstu mācītājiem Viņu apmēdīja un sacīja: “Citus Viņš pestījis, Sevi pašu Viņš nevar pestīt.

15:32  Lai nu Kristus, tas Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.” Un arī tie, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, Viņu apsmēja.

15:33  Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.

15:34  Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca saukdams: “Eli, Eli, lama zabaktani!” Tas ir tulkots: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?

15:35  Un citi no tiem, kas tur klāt stāvēja, kad to dzirdēja, sacīja: “Redzi, Viņš sauc Eliju.”

15:36  Bet viens tecēja un pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un Viņu dzirdināja sacīdams: “Laidiet, redzēsim, vai Elija nāks un Viņu noņems.”

15:37  Bet Jēzus stiprā balsī brēcis dvēseli izlaida.

15:38  Un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei.

15:39  Bet tas virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam it pretī, redzēdams, ka Viņš tā brēkdams garu bija izlaidis, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.”

15:40  Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Madaļa un Marija, tā jaunākā, Jēkaba un Jāzepa māte, un Salome,

15:41  Kas arīdzan, kad Viņš bija Galilejā, Viņam bija gājušas pakaļ un Viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar Viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.

15:42  Un tās sataisāmās dienas vakarā, tas ir tai svētā vakarā,

15:43  Jāzeps no Arimatijas, viens godīgs runas kungs, kas pats arīdzan uz Dieva valstību gaidīja, nāca un iegāja droši pie Pilatus un izlūdzās Jēzus miesas.

15:44  Bet Pilatus brīnījās, ka Tas jau bija nomiris, un to kapteini aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš nomiris?

15:45  Un no tā kapteiņa izklausinājis, viņš Jāzepam Jēzus miesas atvēlēja.

15:46  Un tas smalku audekli pircis, Viņu noņēma un ietina tai smalkā audeklī un Viņu ielika kapā, kas klintī bija izcirsts, un pievēla akmeni priekš tā kapa durvīm.

15:47  Bet Marija Madaļa un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur Tas tapa nolikts.