LvGluck8 - Matthew - 22

22:1  Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:

22:2  “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,

22:3  Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.

22:4  Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.

22:5  Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.

22:6  Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.

22:7  Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.

22:8  Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi.

22:9  Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.

22:10  Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.

22:11  Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.

22:12  Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.

22:13  Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

22:14  Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”

22:15  Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.

22:16  Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.

22:17  Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”

22:18  Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?

22:19  Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.

22:20  Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”

22:21  Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

22:22  Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.

22:23  Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja

22:24  Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.

22:25  Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.

22:26  Tā arī otrais un trešais līdz septītam.

22:27  Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.

22:28  Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”

22:29  Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku.

22:30  Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.

22:31  Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:

22:32  „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“ Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.”

22:33  Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību

22:34  Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.

22:35  Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:

22:36  “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?”

22:37  Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.

22:38  Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis.

22:39  Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu.

22:40  Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.”

22:41  Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja

22:42  Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”

22:43  Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,

22:44  Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.

22:45  Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?”

22:46  Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.