LvGluck8 - Job - 33

33:1  Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.

33:2  Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.

33:3  Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.

33:4  Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.

33:5  Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.

33:6  Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.

33:7  Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.

33:8  Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:

33:9  „Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;

33:10  Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;

33:11  Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.“

33:12  Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.

33:13  Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem saviem darbiem?

33:14  Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.

33:15  Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,

33:16  Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.

33:17  Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.

33:18  Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.

33:19  Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.

33:20  Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.

33:21  Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,

33:22  Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.

33:23  Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:

33:24  Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.

33:25  Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.

33:26  Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, - tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.

33:27  Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.

33:28  Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.

33:29  Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,

33:30  Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.

33:31  Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.

33:32  Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.

33:33  Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.