LvGluck8 - Job - 21

21:1  Bet Ījabs atbildēja un sacīja:

21:2  Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.

21:3  Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.

21:4  Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?

21:5  Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.

21:6  Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.

21:7  Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?

21:8  Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.

21:9  Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.

21:10  Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.

21:11  Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.

21:12  Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.

21:13  Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā.

21:14  Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.

21:15  Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?

21:16  (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.

21:17  Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?

21:18  Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.

21:19  Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.

21:20  Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.

21:21  Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.

21:22  Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?

21:23  Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;

21:24  Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.

21:25  Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.

21:26  Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.

21:27  Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.

21:28  Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?

21:29  Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?

21:30  Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.

21:31  Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?

21:32  Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.

21:33  Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.

21:34  Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.