Latvian - Luke - 23

23:1  Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.

23:2  Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.

23:3  Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.

23:4  Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.

23:5  Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.

23:6  Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.

23:7  Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.

23:8  Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.

23:9  Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.

23:10  Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.

23:11  Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.

23:12  Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.

23:13  Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,

23:14  Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;

23:15  Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.

23:16  Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.

23:17  Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.

23:18  Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,

23:19  Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.

23:20  Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,

23:21  Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!

23:22  Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.

23:23  Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.

23:24  Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.

23:25  Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.

23:26  Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.

23:27  Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.

23:28  Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!

23:29  Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.

23:30  Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!

23:31  Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?

23:32  Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.

23:33  Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.

23:34  Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.

23:35  Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.

23:36  Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,

23:37  Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!

23:38  Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.

23:39  Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!

23:40  Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!

23:41  Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.

23:42  Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!

23:43  Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.

23:44  Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.

23:45  Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.

23:46  Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.

23:47  Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!

23:48  Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.

23:49  Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.

23:50  Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,

23:51  No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;

23:52  Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.

23:53  Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.

23:54  Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.

23:55  Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.

23:56  Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu.