Latvian - Luke - 24

24:1  Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas.

24:2  Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,

24:3  Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada.

24:4  Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.

24:5  Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?

24:6  Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā,

24:7  Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem.

24:8  Un tās atminējās Viņa vārdus.

24:9  Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.

24:10  Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja.

24:11  Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja.

24:12  Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.

24:13  Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.

24:14  Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.

24:15  Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.

24:16  Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.

24:17  Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?

24:18  Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?

24:19  Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

24:20  Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.

24:21  Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.

24:22  Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.

24:23  Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.

24:24  Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.

24:25  Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!

24:26  Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?

24:27  Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

24:28  Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.

24:29  Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.

24:30  Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.

24:31  Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.

24:32  Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?

24:33  Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;

24:34  Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.

24:35  Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.

24:36  Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu!

24:37  Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam.

24:38  Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?

24:39  Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!

24:40  Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.

24:41  Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?

24:42  Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.

24:43  Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.

24:44  Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.

24:45  Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.

24:46  Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.

24:47  Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.

24:48  Bet jūs esat liecinieki par šo visu.

24:49  Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!

24:50  Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.

24:51  Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.

24:52  Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.

24:53  Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.