LvGluck8 - II Samuel - 22

22:1  Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:

22:2  Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs.

22:3  Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.

22:4  Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.

22:5  Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,

22:6  Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja.

22:7  Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.

22:8  Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.

22:9  Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.

22:10  Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.

22:11  Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.

22:12  Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.

22:13  No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.

22:14  Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.

22:15  Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.

22:16  Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.

22:17  Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.

22:18  Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.

22:19  Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.

22:20  Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.

22:21  Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.

22:22  Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.

22:23  Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.

22:24  Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.

22:25  Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.

22:26  Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.

22:27  Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).

22:28  Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.

22:29  Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.

22:30  Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.

22:31  Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.

22:32  Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?

22:33  Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.

22:34  Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.

22:35  Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus.

22:36  Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.

22:37  Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.

22:38  Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.

22:39  Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.

22:40  Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.

22:41  Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.

22:42  Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.

22:43  Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.

22:44  Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.

22:45  Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.

22:46  Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.

22:47  Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,

22:48  Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,

22:49  Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.

22:50  Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.

22:51  Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.