LvGluck8 - Lamentations - 3

3:1  Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.

3:2  Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.

3:3  Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.

3:4  Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.

3:5  Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.

3:6  Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.

3:7  Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.

3:8  Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.

3:9  Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.

3:10  Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.

3:11  Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.

3:12  Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.

3:13  Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.

3:14  Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.

3:15  Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.

3:16  Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.

3:17  Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.

3:18  Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.

3:19  Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.

3:20  Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.

3:21  To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.

3:22  Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.

3:23  Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.

3:24  Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.

3:25  Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.

3:26  Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.

3:27  Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.

3:28  Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,

3:29  Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -

3:30  Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.

3:31  Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.

3:32  Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.

3:33  Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.

3:34  Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,

3:35  Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,

3:36  Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?

3:37  Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?

3:38  Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?

3:39  Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.

3:40  Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.

3:41  Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):

3:42  Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.

3:43  Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.

3:44  Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.

3:45  Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.

3:46  Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.

3:47  Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.

3:48  Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.

3:49  Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,

3:50  Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.

3:51  Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.

3:52  Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.

3:53  Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.

3:54  Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.

3:55  Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,

3:56  Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.

3:57  Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”

3:58  Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.

3:59  Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!

3:60  Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.

3:61  Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,

3:62  Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.

3:63  Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.

3:64  Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.

3:65  Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!

3:66  Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.