LvGluck8 - Luke - 1

1:1  Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,

1:2  Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:

1:3  Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,

1:4  Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.

1:5  Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.

1:6  Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.

1:7  Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.

1:8  Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,

1:9  Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.

1:10  Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.

1:11  Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.

1:12  Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.

1:13  Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.

1:14  Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.

1:15  Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.

1:16  Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.

1:17  Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”

1:18  Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”

1:19  Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.

1:20  Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”

1:21  Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.

1:22  Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.

1:23  Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.

1:24  Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:

1:25  “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”

1:26  Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete

1:27  Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.

1:28  Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”

1:29  Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?

1:30  Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.

1:31  Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.

1:32  Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.

1:33  Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.”

1:34  Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”

1:35  Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.

1:36  Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.

1:37  Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”

1:38  Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.

1:39  Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,

1:40  Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.

1:41  Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.

1:42  Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.

1:43  Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

1:44  Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.

1:45  Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”

1:46  Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,

1:47  Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.

1:48  Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.

1:49  Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.

1:50  Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.

1:51  Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.

1:52  Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.

1:53  Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.

1:54  Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,

1:55  Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.”

1:56  Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.

1:57  Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.

1:58  Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.

1:59  Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.

1:60  Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”

1:61  Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”

1:62  Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.

1:63  Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.

1:64  Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.

1:65  Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.

1:66  Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”

1:67  Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:

1:68  “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.

1:69  Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.

1:70  Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti;

1:71  Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;

1:72  Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību

1:73  Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,

1:74  Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam

1:75  Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.

1:76  Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,

1:77  Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,

1:78  Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;

1:79  Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”

1:80  Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.