Latvian - James

Chapter 1

1:1  Jēkabs, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo izklīdinātas.

1:2  Mani brāļi, uzskatiet to kā lielu prieku, ka jūs piemeklē dažādi kārdinājumi,

1:3  Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību!

1:4  Bet pacietība parādās pilnīgā darbā, lai jūs būtu pilnīgi, nepeļami un bez kādiem trūkumiem.

1:5  Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota.

1:6  Bet lai lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, tas līdzīgs jūras vilnim, ko vējš dzenā un mētā.

1:7  Lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no Kunga saņemt.

1:8  Vīrs, kam dalīta dvēsele, ir nepastāvīgs visos savos ceļos.

1:9  Bet lai pazemīgais brālis lepojas savā paaugstināšanā,

1:10  Bet bagātais savā pazemībā, jo kā zāles zieds viņš izzudīs.

1:11  Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā. Tāpat bagātais nonīks savās gaitās.

1:12  Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl.

1:13  Neviens kārdināšanā lai nesaka, ka Dievs to kārdina, jo Dievu nevar kārdināt uz ļaunu, un Viņš nevienu nekārdina.

1:14  Bet katru kārdina viņa paša kārība, kas to vilina un valdzina.

1:15  Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi.

1:16  Tādēļ nemaldieties, mani mīļie brāļi!

1:17  Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes. Tā nāk no gaismas Tēva, kurā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas.

1:18  Labprātīgi Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmdzimtie.

1:19  Ziniet, mani mīļie brāļi: katrs cilvēks, lai čakls klausīties, bet lēns runāt un lēns dusmoties.

1:20  Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.

1:21  Tāpēc, atmezdami katru netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iesēto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles!

1:22  Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami,

1:23  Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī.

1:24  Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija.

1:25  Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.

1:26  Ja kāds domā, ka tas ir dievbijīgs, un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tad viņa dievbijība ir tukša.

1:27  Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir tad, ja apmeklē bēdās bāreņus un atraitnes un sevi pasargā neaptraipītu no šīs pasaules.

Chapter 2

2:1  Mani brāļi, mūsu godības Kunga Jēzus Kristus ticību nevērtējiet pēc personas stāvokļa!

2:2  Jo ja jūsu sanāksmē ienāktu tīrās drēbēs vīrs, kam zelta gredzens, bet ienāktu arī nabadzīgs netīrā tērpā,

2:3  Un jūs uzlūkotu to, kam greznas drēbes, un tam sacītu: Tu nosēdies šeit ērti, bet trūcīgajam sacītu: Tu nostājies tur vai nosēdies pie manu kāju soliņa!

2:4  Vai tad jūs sevi nenovērtētu un nekļūtu ļaundomīgi tiesneši?

2:5  Klausieties, mani mīļie brāļi, vai Dievs tos, kas šinī pasaulē trūcīgi, nav izvēlējies par bagātiem ticībā un mantiniekiem tai valstij, ko Dievs apsolījis tiem, kas Viņu mīl?

2:6  Bet jūs nicināt trūcīgo. Vai bagātie ar varu jūs neapspiež, un vai tie nevelk jūs tiesās?

2:7  Vai viņi nav tie, kas zaimo labo vārdu, kādā jūs saucaties?

2:8  Bet ja jūs pildāt Rakstu ķēnišķo likumu: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad jūs labi darāt.

2:9  Bet ja jūs uzlūkojat personas, tad jūs grēkojat, un likums jūs atzīst par pārkāpējiem.

2:10  Ja kas izpildītu visu likumu, bet noziegtos pret vienu, tas vainojams pret visu.

2:11  Jo kas sacījis: Nepārkāp laulību, tas arī teicis: Nenokauj! Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tu esi likuma pārkāpējs.

2:12  Tā runājiet un tā dariet, kā tie, ko tiesās brīvības likums,

2:13  Jo tiesa nežēlīga tiem, kas neparāda žēlsirdību. Bet žēlsirdība pārsniedz tiesu.

2:14  Kāds labums, mani brāļi, ja kāds teiks, ka tam ticība, bet nav darbu? Vai ticība varēs viņu izglābt?

2:15  Ja brālis un māsa ir kaili un tiem trūkst ikdienišķā uztura,

2:16  Un ja kāds no jums viņiem teiks: Ejiet mierā, sildieties un paēdiet, bet nedos viņiem to, kas miesai nepieciešams, ko tas palīdzēs?

2:17  Tāpat arī ticība pati sevī ir mirusi, ja tai nav darbu.

2:18  Bet ja kāds teiks: Tev ir ticība, bet man darbi. Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu savu ticību darbos.

2:19  Tu tici, ka ir viens Dievs, tu labi dari; arī ļaunie gari tic un dreb.

2:20  Bet vai gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir mirusi?

2:21  Vai darbi neattaisnoja Ābrahamu, mūsu tēvu, kad upurēja savu dēlu Īzāku uz altāra?

2:22  Tu redzi, ka ticība līdzdarbojusies viņa darbiem, un darbos ticība sasniedza pilnību.

2:23  Ābrahams ticēja uz Dievu, un tas viņam tika pieskaitīts taisnībai, un viņš tika nosaukts Dieva draugs.

2:24  Vai redzat, ka darbos cilvēks tiek taisnots, bet ne ticībā vien?

2:25  Līdzīgi arī Rahaba, netikle, vai ne darbos tika taisnota, uzņemdama sūtņus un pa citu ceļu izlaizdama?

2:26  Jo kā miesa bez gara mirusi, tā arī ticība bez darbiem mirusi.un ir savaldījusi cilvēka daba.

Chapter 3

3:1  Mani brāļi, daudzi netopiet mācītāji, zinādami, ka jūs nokļūsiet bargākā tiesā,

3:2  Jo mēs visi daudz grēkojam. Kas vārdā neapgrēkojas, tas ir pilnīgs vīrs, jo viņš ir spējīgs savaldīt arī visu miesu.

3:3  Ja mēs zirgiem liekam laužņus mutē, lai tie mums paklausītu, tad mēs valdām arī visu viņu ķermeni.

3:4  Lūk, arī kuģus, lai gan tie ir lieli, un brāzmaini vēji tos mētā, sīka stūre vada, kurp vien vēlas vadītājs.

3:5  Tāpat arī mēle ir mazs loceklis, bet veic lielas lietas. Lūk, cik maza uguns aizdedzina lielu mežu!

3:6  Arī mēle ir uguns, netaisnības pasaule. Mēle tādā stāvoklī atrodas starp mūsu locekļiem, ka apgāna visu ķermeni un aizdedzina dzīves gājumu, pati būdama elles iededzinātāja.

3:7  Jo visu sugu zvērus un putnus, rāpuļus un pārējos dzīvniekus savalda un ir savaldījusi cilvēka daba.

3:8  Bet mēli neviens cilvēks savaldīt nevar: tā ir nemitīgs ļaunums, pilna nāvīgas indes.

3:9  Ar to mēs godinām Kungu un Tēvu, un ar to lādam cilvēkus, kas radīti pēc Dieva līdzības.

3:10  No tās pašas mutes nāk svētība un lāsts. Tas tā, mani brāļi, nedrīkst notikt!

3:11  Vai avots arī izverd no viena un tā paša atvara saldu un rūgtu ūdeni?

3:12  Vai, mani brāļi, vīģes koks dod vīnogas un vīnkoks vīģes? Tāpat arī sālsavots nevar dot saldenu ūdeni.

3:13  Kas no jums gudrs un saprātīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, rāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā!

3:14  Bet ja savā sirdī nesat rūgtu skaudību un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību!

3:15  Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, dzīvnieciska, velnišķīga.

3:16  Jo kur skaudība un ķildas, tur nekārtība un viss ļaunums.

3:17  Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, pēc tam miermīlīga, pieklājīga, padevīga, labvēlīga labam, pilna žēlsirdības un labu augļu, netiesātāja, neliekuļota.

3:18  Bet taisnības auglis mierā tiek sēts miera veicinātājos.

Chapter 4

4:1  No kurienes kari un strīdi jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?

4:2  Jūs iekārojat, bet jums nav; jūs slepkavojat un ienīstat, bet nevarat iegūt; jūs strīdaties un karojat, bet jums nav, jo jūs nelūdzat Dievu.

4:3  Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām.

4:4  Jūs, laulības pārkāpēji! Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir ienaidā ar Dievu? Un kas gribētu būt šīs pasaules draugs, tas paliek Dievam ienaidnieks.

4:5  Vai jūs domājat, ka Raksti veltīgi saka: Līdz greizsirdībai iekāro gars, kas mājo jūsos?

4:6  Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ sacīts: Dievs pretojas lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību

4:7  Tādēļ esiet padevīgi Dievam, un pretojieties velnam, un tas bēgs no jums.

4:8  Tuvojieties Dievam, un Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un tīriet savas sirdis, jūs, dalītie dvēselē!

4:9  Sajūtiet savu niecību, sērojiet un raudiet; jūsu smiekli lai pārvēršas sērās, bet jūsu prieks - skumjās!

4:10  Pazemojieties Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.

4:11  Neaprunājiet, brāļi, cits citu! Kas savu brāli aprunā vai savu brāli tiesā, tas aprunā likumu un tiesā likumu. Bet ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma pildītājs, bet tiesātājs.

4:12  Viens ir Likumdevējs un Tiesātājs, kas var pazudināt un glābt.

4:13  Bet kas tu esi, kas tiesā tuvāko? Lūk, jūs, kas sakāt: Šodien vai rīt mēs dosimies uz to pilsētu un pavadīsim tur kādu gadu, tirgosimies un gūsim peļņu.

4:14  Jūs neziniet, kas būs rīt.

4:15  Jo kas ir jūsu dzīve? Garaiņi, kas īsu brīdi redzami un tad izzūd. Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Kungam labpatiksies un dzīvi būsim, tad darīsim to vai citu.

4:16  Bet tagad jūs savā augstprātībā lielaties. Katra tāda lielība ir ļauna.

4:17  Kas zina labu darīt, bet to nedara, tam ir grēks.

Chapter 5

5:1  Klausieties, bagātie, raudiet un vaimanājiet par tām nelaimēm, kas jums tuvojas!

5:2  Jūsu bagātība ir sapuvusi un jūsu drēbes ir saēdušas kodes.

5:3  Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un to rūsa būs liecība pret jums un saēdīs jūsu miesas kā uguns. Jūs esat sev sakrājuši dusmas pēdējās dienās.

5:4  Lūk, alga, atrauta strādniekiem, kas nopļāva jūsu laukus, sauc; un viņu saucieni sasnieguši Kunga Sabaota ausis.

5:5  Virs zemes jūs dzīrojāt un savas sirdis barojāt izpriecām kaujamai dienai.

5:6  Jūs notiesājāt un nonāvējāt Taisnīgo, un Viņš jums nepretojās.

5:7  Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Kunga atnākšanai! Lūk, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi ilgodamies, kamēr tas saņems agro un vēlo lietu.

5:8  Tāpēc arī jūs esiet pacietīgi un stipriniet savas sirdis, jo Kunga atnākšana ir tuvu!

5:9  Negaudieties, brāļi, viens par otru, lai netiktu tiesāti! Lūk, tiesnesis stāv durvju priekšā!

5:10  Brāļi, neveiksmēs, ciešanās un pacietībai ņemiet priekšzīmi no praviešiem, kas runāja Kunga vārdā.

5:11  Lūk, mēs teicam svētīgus tos, kas izcietuši. Jūs dzirdējāt, par Ījaba pacietību un redzējāt, kāds bija Kunga gala mērķis, jo Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.

5:12  Vispirms, mani brāļi, nezvēriet ne pie debesīm, ne pie zemes, ne citu kādu zvērestu. Jūsu runai jābūt: jā-jā, nē-nē, lai jūs netiktu tiesāti.

5:13  Ja kāds no jums skumst, lai lūdz Dievu! Ja kādam labs prāts, tas lai dzied psalmus!

5:14  Ja kāds no jums slimo, lai tas aicina Baznīcas priesterus, lai tie par viņu lūdz Dievu, svaidīdami ar eļļu Kunga vārdā!

5:15  Un ticīgā lūgšana izglābs slimnieku, un Kungs viņu pacels; un, ja viņš būtu grēkojis viņam tiks piedots.

5:16  Izsūdziet cits citam savus grēkus un lūdziet Dievu cits par citu, lai tiktu pestīti, jo daudz spēj neatlaidīga, taisnīga lūgšana!

5:17  Elijs bija mums līdzīgs cilvēks, padots ciešanām. Tas sirsnīgi lūdza Dievu, lai lietus nelītu, un nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus.

5:18  Un atkal viņš lūdza Dievu, un debess deva lietu, un zeme nesa savus augļus.

5:19  Mani brāļi, ja kāds no jums nomaldīsies no patiesības, un kāds viņu atgriež,

5:20  Lai tas, kas atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, zina, ka izglābs tā dvēseli no nāves un segs daudz grēku.