LvGluck8 - Hebrews

Chapter 1

1:1  Dievs dažu reizi un dažādi vecos laikos uz tiem tēviem runājis caur tiem praviešiem, šinīs pēdīgās dienās uz mums ir runājis caur To Dēlu;

1:2  To Viņš ir iecēlis par mantinieku pār visu; caur To Viņš arī pasauli radījis;

1:3  Tas ir tas godības atspīdums un Viņa būšanas ģīmis un nes visas lietas caur Savu spēcīgo vārdu, un, šķīstīšanu no grēkiem darījis caur Sevi pašu, un sēdies pie labās rokas tai godībai augstībā;

1:4  Un Viņš ir tapis tik daudz augstāks pār eņģeļiem, cik Viņš augstāku vārdu pār tiem ir mantojis.

1:5  Jo kuram eņģelim Viņš jebkad ir sacījis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis? Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu?

1:6  Un kad Viņš atkal to pirmdzimušo ieved pasaulē, Viņš saka: un visiem Dieva eņģeļiem būs Viņu pielūgt.

1:7  Un par tiem eņģeļiem Viņš gan saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem, un Savus sulaiņus par uguns liesmām;

1:8  Bet par To Dēlu: Tavs goda krēsls, ak Dievs, paliek mūžīgi mūžam; Tavas valdīšanas scepteris ir taisns scepteris.

1:9  Tu esi mīlējis taisnību un ienīdējis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs, Tevi svaidījis ar prieka eļļu, pāri par Taviem biedriem.

1:10  Un: Tu, Kungs, iesākumā zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs;

1:11  Tās zudīs, bet Tu palieci vienmēr, tās sadils visas kā drēbes.

1:12  Un tā kā uzvalku Tu tās satīsi, un tās taps pārvērstas: bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.

1:13  Un uz kuru eņģeli Viņš jebkad ir sacījis: sēdies pie Manas labās rokas, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām?

1:14  Vai visi tie nav gari, kas kalpo un top izsūtīti uz kalpošanu to dēļ, kas to debesprieku iemantos?

Chapter 2

2:1  Tāpēc mums būs jo vairāk vērā ņemt to vārdu, ko esam dzirdējuši, ka jel netopam aizrauti pazušanā.

2:2  Jo ja tas vārds, kas caur eņģeļiem runāts, ir bijis stiprs, un ikkatra pārkāpšana un neklausīšana ir dabūjusi savu taisno atmaksu;

2:3  Kā tad mēs izbēgsim par tādu pestīšanu nebēdādami? Tā papriekš ir sludināta caur To Kungu un mums apstiprināta no tiem, kas to dzirdējuši;

2:4  Tai Dievs ir liecību devis ar zīmēm un brīnumiem un dažādiem spēkiem un ar Tā Svētā Gara izdalīšanām pēc Sava prāta.

2:5  Jo ne eņģeļiem Viņš ir padevis to nākamo pasauli, par ko mēs runājam.

2:6  Bet viens kādā vietā ir apliecinājis sacīdams: kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Jeb cilvēka dēls, ka Tu viņu piemeklē?

2:7  Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku nekā eņģeļus, ar godu un slavu Tu viņu esi kronējis un viņu iecēlis pār Savu roku darbiem;

2:8  Visas lietas Tu esi licis apakš viņa kājām. Jo kad Tas viņam visas lietas padevis, tad Tas neko nav atstājis, kas viņam nebūtu padots; bet tagad mēs vēl neredzam, ka viņam visas lietas padotas.

2:9  Bet mēs redzam Jēzu nāves ciešanas dēļ ar godu un slavu kronētu, kas īsu laiku mazāks tapis nekā eņģeļi, lai Viņš caur Dieva žēlastību par visiem nāvi baudītu.

2:10  Jo Tam, kā dēļ visas lietas ir un caur ko visas lietas ir, kas daudz bērnus uz godību vada, Tam pienācās Viņu, pestīšanas vadoni, caur ciešanām pilnīgu darīt.

2:11  Jo tāpat tas, kas svētī, kā tie, kas top svētīti, visi ir no viena; tādēļ Viņš nekaunas, tos saukt par brāļiem,

2:12  Sacīdams: Es Tavu vārdu sludināšu Saviem brāļiem, draudzes vidū Es Tev pateicības dziesmas dziedāšu.

2:13  Un atkal: Es Savu cerību likšu uz Viņu. Un atkal: redzi, Es un tie bērni, ko Dievs Man ir devis.

2:14  Kad nu tie bērni miesas un asinis dabūjuši, tad arī Viņš to pašu it līdzīgi ir dabūjis, ka Viņš caur nāvi iznīcinātu to, kam bija nāves vara, tas ir velnu,

2:15  Un atsvabinātu visus tos, kas caur nāves bailēm cauru mūžu bija padoti kalpošanai.

2:16  Jo Viņš taču nepieņem eņģeļus, bet Ābrahāma dzimumu Viņš pieņem.

2:17  Tāpēc Viņam vajadzēja visās lietās tiem brāļiem palikt līdzīgam, lai sirds žēlīgs taptu un uzticīgs augsts priesteris Dieva priekšā, to ļaužu grēkus salīdzināt.

2:18  Jo caur to, ka Pats ir cietis un kārdināts, Viņš tiem, kas top kārdināti, var palīdzēt.

Chapter 3

3:1  Tādēļ, svētie brāļi, kam ir daļa pie tās debešķīgas aicināšanas, ņemiet vērā to apustuli un augsto priesteri, ko mēs apliecinājam, Kristu Jēzu,

3:2  Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tā kā arī Mozus visā Viņa namā.

3:3  Jo Šis ir lielāka goda cienīgs nekā Mozus, tā kā tam, kas namu uztaisījis, ir lielāks gods nekā tam namam.

3:4  Jo ikkatrs nams no kāda top uztaisīts, bet kas šo visu ir uztaisījis, tas ir Dievs.

3:5  Un Mozus gan ir bijis uzticīgs visā Viņa namā kā kalps, par liecību tam vārdam, kas bija runājams;

3:6  Bet Kristus kā Dēls pār Viņa namu; tā nams mēs esam, ja tikai to drošību un to cerību, ar ko lielāmies, līdz galam paturam stipru.

3:7  Tādēļ, tā kā Svētais Gars saka: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet,

3:8  Neapcietinājiet savas sirdis, tā kā pie tās sariebšanas tai kārdināšanas dienā tuksnesī,

3:9  Kur jūsu tēvi Mani kārdinājuši, Mani pārbaudījuši un redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus.

3:10  Tāpēc Es apskaitos par šo tautu un sacīju: vienmēr tie alojās savā sirdī, bet Manus ceļus tie nezināja.

3:11  Tad Es arī esmu zvērējis Savā dusmībā: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.

3:12  Pielūkojat, brāļi, ka jel nevienam no jums nav ļauna neticīga sirds, ka jūs atkāpjaties no tā dzīvā Dieva.

3:13  Bet pamācāties paši ikdienas kamēr vēl top sacīts: šodien; ka neviens no jums netop apcietināts caur grēka pievilšanu.

3:14  Jo mēs daļu esam dabūjuši pie Kristus, ja tikai to iesākto būšanu līdz galam paturam stipru.

3:15  Kad top sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis, kā tai sariebšanas laikā!

3:16  Kas tad, to dzirdējuši, Viņu ir nicinājuši? Vai ne visi, kas caur Mozu ir izgājuši no Ēģiptes?

3:17  Par kuriem Viņš tad ir apskaities četrdesmit gadus? Vai ne par tiem, kas ir apgrēkojušies, kuru miesas pakrita tuksnesī?

3:18  Kuriem tad Viņš ir zvērējis, ka tiem nebūs ieiet Viņa dusēšanā, ja ne tiem, kas bijuši nepaklausīgi?

3:19  Un mēs redzam, ka tie nav varējuši ieiet neticības dēļ.

Chapter 4

4:1  Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis.

4:2  Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši.

4:3  Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā, tā kā Viņš ir sacījis: Es zvērēju Savā dusmībā, tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā; lai gan tie darbi no pasaules radīšanas bija padarīti.

4:4  Jo Viņš kādā vietā par to septīto dienu tā ir runājis: un Dievs septītā dienā ir dusējis no visiem Saviem darbiem.

4:5  Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.

4:6  Kad nu tā paliek, ka citiem būs ieiet tai dusēšanā, un ka tie, kam papriekš tas evaņģēlijs ir sludināts, nav iegājuši neticības dēļ;

4:7  Tad Viņš atkal kādu dienu noliek: šodien, caur Dāvidu sacīdams pēc tāda ilga laika, tā kā ir sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis.

4:8  Ja jau Jozua tos ir ievedis dusēšanā, tad Viņš pēc tam nebūtu runājis par citu dienu.

4:9  Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm.

4:10  Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.

4:11  Tad nu lai dzenamies ieiet tanī dusēšanā, ka neviens neiekrīt tai pašā neticības priekšzīmē.

4:12  Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.

4:13  Un Viņa priekšā neviena radīta lieta nav neredzama, bet visas lietas ir atsegtas un redzamas priekš Tā acīm, par ko mēs runājam(dosim norēķinu).

4:14  Kad nu mums ir liels augsts priesteris, kas caur debesīm gājis, Jēzus, Dieva Dēls, tad lai mēs pie šīs apliecināšanas stipri turamies.

4:15  Jo mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka.

4:16  Tad nu lai ar drošību pieejam pie tā žēlastības krēsla, lai apžēlošanu dabūjam un žēlastību atrodam par palīdzību savā laikā.

Chapter 5

5:1  Jo ikviens augsts priesteris, kas no cilvēkiem ņemts, top iecelts pār cilvēkiem tanīs lietās, kas priekš Dieva jādara, lai tas upurē dāvanas un upurus par grēkiem,

5:2  Un var iežēloties par tiem, kas nezin un alojās, tāpēc ka viņš pats arīdzan ar vājību apņemts.

5:3  Un šās vājības dēļ viņam jāupurē par grēkiem, tā kā priekš tiem ļaudīm, tāpat arī priekš sevis paša.

5:4  Un neviens neņem pats sev to godu, bet kā kurš no Dieva top aicināts, tā kā arī Ārons.

5:5  Tāpat arī Kristus nav pats Sevi pagodinājis, ka taptu par augstu priesteri, bet Tas, kas uz Viņu ir runājis: Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.

5:6  Tā kā Viņš arī citā vietā saka: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.

5:7  Šis (Kristus) Savās miesas dienās, lūgšanas un aizlūgšanas ar stipru brēkšanu un asarām ir upurējis Tam, kas Viņu no nāves varēja izglābt, un ir paklausīts, tāpēc ka Viņš Dievu turēja godā.

5:8  Un jebšu Dēls būdams, tomēr Viņš paklausību ir mācījies caur to, ko ir cietis.

5:9  Un pilnīgs tapis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgas dzīvošanas gādātāju;

5:10  Un no Dieva ir nosaukts par augstu priesteri pēc Melhizedeka kārtas.

5:11  Par to mums būtu daudz ko runāt, to izstāstīt ir grūti, tāpēc ka jūs kūtri palikuši pie uzklausīšanās.

5:12  Jo jums, kam sen laikiem pienākas būt mācītājiem, atkal vajag, ka topat mācīti, kādas ir tās pirmās Dieva vārdu sākuma mācības; un esat palikuši par tādiem, kam piena vajag un ne cietas barības.

5:13  Jo ikviens, kas tikai pienu bauda, tas vēl ir nesapraša iekš tā taisnības vārda, jo tas ir bērns.

5:14  Bet pieaugušiem vajag stipra ēdiena, tiem, kam prāts radināts un izmācīts, izšķirt labu un ļaunu.

Chapter 6

6:1  Tāpēc nerunāsim par tām kristīgām sākuma mācībām, bet dosimies uz to pilnību, ne atkal pamatu likdami ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ar ticību uz Dievu,

6:2  Ar mācību par kristību, par roku uzlikšanu, par miroņu augšāmcelšanos, par mūžīgu sodību.

6:3  Arī to mēs darīsim, ja tikai Dievs to ļauj.

6:4  Jo tas nevar būt, ka tie, kas vienreiz bijuši apgaismoti un baudījuši tās debesu dāvanas un daļu dabūjuši pie Tā Svētā Gara,

6:5  Un baudījuši to labo Dieva vārdu un tās nākamās pasaules spēkus,

6:6  Un atkāpjas, ka tie atkal varētu tapt atjaunoti uz atgriešanos no grēkiem, jo tie Dieva Dēlu sev atkal krustā sit un liek smieklā.

6:7  Jo tā zeme, kas iedzer to daudzkārt līstošo lietu un nes derīgu zāli tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, tā dabū svētību no Dieva.

6:8  Bet kas ērkšķus un dadžus nes, tā ir nederīga, un tai lāsts ir tuvu, un gals degšanā.

6:9  Bet no jums, mīļie, mēs ceram ko labāku, un ka dzīsities pēc pestīšanas, jebšu tā runājam.

6:10  Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un to mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs tiem svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet.

6:11  Bet mēs gribam, ka ikviens no jums parāda to pašu uzcītību uz cerības pilnību līdz galam;

6:12  Lai jūs netopat kūtri, bet tiem dzenaties pakaļ, kas caur ticību un pacietīgu gaidīšanu iemanto tās apsolīšanas.

6:13  Jo kad Dievs Ābrahāmam to apsolīšanu deva, un kad Viņš nevarēja pie nekāda lielāka zvērēt, tad Viņš zvērēja pie Sevis paša,

6:14  Sacīdams: patiesi, Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.

6:15  Un tā Ābrahāms pacietīgi gaidīdams to dabūja, kas bija apsolīts.

6:16  Jo cilvēki zvēr pie kāda lielāka nekā viņi paši, un zvērēšana viņiem nobeidz visu strīdu un ir par apstiprināšanu.

6:17  Tad nu Dievs, gribēdams tiem apsolīšanas mantiniekiem Savu nepārvēršamo padomu jo skaidri parādīt, zvērēdams vidū nācis;

6:18  Ka mēs caur divām nepārvēršamām lietām - jo nevar būt, ka Dievs melotu - dabūtu stipru iepriecināšanu, mēs, kas steidzamies to solīto cerību saņemt;

6:19  Tā mums ir tā kā uzticīgs un stiprs dvēseles enkurs, kas ieķerās priekškaramā auta iekšpusē.

6:20  Kur Jēzus kā priekštecētājs par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību.

Chapter 7

7:1  Jo šis Melhizedeks bija Salemes ķēniņš, Dieva tā visu augstākā priesteris, kas Ābrahāmam, kad tas pārnāca no tās ķēniņu kaušanas, gāja pretī un viņu svētīja;

7:2  Tam Ābrahāms arī deva to desmito tiesu no visa. Tas pirmā kārtā top tulkots: taisnības ķēniņš, - bet tad arīdzan: Salemes ķēniņš, tas ir, miera ķēniņš;

7:3  Bez tēva, bez mātes, bez radu raksta; kam nav nedz dienu iesākuma, nedz dzīvības gala, bet Dieva Dēlam līdzināts viņš paliek priesteris mūžam.

7:4  Bet lūkojiet, cik liels šis ir, ka pats Ābrahāms, tas vectēvs, viņam desmito tiesu no tā laupījuma devis.

7:5  Un tiem Levja bērniem, kas to svēto amatu dabū, ir gan viens likums, desmito tiesu ņemt no tiem ļaudīm pēc bauslības, tas ir, no saviem brāļiem, jebšu tie cēlušies no Ābrahāma gurniem;

7:6  Bet viņš, kas nebija cēlies no viņu cilts, to desmito tiesu ir ņēmis no Ābrahāma un svētījis to, kam tās apsolīšanas bija.

7:7  Bet nu bez nekādas pretī runāšanas tas mazākais top svētīts no tā lielākā.

7:8  Un še mirstīgi cilvēki ņem to desmito tiesu, bet tur tas, par ko liecība top dota, ka tas dzīvo.

7:9  Un (tā sakot): arī Levi, kas to desmito tiesu ņem, to desmito tiesu ir devis caur Ābrahāmu.

7:10  Jo viņš vēl bija tēva gurnos, kad Melhizedeks šim gāja pretī.

7:11  Ja tad nu tā pilnība būtu caur to priestera amatu no Levja cilts, (jo līdz ar to tie ļaudis bauslību ir dabūjuši), kam tad vēl vajadzēja citam priesterim celties pēc Melhizedeka kārtas, un netikt sauktam pēc Ārona kārtas?

7:12  Jo kad priesteru amats tiek pārcelts, tad arīdzan bauslībai jātiek pārceltai.

7:13  Jo Tas, par ko tas sacīts, piederēja pie citas cilts, no kuras neviens nebija kalpojis pie altāra.

7:14  Jo tas ir zināms, ka mūsu Kungs cēlies no Jūda cilts un uz šo cilti Mozus neko nav runājis par priesteru amatu.

7:15  Un tas vēl jo skaidri ir zināms, ja pēc Melhizedeka līdzības cits priesteris ceļas,

7:16  Kas tāds tapis ne pēc miesīga likuma bauslības, bet pēc neiznīcīgas dzīvības spēka.

7:17  Jo Viņš apliecina: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.

7:18  Jo iepriekšēja baušļa atcelšana notiek tāpēc, ka tas nespēcīgs un nederīgs.

7:19  Jo bauslība neko nav darījusi pilnīgu, bet tā labākas cerības ievešana, caur ko mēs tuvu nākam pie Dieva.

7:20  Un kad tas nav noticis bez zvērēšanas, -

7:21  (Jo viņi bez zvērēšanas palikuši par priesteriem, bet Šis ar zvērēšanu, caur To, kas uz Viņu saka: Tas Kungs ir zvērējis - un tas Tam nebūs žēl - Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas) -

7:22  Tad Jēzus par vienas daudz labākas derības galvinieku ir palicis.

7:23  Un viņi gan daudzi ir tapuši par priesteriem, tāpēc ka nāve tiem neļāva palikt.

7:24  Bet Šim caur to, ka Viņš mūžīgi paliek, ir neiznīcīgs priestera amats.

7:25  Tādēļ Viņš arī pilnīgi var izglābt tos, kas caur Viņu pie Dieva nāk, vienmēr dzīvodams, ka Viņš tos aizstāvētu.

7:26  Jo tāds augsts priesteris mums arī pienācās, kas ir svēts, nenoziedzīgs, neapgānīts, atšķirts no grēciniekiem un augstāks pār debesīm;

7:27  Kam nevajag, tā kā tiem augstiem priesteriem, ikdienas upurus nest papriekš par saviem pašu grēkiem un pēc par tiem ļaužu grēkiem; jo to Viņš ir darījis vien' reiz, kad Viņš pats Sevi upurējis.

7:28  Jo bauslība ieceļ par augstiem priesteriem cilvēkus, kam ir vājība, bet tas zvērēšanas vārds, kas nāca pēc bauslības, tas To Dēlu ieceļ mūžīgi pilnīgu.

Chapter 8

8:1  Bet visu, kas sacīts, saņemot vienā vārdā: mums ir tāds augsts priesteris, kas sēž pa labo roku tam augstības goda krēslam debesīs,

8:2  To svētumu kopējs un tās patiesās Dieva telts, ko Tas Kungs ir uzcēlis un ne cilvēks.

8:3  Jo ikviens augsts priesteris top iecelts, nest dāvanas un upurus; tādēļ vajadzēja, ka arī Šim kas būtu, ko Tas upurētu.

8:4  Jo ja Viņš virs zemes būtu, tad Viņš nebūtu priesteris, tāpēc, ka (te) priesteri ir, kas pēc bauslības dāvanas upurē,

8:5  Un kas tai debesu lietu līdzībai un ēnai kalpo, tā kā Mozus caur Dievu bija pamācīts, kā tam Dieva telti bija uzcelt; jo Viņš sacīja: raugi, ka tu visu to dari pēc tās priekšzīmes, kas tev kalnā ir rādīta.

8:6  Bet nu Kristus jo labu amatu dabūjis, jo labākas derības vidutājs Viņš ir, kas ar labākām apsolīšanām ir apstiprināta.

8:7  Jo ja viņa, tā pirmā, būtu bijusi bez trūkuma, tad otra vieta nebūtu meklēta.

8:8  Jo tos rādams, Viņš saka: redzi, dienas nāk, saka Tas Kungs, un Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūda namu;

8:9  Ne tādu derību, kādu Es ar viņu tēviem esmu cēlis tanī dienā, kad Es tos pie rokas satvēru, tos no Ēģiptes izvest: jo tie Manā derībā nav palikuši; - tad Es arīdzan par tiem neesmu bēdājis, saka Tas Kungs.

8:10  Jo šī ir tā derība, ko Es celšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Es došu Savus baušļus viņu prātā, un Es tos rakstīšu viņu sirdīs, un Es tiem būšu par Dievu, un tie Man būs par ļaudīm.

8:11  Un tie nemācīs neviens savu tuvāko un neviens savu brāli, sacīdams: atzīsti To Kungu: Jo tie visi Mani pazīs, no tā mazākā viņu starpā līdz tam lielākajam viņu starpā.

8:12  Jo Es apžēlošos par viņu netaisnībām, un nepieminēšu vairs viņu grēkus un viņu noziegumus.

8:13  Kad Viņš saka: jaunu (derību), tad Viņš to pirmo ir darījis par vecu. Kas nu ir darīts par vecu un vecs paliek, tas iznīkšanai ir tuvu.

Chapter 9

9:1  Tad nu gan arī tai pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums.

9:2  Jo Dieva telts bija uzcelta: tai priekšējā bija tas lukturis un tas galds un tās Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta tā svētā vieta.

9:3  Bet aiz tā otra priekškaramā auta tas dzīvoklis, kas top saukts tā vissvētākā vieta;

9:4  Tam bija tas kvēpināmais zelta altāris un tas derības šķirsts, vispāri pārvilkts ar zeltu, kurā tas zelta trauciņš ar to debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un tie derības galdiņi.

9:5  Un virsū pār to tie godības ķerubi, kas to derības šķirsta vāku apēnoja: par to tagad nav jārunā īpaši.

9:6  Kad nu šās lietas tā sataisītas, tad tie priesteri gan allažiņ ieiet tai dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami,

9:7  Bet tai otrā tas augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un to ļaužu noziegumiem;

9:8  Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz to svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr tā dzīvokļa priekšēja daļa pastāv;

9:9  Tā ir to tagadēju laiku līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc zināmas sirds,

9:10  Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz tam laikam, kad viss labāki tiks pārtaisīts.

9:11  Bet Kristus, to nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu - tas ir, ne no šīs radības, -

9:12  Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis tai svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu.

9:13  Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību;

9:14  Cik vairāk Kristus asinis, kas caur to mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu zināmu sirdi no nedzīviem darbiem, kalpot Tam dzīvam Dievam?

9:15  Un tādēļ Viņš ir tās jaunās derības (testamenta) vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no tām pārkāpšanām, kas bija apakš tās pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū to apsolīto mūžīgo mantību.

9:16  Jo kur ir iestādījums(testaments), tur tam iestādītajam vajag būt mirušam.

9:17  Jo iestādījums (testaments) ir stiprs, kad tas iestādītājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.

9:18  Tāpēc arī tā pirmā derība nav iecelta bez asinīm.

9:19  Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu to grāmatu kā arī visus ļaudis,

9:20  Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis.

9:21  Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm.

9:22  Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana.

9:23  Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir.

9:24  Jo Kristus nav iegājis tai rokām taisītā svētā vietā, caur ko tā patiesā top zīmēta, bet pašās debesīs, ka tas tagad parādītos priekš Dieva vaiga par mums;

9:25  Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā tas augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm.

9:26  Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri.

9:27  Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tā tiesa:

9:28  Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu.

Chapter 10

10:1  Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, ne to lietu ģīmis pats, un ar tiem upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus.

10:2  Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti.

10:3  Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana.

10:4  Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem.

10:5  Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet to miesu Tu Man esi sataisījis.

10:6  Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši.

10:7  Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs!

10:8  Kad Viņš papriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti);

10:9  Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ to pirmo, ka Viņš to otru ieceltu.

10:10  Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz.

10:11  Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt;

10:12  Bet Šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas.

10:13  Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām.

10:14  Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.

10:15  Un Svētais Gars mums to arīdzan apliecina; jo kad Viņš papriekš bija sacījis:

10:16  Šī ir tā derība, ko Es ar viņiem celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Savus baušļus Es došu viņu sirdīs un tos rakstīšu viņu prātā;

10:17  Un Es vairs nepieminēšu viņu grēkus un viņu netaisnības.

10:18  Kur nu ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēku.

10:19  Kad nu, brāļi, mums ir drošība, ieiet tai svētā vietā caur Jēzus asinīm,

10:20  Ko Viņš mums ir sataisījis par jaunu un dzīvu ceļu caur to priekškaramo autu, tas ir, caur Savu miesu;

10:21  Un kad nu mums ir augsts priesteris pār Dieva namu:

10:22  Lai pieejam ar patiesīgu sirdi iekš pilnīgas ticības, apslacināti savās sirdīs, vaļā no ļaunas apzināšanās;

10:23  Un pie miesas nomazgāti ar šķīstu ūdeni, lai mēs to cerības apliecināšanu paturam nešaubīgu, (jo Tas ir uzticīgs, kas to apsolījis).

10:24  Un lai mēs cits citu vērā ņemamies ar skubināšanu pie mīlestības un labiem darbiem,

10:25  Un lai neatstājam savu sapulcināšanos, kā daži mēdz, bet cits citu lai pamācam; un to jo vairāk, jo jūs redzat, ka tā diena nāk tuvu.

10:26  Jo ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam dabūjuši patiesības atzīšanu, tad vairs neatliekās nekāds upuris par grēkiem,

10:27  Bet briesmīga sodības gaidīšana un uguns karstums, kas pretiniekus aprīs.

10:28  Ja kāds Mozus bauslību nicinājis, tam bez apžēlošanas caur diviem vai trim lieciniekiem jāmirst.

10:29  Cik gan, domājiet, grūtāku sodību būs pelnījis tas, kas Dieva Dēlu min ar kājām un tās derības asinis, caur ko viņš svētīts, tur par nesvētām, un kas to žēlastības Garu ir nievājis?

10:30  Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Un atkal: Tas Kungs tiesās Savus ļaudis.

10:31  Briesmīga lieta ir, iekrist Tā dzīvā Dieva rokās.

10:32  Bet pieminiet tās iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās,

10:33  Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.

10:34  Jo jūs esat cietuši līdz ar manām saitēm un ar prieku panesuši savas mantas laupīšanu, zinādami, ka jums iekš sev pašiem ir labāka un paliekama manta debesīs.

10:35  Tāpēc neatmetiet savu sirds drošību, jo tai ir liela alga.

10:36  Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet to apsolīto svētību.

10:37  Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.

10:38  Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā manai dvēselei nav labs prāts.

10:39  Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.

Chapter 11

11:1  Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas.

11:2  Jo caur to tie vecaji liecību ir dabūjuši.

11:3  Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka tās redzamās lietas nav cēlušās no redzamām.

11:4  Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.

11:5  Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.

11:6  Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.

11:7  Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies to šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis to taisnību, kas nāk caur ticību.

11:8  Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.

11:9  Caur ticību viņš mājojis tai apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki.

11:10  Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs.

11:11  Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri par laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis.

11:12  Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas.

11:13  Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki.

11:14  Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē.

11:15  Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties.

11:16  Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti debešķīgas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis.

11:17  Caur ticību Ābrahāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis to Īzaku un atnesis to vienpiedzimušo, lai gan tas tās apsolīšanas bija dabūjis,

11:18  Un uz to bija sacīts: iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts;

11:19  Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no miroņiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja.

11:20  Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ēsavu ir svētījis par nākamām lietām.

11:21  Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu.

11:22  Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Israēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem.

11:23  Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.

11:24  Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,

11:25  Un labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,

11:26  Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu.

11:27  Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu.

11:28  Caur ticību viņš turēja to Pasa un to aplaistīšanu ar asinīm, ka tas pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.

11:29  Caur ticību tie gāja caur sarkano jūru tā kā pa sausumu, ko ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši.

11:30  Caur ticību Jērikus mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti.

11:31  Caur ticību tā mauka Rahaba nav pazudusi līdz ar tiem neticīgiem, kad viņa tos izlūkus ar mieru bija uzņēmusi.

11:32  Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Gideonu un Baraku un Simsonu un Jeftu un Dāvidu un Samuēli un tiem praviešiem,

11:33  Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši,

11:34  Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši;

11:35  Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un to izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu.

11:36  Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu,

11:37  Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, mocīti, bēdināti;

11:38  (Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs.

11:39  Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts,

11:40  Tādēļ ka Dievs priekš mums ko labāku papriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums.

Chapter 12

12:1  Tad nu arī mēs, kad tāds liels pulks liecinieku ir visapkārt ap mums, lai noliekam ikvienu nastu un to grēku, kas mūs visai apstāj, un ar pacietību lai tekam iekš tās mums noliktās cīnīšanās.

12:2  Un lai skatāmies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, kas, jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis un par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labo roku Dieva goda krēslam.

12:3  Ņemiet vērā Šo, kas tādu pretī runāšanu panesis no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.

12:4  Jūs vēl neesat pretī stāvējuši līdz asinīm, cīnīdamies pret grēku,

12:5  Un esat aizmirsuši to pamācīšanu, kas uz jums kā uz bērniem saka: mans dēls, neturi Tā Kunga pārmācīšanu par mazu lietu un nepagursti, kad tu no Viņa kļūsti pārmācīts.

12:6  Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, un šausta ikvienu dēlu, ko Viņš uzņem.

12:7  Ja jūs to pārmācīšanu paciešat, tad Dievs turas pret jums kā pret bērniem; jo kur ir dēls, ko tēvs nepārmāca?

12:8  Bet ja esat bez pārmācīšanas, pie kuras visiem ir daļa bijusi, tad jūs esat maukas bērni un ne dēli.

12:9  Un ja mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem un mēs tos esam bijušies, - vai ne daudz vairāk Tam garu Tēvam būsim paklausīgi un dzīvosim?

12:10  Jo viņi gan mazu brīdi, kā paši zinādami, mūs ir pārmācījuši, bet Šis mūs pārmāca par labu, ka mums būtu daļa pie Viņa svētās būšanas.

12:11  Bet ikviena pārmācīšana, klāt būdama, mums nešķiet līksmība esot, bet noskumšana; bet visu pēc tā dod taisnības un miera augļus tiem, kas caur to izmācīti.

12:12  Tādēļ paceļat atkal gurdenās rokas un slābanos ceļus,

12:13  Un staigājat taisnus ceļus ar savām kājām, ka tas, kas tizls, nepaklūp, bet turpretī top dziedināts.

12:14  Dzenaties pēc miera ar visiem un pēc tās svētās dzīvošanas, bez kā neviens To Kungu neredzēs;

12:15  Pielūkodami, ka neviens nezaudē Dieva žēlastību, ka nekāda rūgta sakne, augsti uzaugusi, jūs nesajauc, un ka daudzi caur to netop apgānīti;

12:16  Ka neviens nav maucinieks, nedz nesvēts, kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtības tiesu ir pārdevis par vienu ēdienu.

12:17  Jo jūs zināt, ka tas arī pēc tam, lai gan gribēdams to svētību iemantot, tapa atmests; jo viņš neatrada žēlošanas vietu, jebšu to ar asarām meklēja.

12:18  Jo jūs neesat nākuši pie kalna, kas bija aiztiekams, un pie degoša uguns un krēslības un tumsības un vētras,

12:19  Un pie bazūnes skaņas un vārdu balss, par ko tie, kas to dzirdēja, ir lūgušies, ka uz tiem vairs netaptu runāts.

12:20  Jo tie nevarēja panest šo pavēli: ja arī kāds lops to kalnu aiztiktu, tad to būs ar akmeņiem nomētāt vai ar bultu nošaut.

12:21  Un tā parādīšana bija tik briesmīga, ka Mozus sacīja: es esmu pārbijies un drebu.

12:22  Bet jūs esat nākuši pie Ciānas kalna, un pie Tā dzīvā Dieva pilsētas, pie debess Jeruzālemes un pie daudz tūkstošiem eņģeļu,

12:23  Un pie pirmdzimušo sapulces un draudzes, kas debesīs pierakstīti, un pie Dieva, tā soģa pār visiem, un pie pilnīgi taisno gariem,

12:24  Un pie Jēzus, jaunas derības vidutāja, un pie apslacināšanas asinīm, kas labāki runā nekā Ābels.

12:25  Pielūkojiet, ka jūs to, kas tur runā, neatmetiet. Jo kad tie nav izbēguši, kas to atmeta, kas virs zemes Dieva mācību runāja, tad mēs ne tik neizbēgsim, ja no tā novēršamies, kas ir no debesīm,

12:26  Viņa balss tai laikā zemi pakustināja; bet tagad Viņš ir pasludinājis sacīdams: vēl vienreiz Es kustināšu ne vien zemi, bet arī debesi.

12:27  Un tas vārds „vēl vienreiz“ parāda, ka tam, kas ir kustinājams, būs tapt pārceltam, jo tas ir darīts, lai paliek tas, kas nav kustinājams.

12:28  Tādēļ nu, ka dabūjam nekustinājamu valstību, lai esam pateicīgi un tā lai Dievam kalpojam, kā Viņam labi patīk, ar baiļošanos un bijāšanos.

12:29  Jo mūsu Dievs ir rijoša uguns.

Chapter 13

13:1  Brāļu mīlestība lai pastāv.

13:2  Neaizmirstiet labprāt dot mājas vietu; jo caur to daži nezinot eņģeļus ir uzņēmuši savās mājās.

13:3  Pieminiet tos saistītos, tā kā līdzsaistīti; un tos, kas ļaunumu cieš, kā tādi, kas paši arī vēl esiet miesā.

13:4  Laulība lai ir godīga pie visiem un laulības gulta neapgānīta; bet mauciniekus un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

13:5  Jūsu dzīvošana lai ir bez mantas kārības; esiet mierā ar to, kas pie rokas, jo Viņš ir sacījis: Es tevi neatstāšu, nedz tevi pametīšu;

13:6  Tā ka droši varam sacīt: Tas Kungs ir mans palīgs, un es nebīšos, ko man darīs cilvēks?

13:7  Pieminiet savus vadītājus, kas jums to Dieva vārdu runājuši. Uzlūkojiet viņu dzīvošanas galu un dzenaties viņu ticībai pakaļ.

13:8  Jēzus Kristus tas pats vakar un šodien un mūžīgi.

13:9  Neļaujaties šaubīties caur dažādām un svešām mācībām; jo tas ir labi, ka sirds top stiprināta caur žēlastību un ne caur ēdieniem, caur ko nekāds labums nav ticis tiem, kas tā staigā.

13:10  Mums ir altāris, no kā ēst nevienam nav brīv, kas tai teltī Dievam kalpo.

13:11  Jo kuru lopu asinis caur augsto priesteri par grēku top ienestas tai svētā vietā, to pašu miesas top sadedzinātas ārā, lēģera priekšā.

13:12  Tāpēc arī Jēzus, lai caur Savām paša asinīm ļaudis svētītu, ir cietis ārā priekš vārtiem.

13:13  Tad nu lai izejam pie Viņa ārā, lēģera priekšā, nest Viņa negodu.

13:14  Jo šeitan mums nav paliekama pilsēta, bet to nākamo meklējam.

13:15  Tad nu lai caur Viņu Dievam allažiņ pienesam slavas upuri, tas ir, savu lūpu augļus, kas Viņa vārdu apliecina.

13:16  Neaizmirstiet labu darīt un izdalīt, jo tādi upuri Dievam labi patīk.

13:17  Paklausāt saviem vadītājiem un esat viņiem padevīgi; jo tie ir nomodā par jūsu dvēselēm, kā tādi, kam būs atbildēšanu dot, lai tie to dara ar prieku un ne nopūzdamies, jo tas jums nebūtu labi.

13:18  Lūdziet par mums, jo mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi staigāt, ir laba zināma sirds.

13:19  Un jo vairāk lūdzu to darīt, lai jo ātri jums topu atdots.

13:20  Bet Tas miera Dievs, kas no miroņiem atkal atvedis To lielo avju ganu caur mūžīgas derības asinīm, mūsu Kungu Jēzu,

13:21  Tas lai jūs dara pilnīgus iekš ikviena laba darba, ka jūs Viņa prātu dariet, un lai rada iekš jums, kas Viņam labi patīk, caur Jēzu Kristu, Viņam lai ir gods mūžīgi mūžam! Āmen.

13:22  Bet es jūs lūdzu, brāļi, panesiet šo pamācīšanu, jo es jums īsiem vārdiem esmu rakstījis.

13:23  Zināt, ka brālis Timotejs ir atlaists; ar to, (ja tas drīz nāk) es jūs redzēšu.

13:24  Sveicinājiet visus savus vadītājus un visus svētos. Tie brāļi no Itālijas jūs sveicina.

13:25  Žēlastība lai ir ar jums visiem! Āmen.