LvGluck8 - I Corinthians

Chapter 1

1:1  Pāvils, caur Dieva prātu aicināts par Jēzus Kristus apustuli, un Sostens, tas brālis,

1:2  Tai Dieva draudzei, kas ir Korintū, tiem iekš Kristus Jēzus svētītiem, tiem aicinātiem svētiem, un visiem, kas mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu piesauc kaut kurā vietā, tā pie viņiem, kā pie mums:

1:3  Žēlastība lai ir jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.

1:4  Es savam Dievam arvien pateicos par jums Dieva žēlastības dēļ kas jums ir dota iekš Kristus Jēzus,

1:5  Ka jūs iekš Viņa bagāti esat darīti visās lietās, ikvienā mācībā un ikvienā atzīšanā,

1:6  Tā kā Kristus liecība ir apstiprināta jūsu starpā,

1:7  Un ka nekādas dāvanas jums netrūkst, kas gaidāt uz mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos.

1:8  Tas jūs arī apstiprinās līdz galam, ka esat bezvainīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.

1:9  Dievs ir uzticīgs, caur ko jūs esat aicināti pie Viņa Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, biedrības.

1:10  Bet es jūs pamācu, brāļi, caur mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu, lai jums visiem ir vienāda valoda, un lai nav jūsu starpā nekādas šķelšanās, bet lai jūs esat pilnīgi vienādā prātā un vienādā padomā.

1:11  Jo caur tiem, kas ir Kloēs namā, man ir stāstīts par jums, mani brāļi, ka jūsu starpā esot strīdi.

1:12  Bet es runāju par to, ka ikviens no jums saka: es esmu Pāvila, bet es Apollus, bet es Kefasa, bet es Kristus māceklis.

1:13  Vai tad Kristus ir dalīts? Vai Pāvils par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu?

1:14  Es Dievam pateicos, ka es nevienu no jums neesmu kristījis, kā tikai Krispu un Gaju,

1:15  Lai jel neviens nesaka, ka esmu kristījis uz savu vārdu.

1:16  Bet arī Stefana namu es esmu kristījis. Bez tiem nezinu, vai citu kādu esmu kristījis.

1:17  Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne ar gudriem vārdiem, lai Kristus krusts netop iznīcināts.

1:18  Jo tas vārds no tā krusta ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.

1:19  Jo ir rakstīts: “Es samaitāšu gudrību gudriem un iznīcināšu prātu prātīgiem.”

1:20  Kur tie gudrie? Kur tie rakstu mācītāji? Kur tie šī laika zinātnieki? Vai šīs pasaules gudrību Dievs nav darījis par ģeķību?

1:21  Jo kad pasaule caur savu gudrību Dievu neatzina Dieva gudrībā, tad Dievam ir paticis, caur ģeķīgu sludināšanu ticīgos darīt svētus.

1:22  Jo Jūdi prasa zīmes un Grieķi meklē gudrību.

1:23  Bet mēs sludinājam Kristu, To krustā sisto, kas Jūdiem apgrēcība un Grieķiem ģeķība;

1:24  Bet tiem aicinātiem, tā Jūdiem kā Grieķiem, mēs sludinājam Kristu kā Dieva spēku un Dieva gudrību.

1:25  Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēcība spēcīgāka nekā cilvēki.

1:26  Jo raugāt, brāļi, savu aicināšanu, ka nav daudz gudru pēc miesas, ne daudz spēcīgu, ne daudz no augstas dzimtas;

1:27  Bet kas ģeķīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš tos gudros liktu kaunā, un kas nespēcīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš tos spēcīgos liktu kaunā,

1:28  Un kas necienīgs pasaulei un pulgots, un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš iznīcinātu to, kas ir kas,

1:29  Lai neviena miesa Viņa priekšā nelielās.

1:30  Bet no Viņa jūs esat iekš Kristus Jēzus, kas mums no Dieva ir dots par gudrību un taisnību un svētu darīšanu un pestīšanu.

1:31  Tā kā ir rakstīts: kas lielās, lai lielās iekš Tā Kunga.

Chapter 2

2:1  Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vai gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams.

2:2  Jo nedomāju, ka es jūsu starpā ko zinot, kā vien Jēzu Kristu un To pašu krustā sistu.

2:3  Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā.

2:4  Un mana valoda un mana sludināšana nebija iekš mīkstiem cilvēku gudrības vārdiem, bet iekš Gara un spēka parādīšanas,

2:5  Lai jūsu ticība nebūtu iekš cilvēku gudrības, bet iekš Dieva spēka.

2:6  Bet mēs sludinājam, kas gan gudrība pie tiem pilnīgiem, bet kas nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst;

2:7  Bet mēs sludinājam Dieva gudrību noslēpumā, to apslēpto, ko Dievs priekš pasaules laikiem ir nolēmis mums par godību.

2:8  To neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja tie To būtu atzinuši, tad tie To godības Kungu nebūtu krustā situši.

2:9  Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas Viņu mīļo.

2:10  Bet mums Dievs to ir parādījis caur Savu Garu; jo Tas Gars izmana visas lietas, arī Dieva dziļumus.

2:11  Jo kurš cilvēks zin, kas ir iekš cilvēka, kā vien cilvēka gars, kas iekš tā ir? Tāpat arīdzan neviens nezin, kas ir iekš Dieva, kā vien Dieva Gars.

2:12  Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai zinām, ko Dievs mums ir dāvinājis.

2:13  To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.

2:14  Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

2:15  Bet tas garīgais cilvēks visas lietas prot apspriest, bet par viņu neviens neprot spriest.

2:16  Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, ka tas Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts.

Chapter 3

3:1  Un, brāļi, es nevarēju ar jums runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem, kā ar nejēgām iekš Kristus.

3:2  Es jūs esmu dzirdinājis ar pienu un ne ar barību, jo jūs vēl nespējāt; bet arī tagad jūs vēl nespējiet.

3:3  Jo jūs vēl esat miesīgi: jo kamēr jūsu starpā ir ienaids un strīdus un šķelšanās, vai jūs neesat miesīgi un vai nestaigājat pēc cilvēku kārtas?

3:4  Jo kad cits saka: es turos pie Pāvila, un cits: es pie Apollus, vai jūs neesat miesīgi?

3:5  Kas tad ir Pāvils, un kas ir Apollus? Tie ir kalpi vien, caur kuriem jūs esat palikuši ticīgi, un tā, kā Tas Kungs ikvienam ir devis.

3:6  Es esmu dēstījis, Apollus ir slacinājis; bet Dievs ir audzinājis.

3:7  Tad nu nedz tas dēstītājs ir kas, nedz tas slacinātājs, bet Dievs, kas audzina.

3:8  Un tas dēstītājs un tas slacinātājs ir vis viens; bet ikkatrs dabūs savu īpašu algu, pēc sava īpaša darba.

3:9  Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva ēka.

3:10  Pēc tās Dieva žēlastības, kas man ir dota, es kā gudrs nama taisītājs esmu licis pamatu, un cits uz tā uztaisa ēku; - bet ikvienam būs pielūkot, kā viņš to ēku uztaisa.

3:11  Jo citu pamatu neviens nevar likt pār to, kas ir likts, proti Jēzus, Tas Kristus.

3:12  Bet, ja kas uz šo pamatu uzceļ zeltu, sudrabu, dārgus akmeņus, kokus, sienu, salmus,

3:13  Tad ikviena darbs taps redzams, jo tā diena to atklās, - tāpēc, ka šī ugunī parādīsies; un kāds ikkatra darbs ir, to uguns pārbaudīs.

3:14  Ja kāda darbs paliek, ko tas tur virsū uzcēlis, tas dabūs algu.

3:15  Ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats taps izglābts, tomēr kā caur uguni.

3:16  Vai nezināt, ka jūs esat Dieva nams, un ka Dieva Gars iekš jums mājo?

3:17  Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, un jūs tas esat.

3:18  Lai neviens nepieviļas. Ja kam jūsu starpā šķiet, ka viņš gudrs šinī pasaulē, tas lai top ģeķis, lai kļūst gudrs.

3:19  Jo šīs pasaules gudrība ir ģeķība pie Dieva, jo ir rakstīts: “Viņš satver gudros viņu viltībā.”

3:20  Un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās nelietīgas.

3:21  Tad nu neviens lai nelielās ar cilvēkiem. Jo viss jums pieder,

3:22  Lai Pāvils, lai Apollus, lai Kefas, lai pasaule, lai dzīvība, lai nāve, lai klātesošas lietas, lai nākamas - viss jums pieder;

3:23  Bet jūs Kristum, bet Kristus Dievam.

Chapter 4

4:1  Par tādiem lai ikviens cilvēks mūs tura: par Kristus kalpiem un par Dieva noslēpumu nama turētājiem.

4:2  Visnotaļ nu pie nama turētājiem meklē, ka tie top atrasti uzticīgi.

4:3  Bet tā man maza lieta, ka es no jums, jeb no cilvēku tiesas kļūstu tiesāts, un es arī pats sevi netiesāju.

4:4  Es gan nenieka neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots; bet kas mani tiesā, ir Tas Kungs.

4:5  Tad nu netiesājiet neko priekšlaikus, kamēr Tas Kungs nāks, Tas arī vedīs gaismā, kas apslēpts tumsībā, un darīs zināmus siržu padomus; un tad ikvienam sava teikšana būs no Dieva.

4:6  Bet to es esmu zīmējis, brāļi, uz sevi un uz Apollu jūsu labad, lai jūs mācaties pie mums, nebūt gudrāki pār to, kas ir rakstīts, lai jūs neviena dēļ neuzpūšaties cits pret citu.

4:7  Jo kas tevi cēlis pār citiem? Un kas tev ir, ko neesi dabūjis? Bet ja tu arī esi dabūjis, ko tu lielies, tā kā nebūtu dabūjis?

4:8  Jūs jau esat pieēduši, jau esat palikuši bagāti, bez mums jūs esat sākuši valdīt, un ak! Kaut jūs valdītu, ka arī mēs varētu valdīt līdz ar jums.

4:9  Jo man šķiet, ka Dievs mūs apustuļus ir nolicis par pēdīgiem tā kā nāvei nodotus; jo mēs esam palikuši kā par ērmiem pasaulei, tā eņģeļiem, kā cilvēkiem.

4:10  Mēs esam ģeķi Kristus dēļ bet jūs prātīgi iekš Kristus; mēs vāji, bet jūs spēcīgi; jūs cienīgi, bet mēs nicināti.

4:11  Mēs līdz šai pašai stundai esam izsalkuši un noslāpuši un esam pliki un topam sisti un dzenāti

4:12  Un darbojamies strādādami ar savām rokām; mēs topam lamāti, un svētījam; mēs topam vajāti, un paciešamies;

4:13  Mēs topam zaimoti un lūdzam; mēs esam tapuši tā kā mēsli pasaulē un visiem par noslauku līdz šim.

4:14  To nerakstu, jūs apkaunodams, bet es jūs pamācu kā savus mīļos bērnus.

4:15  Jo jebšu jums būtu desmit tūkstoš pamācītāju iekš Kristus, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu dzemdinājis iekš Kristus Jēzus caur evaņģēliju.

4:16  Tāpēc jūs pamācu: dzenaties man pakaļ.

4:17  Tādēļ jums esmu sūtījis Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns iekš Tā Kunga; tas jums atgādinās manus ceļus iekš Kristus, kā es visur visās draudzēs mācu.

4:18  Bet citi uzpūzdamies saka, ka es pie jums nenākšot.

4:19  Bet es drīz pie jums nākšu, ja Tas Kungs gribēs, un redzēšu - ne to vārdus, kas uzpūtušies, bet viņu spēku.

4:20  Jo Dieva valstība nestāv vārdos, bet spēkā.

4:21  Ko jūs gribat? Vai man pie jums būs nākt ar rīksti, vai ar mīlestību un ar lēnu garu?

Chapter 5

5:1  Visnotaļ dzird, ka maucība pie jums, un vēl tāda maucība, kādas nav ne pie pagāniem, ka kāds dzīvo ar sava tēva sievu.

5:2  Un jūs esat uzpūtušies un ne jo vairāk noskumuši, tā ka no jūsu vidus tas taptu izmests, kas tādu nedarbu darījis?

5:3  Jo pēc miesas gan klāt nebūdams, bet garā klāt būdams, es jau tā kā klāt būdams esmu spriedis par to, kas šo nedarbu tā darījis,

5:4  Ka mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā sanākam, jūs un mans gars ar mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku,

5:5  Un to tādu nododam sātanam uz miesas samaitāšanu, lai gars top izglābts Tā Kunga Jēzus dienā.

5:6  Jūsu slava nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?

5:7  Tāpēc izmetat ārā to veco raugu, ka esat jauna mīkla, itin kā jūs esat neraudzēti; jo arī par mums mūsu Lieldienas jērs ir upurēts, tas ir Kristus.

5:8  Tad lai svētkus turam ne ar veco raugu, nevis ar blēdības un ļaundarības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētām maizēm.

5:9  Es jums esmu rakstījis savā grāmatā, lai nebiedrojaties ar mauciniekiem.

5:10  Tomēr es to nesaku pavisam no tiem mauciniekiem šinī pasaulē, vai no plēsējiem vai laupītājiem vai elka dievīgiem; citādi jums no pasaules būtu jāiziet.

5:11  Bet nu es jums esmu rakstījis, lai jūs ar tiem nepinaties, ja kāds, kas saucās par brāli, ir maucinieks vai plēsējs(alkatīgs) vai elkadievīgs vai zaimotājs vai dzērājs vai laupītājs, ka jums ar tādu nebūs ne ēst.

5:12  Jo ko man būs sodīt tos, kas ir ārā, un jūs nesodat tos, kas ir iekšā?

5:13  Bet tos, kas ir ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā to ļauno no sava pašu vidus.

Chapter 6

6:1  Ja kam no jums kāda sūdzība ir pret citu kādu, kā tas gan drīkst tiesāties priekš tiem netaisniem un ne priekš tiem svētiem?

6:2  Vai jūs nezināt, ka tie svētie pasauli tiesās; un ja caur jums pasaule kļūst tiesāta, vai tad jūs esat necienīgi, tās mazākās lietas tiesāt?

6:3  Vai nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus? Kā ne jo vairāk laicīgas lietas?

6:4  Kad nu jums par laicīgām lietām jātiesājas; kas draudzē necienīti, tādus jūs ieceļat.

6:5  Es to saku jums par kaunu. Vai tad jūsu starpā nav neviena gudra, neviena, kas varētu tiesu spriest starp saviem brāļiem?

6:6  Bet brālis iet ar brāli tiesāties, un tad vēl pie neticīgiem!

6:7  Jo tā jau ir vaina pie jums, ka jūs pavisam(vispār) savā starpā tiesājaties; kādēļ jūs labāk neciešat netaisnību? Kādēļ jūs labāk neciešat pārestību?

6:8  Bet jūs dariet netaisnību un dariet pāri, un to vēl brāļiem.

6:9  Vai nezināt, ka netaisnie Dieva valstību neiemantos? Nepieviļaties! Ne maucinieki, ne elkadievīgie, ne laulības pārkāpēji, ne malaki*, ne tie, kas pie vīriem guļ,

6:10  Ne zagļi, ne plēsēji, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji Dieva valstību neiemantos.

6:11  Un kādi no jums bija tādi; bet jūs esat nomazgāti, bet jūs esat svēti darīti, bet jūs esat taisnoti iekš Tā Kunga Jēzus vārda un iekš mūsu Dieva Gara.

6:12  Viss man ir brīv, bet ne viss der. Viss man ir brīv, bet nekam es nepadošos.

6:13  Barība vēderam, un vēders barībai, bet Dievs iznīcinās gan šo, gan to; bet miesa nav maucībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.

6:14  Bet Dievs ir To Kungu uzmodinājis un arī mūs uzmodinās caur Savu spēku.

6:15  Vai nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi? Vai tad es ņemtu Kristus locekļus un darītu par maukas locekļiem? Nemūžam.

6:16  Jeb vai nezināt, ka tas, kas maukai pieķeras, ir viena miesa ar to? Jo viņš saka: tie divi būs viena miesa.

6:17  Bet kas Tam Kungam pieķeras, tas ir viens gars ar To.

6:18  Bēgat no maucības! Visi grēki, ko cilvēks dara, ir ārpus miesas; bet kas maucību dara, tas grēko pie savas paša miesas.

6:19  Jeb vai nezināt, ka jūsu miesa ir Tā Svētā Gara dzīvoklis, kas ir iekš jums, ko jūs no Dieva esat dabūjuši, un jūs nepiederat sev pašiem?

6:20  Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam.

Chapter 7

7:1  Bet par to, ko jūs man esat rakstījuši, saku: cilvēkam ir labi, sievas neaizskart;

7:2  Bet lai maucība nenotiek, tad lai ikkatram ir sava sieva, un lai ikkatrai ir savs vīrs,

7:3  Vīrs sievai lai parāda pienākamu mīlestību; tā arīdzan sieva vīram.

7:4  Sievai nav vaļas par savu miesu, bet vīram; tā arī vīram nav vaļas par savu miesu, bet sievai.

7:5  Neatraujaties viens otram, kā tikai vienā prātā uz kādu laiku, lai jums vaļa ir Dievu lūgt; un nāciet atkal kopā, lai sātans jūs nekārdina, kad nevarat valdīties.

7:6  To saku, atvēlēdams un ne pavēlēdams.

7:7  Jo es gribētu, ka visi cilvēki tādi būtu, kā es; bet ikkatram ir sava dāvana no Dieva, vienam šāda, otram tāda.

7:8  Bet es saku nelaulātiem un atraitnēm: labi tiem, ja tie paliek itin kā es.

7:9  Bet ja tie nevar valdīties, tad lai iedodas laulībā: jo labāki ir iedoties laulībā, nekā degt kārībā.

7:10  Bet laulātiem pavēlu ne es, bet Tas Kungs, lai sieva neatšķiras no vīra.

7:11  Un ja tā arī būtu atšķīrusies, tad tai būs palikt bez laulības, vai salīgt ar vīru; un lai vīrs neatstumj sievu.

7:12  Bet tiem citiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tai ir pa prātam, dzīvot ar viņu, lai viņš to neatstumj.

7:13  Un ja sievai ir neticīgs vīrs, un tam ir pa prātam, dzīvot ar viņu, tā lai viņu neatstumj.

7:14  Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru, jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.

7:15  Bet ja tas neticīgais atšķiras, tad lai tas atšķiras; tas brālis vai tā māsa šinīs lietās nav saistīti. Dievs mūs ir aicinājis uz mieru.

7:16  Jo ko tu, sieva, zini, vai tu vīru izglābsi? Jeb ko tu, vīrs, zini, vai tu sievu izglābsi?

7:17  Tomēr kā kuram Dievs ir piešķīris, kā kuru Tas Kungs ir aicinājis, tā lai tas staigā, un tāpat es pavēlu visās draudzēs.

7:18  Jo kas ir aicināts apgraizīts, tas lai neuzvelk priekšādu; ja kas ir aicināts iekš priekšādas, tas lai netop apgraizīts.

7:19  Apgraizīšana nav nekas, un priekšāda nav nekas, bet Dieva baušļu turēšana.

7:20  Kā kurš ir aicināts, tā lai viņš paliek.

7:21  Ja tu kalps būdams esi aicināts, nebēdā par to; bet ja tu vari tapt svabads, tad to jo labāki pieņem.

7:22  Ja kas iekš Tā Kunga ir aicināts, kalps būdams, tas ir Tā Kunga svabadnieks; tāpat arīdzan, kas svabadnieks būdams, ir aicināts, tas ir Kristus kalps.

7:23  Jūs esat dārgi atpirkti; netopiet cilvēku kalpi.

7:24  Ikkatram, brāļi, kā tas ir aicināts, tā tam būs palikt pie Dieva.

7:25  Bet par tām meitām man nav Tā Kunga pavēles; bet padomu dodu, kā no Tā Kunga žēlastību dabūjis, ka esmu uzticīgs.

7:26  Tad nu man šķiet, tā esam labi tagadēja bēdu laika dēļ, ka cilvēkam labi, tāpat palikt.

7:27  Ja esi saderēts ar sievu, tad nemeklē atlaišanu; ja esi vaļā no sievas, tad nemeklē sievu.

7:28  Bet ja arī būsi laulībā iedevies, tad neesi grēkojis, un ja meita būs laulībā iedevusies, tad tā nav grēkojusi; bet tādiem pie miesas būs bēdas, bet es jūs gribētu saudzēt.

7:29  Bet to es saku, brāļi, tas laiks ir īss; tāpēc nu tie, kam sievas, lai ir, tā kā kad tiem nebūtu;

7:30  Un tie, kas raud, lai ir kā kas neraud; un kas priecājās, kā kas nepriecājās, un kas pērk, kā kas to nepatur:

7:31  Un kas šo pasauli lieto, kā kas to nelieto; jo šīs pasaules būšana paiet.

7:32  Bet es gribu, ka jūs esat bez zūdīšanās. Kas nelaulāts, tas rūpējās par Tā Kunga lietām, kā tas Tam Kungam var patikt;

7:33  Bet kas laulāts, tas rūpējās par pasaules lietām, kā tas sievai var patikt.

7:34  Tāda pat starpība ir starp sievu un meitu: tā nelaulātā rūpējās par Tā Kunga lietām, ka tā svēta būtu miesā un garā; bet tā laulātā rūpējās par pasaules lietām, kā tā vīram var patikt.

7:35  Un to es saku jums pašiem par labu: ne, ka gribētu jums apmest valgu, bet ka jūs godīgi dzīvojiet un pie Tā Kunga turaties bez mitēšanās.

7:36  Bet ja kam šķiet, ka viņa meitai, kas pāri par gadiem, tas nepieklājoties, un ja tam tā vajag notikt, tad lai dara, ko gribēdams; viņš negrēko: lai tā laulībā iedodas.

7:37  Bet kas ir pastāvīgs savā sirdī, un kam vajadzības nav, bet ir vaļa, pēc sava paša prāta darīt, un to savā sirdī ir apņēmies, savu meitu paturēt nelaulātu, - tas dara labi.

7:38  Tad nu, kas laulībā izdod, tas dara labi, un kas laulībā neizdod, tas dara labāki.

7:39  Sieva caur bauslību ir sieta, kamēr viņas vīrs dzīvs; bet kad viņas vīrs ir miris, tad tai ir vaļa precēt kuru grib, tikai iekš Tā Kunga.

7:40  Bet viņa ir jo svētīga, ja viņa tāpat paliek, pēc mana padoma; bet man šķiet, ka man arīdzan ir Dieva Gars.

Chapter 8

8:1  Bet par elkadievu upuriem zinām, ka mums visiem ir atzīšana. Atzīšana uzpūš, bet mīlestība uztaisa.

8:2  Bet ja kam šķiet, ka ko zinot, tas vēl nezin nenieka tā, kā piederās zināt.

8:3  Bet ja kas Dievu mīl, tas no Viņa ir atzīts.

8:4  Tad nu par elku upuru ēšanu zinām, ka neviena elka nav pasaulē un ka cita Dieva nav kā vien Tas Vienīgais,

8:5  Un jebšu ir tā saucami dievi, tā debesīs, kā virs zemes - tā kā ir daudz dievu un daudz kungu;

8:6  Tomēr mums ir viens Dievs, Tas Tēvs, no kā visas lietas, un mēs uz Viņu, un viens Kungs Jēzus Kristus, caur ko visas lietas, un mēs caur Viņu.

8:7  Tomēr tā atzīšana nav iekš visiem; bet kādi, kas līdz šim apzinās, elkus esam, ēd tā kā no elku upuriem, un viņu zināma sirds, vāja būdama, top apgānīta.

8:8  Bet barība nedara mūs Dievam pieņēmīgus; jo ēzdami mēs neesam labāki, un neēzdami mēs neesam sliktāki.

8:9  Bet pielūkojiet, ka šī jūsu vaļa vājiem nekļūst par piedauzīšanu.

8:10  Jo, ja kas redzētu tevi, kam tā atzīšana, elka namā pie galda sēžam, vai tā vājā brāļa zināma sirds netaps skubināta, elku upurus ēst?

8:11  Un caur tavu atzīšanu pazudīs tavs vājais brālis, kā labad Kristus ir miris.

8:12  Bet pret brāļiem tā grēkodami un viņu vājo zināmu sirdi ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu.

8:13  Tādēļ, ja manam brālim barība par piedauzīšanu, tad es nemūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcināju.

Chapter 9

9:1  Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es Kristu, mūsu Kungu, neesmu redzējis? Vai jūs neesat mans darbs iekš Tā Kunga?

9:2  Ja es citiem neesmu apustulis, tomēr jums es esmu; jo mana apustuļa amata zieģelis jūs esat iekš Tā Kunga.

9:3  Mana atbildēšana tiem, kas mani tiesā, ir šī:

9:4  Vai mums nav brīv, ēst un dzert?

9:5  Vai mums nav brīv kādu māsu vest līdz par sievu, tā kā arī tie citi apustuļi un Tā Kunga brāļi un Kefas?

9:6  Jeb vai man un Barnabam vien nav brīv, nestrādāt?

9:7  Kas jel iet karā ar savu maizi? Kas vīna kalnu dēsta un neēd no viņa augļiem? Jeb kas lopus gana un neēd no tā piena?

9:8  Vai es to runāju pēc cilvēku prāta? Jeb vai to nesaka arī pati bauslība?

9:9  Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: Tev nebūs vērsim, kas labību min, purnu apsiet: vai tad Dievam rūp par vēršiem?

9:10  Jeb vai viņš to visu nesaka mūsu labad? Jo mūsu labad ir rakstīts, ka arājam vajag art uz cerību un kūlējam kult uz cerību, ka viņam būs sava daļa.

9:11  Ja mēs jums to garīgo mantu esam sējuši, vai tad tā liela lieta, ja jūsu miesīgo pļaujam?

9:12  Ja tad citiem tāda vaļa ir par jums, kāpēc ne jo vairāk mums? Bet mēs šo vaļu neesam lietojuši, bet visu panesam, lai Kristus evaņģēliju neaizkavējam.

9:13  Vai nezināt, ka tie, kas pie svētuma kalpo, no tā svētuma ēd? Un ka tiem, kam darbs ir pie altāra, daļa ir no tā altāra?

9:14  Tāpat arī Tas Kungs ir iestādījis, ka tie, kas evaņģēliju sludina, no evaņģēlija pārtiek.

9:15  Bet no tā es nekā neesmu lietojis. Un es to neesmu rakstījis, lai pie manis tā notiek; jo man būtu labāki mirt, nekā ja kāds manu slavu nīcinātu.

9:16  Jo kad es evaņģēliju sludināju, tad man nav ko lielīties; jo tas man jādara; un vai man, ja es evaņģēliju nesludināju!

9:17  Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga; ja ne labprāt, tad tomēr nama turēšana man ir uzticēta.

9:18  Kāda alga tad nu man ir? Ka evaņģēliju sludinādams Kristus evaņģēliju mācu bez maksas, lai neizlietoju savu vaļu pie evaņģēlija.

9:19  Jo no visiem svabads būdams es sevi pašu esmu darījis visiem par kalpu, ka jo vairāk dvēseļu mantotu.

9:20  Un Jūdiem es esmu tapis par Jūdu, ka Jūdus mantotu; tiem, kas apakš bauslības es esmu tapis kā apakš bauslības, (pats nebūdams apakš bauslības,) ka mantotu tos, kas apakš bauslības.

9:21  Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis tā kā bez bauslības, (pats nebūdams bez bauslības Dieva priekšā, bet stāvēdams iekš bauslības caur Kristu), ka es tos mantotu, kas bez bauslības.

9:22  Vājiem es esmu tapis tā kā vājš, ka mantotu vājos; visiem esmu palicis viss, ka visādi kādus glābtu.

9:23  Un to es daru evaņģēlija dēļ, ka man arī kāda daļa pie tā būtu.

9:24  Vai nezināt, ka tie, kas iet skrieties, gan visi skrien, bet viens dabū to goda maksu? Skrieniet tā, ka jūs to dabūjiet.

9:25  Bet ikviens, kas cīkstas, savaldās visās lietās, - viņi tāpēc, ka dabūtu iznīcīgu kroni, bet mēs neiznīcīgu.

9:26  Es tad skrienu, ne tā kā uz ko nezināmu, - es cīnos, ne tā kā gaisu sizdams;

9:27  Bet es savu miesu mērdēju un viņu kalpināju, lai citiem sludinādams pats nekļūstu atmetams.

Chapter 10

10:1  Bet es gribu, brāļi, lai jūs liekat vērā, ka mūsu tēvi visi bijuši apakš tā padebeša, un visi gājuši caur to jūru,

10:2  Un visi uz Mozu ir kristīti padebesī un jūrā,

10:3  Un visi baudījuši to pašu garīgo barību,

10:4  Un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu; jo tie dzēra no tā garīgā akmens, kas gāja līdz; bet tas akmens bija Kristus.

10:5  Bet pie tā lielā pulka no tiem Dievam nebija labs prāts; jo tie ir nobeigti tuksnesī.

10:6  Un tas noticis mums par priekšzīmi, ka mēs nebūtu ļauna iekārotāji tā kā tie iekārojušies.

10:7  Un arī netopat elku kalpi, kā citi no tiem, - kā ir rakstīts: tie ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.

10:8  Lai arī maucībai nedodamies, tā kā citi no tiem ir maukojuši un krituši vienā dienā divdesmit un trīs tūkstoši.

10:9  Lai arī Kristu nekārdinājiet, tā kā arī citi no tiem viņu kārdinājuši un ir nomaitāti caur čūskām.

10:10  Un arī nekurniet, tā kā citi no tiem kurnējuši un ir nomaitāti caur to maitātāju.

10:11  Un viss tas viņiem noticis kā priekšzīme, un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis.

10:12  Tāpēc, kas šķietās stāvot, tas lai pielūko, ka nekrīt.

10:13  Jums vēl nekāda kārdināšana nav uzgājusi kā tikai cilvēcīga; bet Dievs ir uzticīgs; tas neļaus jūs vairāk kārdināt nekā spējat, bet kārdināšanai arī tādu galu darīs, ka varat panest.

10:14  Tādēļ, mani mīļie, bēgat no elku kalpošanas.

10:15  Kā uz prātīgiem es saku; apspriežat paši, ko es saku:

10:16  Tas pateicības biķeris, ko ar pateikšanu svētījam, vai tas nav savienošana ar Kristus asinīm? Tā maize, ko laužam, vai tā nav savienošana ar Kristus miesu?

10:17  Jo kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa; jo mums visiem ir daļa pie vienas maizes.

10:18  Uzskatat to Israēli pēc miesas: Vai tiem, kas upurus ēd, nav biedrība ar altāri?

10:19  Ko tad nu es saku? Vai, ka elkadievs kas esot? Jeb ka elka upuris kas esot?

10:20  Bet ko pagāni upurē, to tie upurē velniem un ne Dievam; bet es negribu, ka jums biedrība būtu ar velniem.

10:21  Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un velnu biķeri. Jums nevar daļa būt pie Tā Kunga galda un pie velnu galda.

10:22  Jeb vai gribam To Kungu kaitināt? Vai mēs esam jo spēcīgāki nekā Viņš?

10:23  Viss man ir brīv, bet ne viss der. Viss man ir brīv, bet ne viss der uztaisīšanai.

10:24  Nevienam nebūs to meklēt, kas pašam, bet kas citam par labu.

10:25  Visu, ko skārņos pārdod, ēdiet, neko neizmeklēdami zināmas sirds dēļ.

10:26  Jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.

10:27  Un ja kāds no tiem neticīgiem jūs aicina, un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, ne ko neizmeklēdami zināmas sirds dēļ.

10:28  Bet ja kas uz jums saka: šis ir elka upuris, tad neēdat, viņa dēļ, kas jums to ir teicis, un zināmas sirds dēļ; (jo Tam Kungam pieder zeme un viņas pilnums.)

10:29  Bet es saku: ne tavas, bet tā tuvāka zināmas sirds dēļ. Jo kāpēc mana svabadība lai top tiesāta no cita zināmas sirds?

10:30  Ja es ar pateicību to saņemu, ko tad topu zaimots, par ko es pateicos?

10:31  Tāpēc, vai ēdat vai dzerat un ko vien darāt, visu to darāt Dievam par godu.

10:32  Nepaliekat par piedauzīšanu ne Jūdiem ne Grieķiem ne Dieva draudzei,

10:33  Itin kā arī es visiem visās lietās esmu pa prātam, nemeklēdams, kas man, bet kas daudziem par labu, lai tie top izglābti.

Chapter 11

11:1  Dzenaties man pakaļ, tā kā es Kristum.

11:2  Un es jūs slavēju, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis.

11:3  Bet es gribu, ka jūs zināt, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.

11:4  Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vai mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu.

11:5  Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vai mācīdama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, tā kā tā būtu apcirpta.

11:6  Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.

11:7  Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods.

11:8  Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.

11:9  Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.

11:10  Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ.

11:11  Tomēr nedz vīrs ir bez sievas, nedz sieva bez vīra iekš Tā Kunga.

11:12  Jo tā kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva.

11:13  Spriežat paši, vai pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta?

11:14  Jeb vai pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati,

11:15  Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu.

11:16  Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm.

11:17  Es jūs pamācu un to nevaru uzteikt, ka jūs sanākat ne par svētību, bet par nesvētību.

11:18  Jo pirmā kārtā, kad jūs sanākat draudzē, es dzirdu, ka šķelšanās ir jūsu starpā, un pa daļai to gan ticu.

11:19  Jo šķelšanām gan vajag būt jūsu starpā, lai tie pastāvīgie jūsu starpā top zināmi.

11:20  Kad nu jūs sanākat kopā, tad tā nenotiek, kā pieklājās baudīt Tā Kunga mielastu.

11:21  Jo pie mielasta ikviens steidzās paņemt savu paša ēdienu un cits paliek neēdis un cits ir pilns.

11:22  Jo vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājiet un tos apkaunojiet, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs teicu? Šinī lietā es jūs neteicu.

11:23  Jo no Tā Kunga es to esmu dabūjis, ko atkal jums esmu mācījis, ka Tas Kungs Jēzus tanī naktī, kad Tas kļuva nodots, to maizi ņēma,

11:24  Un pateicies pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top lauzta; to dariet Mani pieminēdami.

11:25  Tāpat arī to biķeri, pēc tā vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir tā jaunā derība iekš Manām asinīm. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, Mani pieminēdami.

11:26  Jo cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, tad pasludinājiet Tā Kunga nāvi, tiekams Tas nāk.

11:27  Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi, vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzīgs pie Tā Kunga miesas un asinīm.

11:28  Bet lai cilvēks pats izmeklējās, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.

11:29  Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam sodu, neizšķirdams Tā Kunga miesu.

11:30  Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši (garīgi, iekš draudzes).

11:31  Jo ja mēs paši sevi tiesātu, tad netaptu tiesāti.

11:32  Bet kad mēs topam tiesāti, tad no Tā Kunga topam pārmācīti, lai ar pasauli netopam pazudināti.

11:33  Tad nu, mani brāļi, kad jūs sanākat pie mielasta, tad gaidiet cits uz citu.

11:34  Bet ja kas ir izsalcis, tas lai ēd mājās, lai jūs nesanākat par sodu. To citu es mācīšu, kad es nākšu.

Chapter 12

12:1  Bet par tām garīgām dāvanām, brāļi, es negribu jums slēpt.

12:2  Jūs zināt, ka bijāt pagāni, noklīduši pie mēmiem elkadieviem, ka tapāt vadīti.

12:3  Tāpēc jums daru zināmu, ka neviens, kas caur Dieva Garu runā, Jēzu nenolād un neviens nevar Jēzu saukt par Kungu kā vien caur Svēto Garu.

12:4  Bet ir dažādas dāvanas, tomēr viens pats Gars;

12:5  Un ir dažādas kalpošanas, tomēr viens pats Kungs;

12:6  Un ir dažādi spēki, bet tomēr viens pats Dievs, kas ir spēcīgs visās lietu lietās.

12:7  Bet ikvienam tiek dots, lai to Garu parāda, tuvākam par labu.

12:8  Jo caur to Garu citam top dots runāt no gudrības, citam runāt no atzīšanas - pēc tā paša Gara;

12:9  Un citam ticība iekš tā paša Gara, un citam dāvanas dziedināt iekš tā paša Gara;

12:10  Un citam spēki, brīnumus darīt, un citam Dieva vārda mācīšana, un citam garu pārbaudīšana, un citam dažādas valodas, un citam valodu iztulkošana.

12:11  Bet visu to padara tas pats viens Gars un izdala ikvienam sevišķi tā, kā Tas grib.

12:12  Jo tā kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi locekļi pie tās vienas miesas, daudzi būdami, ir viena miesa; tāpat arī Kristus.

12:13  Jo mēs arīdzan visi esam kristīti caur vienu Garu par vienu miesu, lai esam Jūdi vai Grieķi, lai kalpi vai svabadnieki; un visi mēs esam dzirdināti ar vienu Garu.

12:14  Jo arī miesa nav viens loceklis, bet daudzi.

12:15  Ja kāja sacītu: ka es neesmu roka, tāpēc neesmu no miesas; vai tāpēc viņa nav no miesas?

12:16  Un ja auss sacītu: ka es neesmu acs, tāpēc neesmu no miesas; vai tāpēc viņa nav no miesas?

12:17  Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirdēšana? Ja visa miesa būtu dzirdēšana, kur paliktu ošana?

12:18  Bet tagad Dievs tos locekļus ir licis, ikvienu no tiem pie miesas, tā kā Viņš gribējis.

12:19  Bet ja tie visi būtu viens loceklis, kur paliktu miesa?

12:20  Bet tagad gan ir daudz locekļu, bet viena miesa.

12:21  Un acs nevar sacīt uz roku: man tevis nevajag; jeb atkal galva uz kājām: man jūsu nevajag.

12:22  Bet daudz vairāk tie miesas locekļi, kas liekās būtu tie vājākie, ir tie jo vajadzīgie.

12:23  Un kas mums liekās pie miesas būt jo negodīgi, tos jo vairāk godājam, un mūsu jo neglītie locekļi dabū jo lielu glītumu.

12:24  Bet mūsu glītiem locekļiem to nevajag; bet Dievs miesu ir salicis, tam maz godātam loceklim augstāku godu dodams,

12:25  Lai šķelšanās nebūtu iekš miesas, bet lai tie locekļi cits par citu vienlīdzīgi gādātu.

12:26  Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz, jeb kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājās līdz.

12:27  Bet jūs esat Kristus miesa un locekļi, ikviens pēc savas kārtas.

12:28  Un citus Dievs ir iecēlis draudzē pirmā kārtā par apustuļiem, otrā kārtā par praviešiem, trešā kārtā par mācītājiem, tad brīnumu darītājus, pēc tam, kam dāvanas dziedināt, palīgus, valdītājus, dažādas valodas.

12:29  Vai visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?

12:30  Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā valodām? Vai visi var tulkot?

12:31  Bet dzenaties pēc tām vislabākām dāvanām, un es jums rādīšu vēl jo labāku ceļu.

Chapter 13

13:1  Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanīgs varš jeb šķindošs zvārgulis.

13:2  Un ja man būtu praviešu mācība, un ja es zinātu visus noslēpumus un visu atzīšanu, un ja man būtu visa ticība, tā ka es varētu kalnus pārcelt, un man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

13:3  Un ja es visu savu mantu dotu nabagiem, un ja es savu miesu nodotu, ka taptu sadedzināts, un man nebūtu mīlestības, tad tas man nepalīdzētu nenieka.

13:4  Mīlestība ir lēnprātīga, tā ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, tā neuzpūšās,

13:5  Tā neturas netikli, tā nemeklē savu labumu, tā neapskaistās, tā nedomā uz ļaunu.

13:6  Tā nepriecājās par netaisnību, bet tā priecājās par patiesību.

13:7  Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cerē visu, tā panes visu.

13:8  Mīlestība nekad nebeidzās, jebšu gan praviešu mācības mitēsies, un jebšu valodas beigsies, un jebšu atzīšana mitēsies.

13:9  Jo tas ir mazums, ko zinām, un tas ir mazums, ko mācam.

13:10  Bet kad pilnība nāks, tad tas, kas ir mazums, zudīs.

13:11  Kad biju bērns, tad runāju kā bērns, man bija bērna prāts un bērna domas; bet kad paliku par vīru, tad atmetu bērna dabu.

13:12  Jo tagad redzam kā caur spieģeli iekš mīklas, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu pa daļai, bet tad es atzīšu, itin kā es esmu atzīts.

13:13  Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs: bet tā lielākā no tām ir mīlestība.

Chapter 14

14:1  Dzenaties pēc mīlestības, rūpējaties par tām garīgām dāvanām, bet visvairāk, ka varat mācīt (praviešu garā).

14:2  Jo kas valodām runā, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens nedzird, bet garā viņš runā noslēpumus.

14:3  Bet kas māca, tas runā cilvēkiem par uztaisīšanu un paskubināšanu un iepriecināšanu.

14:4  Kas valodām runā, tas uztaisa sevi pašu; bet kas māca, tas uztaisa draudzi.

14:5  Es gribētu, ka jūs visi valodām runātu, bet jo vairāk, ka jūs mācītu; jo kas māca, tas ir pārāks par to, kas valodām runā, proti ja šis netulko, kā lai draudze top uztaisīta.

14:6  Un nu, brāļi, kad es pie jums nāktu, valodām runādams, ko es jums līdzētu, ja es uz jums nerunātu, vai parādīšanu, vai atzīšanu, vai praviešu mācību, vai rakstu izstāstīšanu pasniegdams.

14:7  Tāpat ir ar tām nedzīvām lietām, kas skan, lai ir stabule, lai kokle; ja viņu skaņas nevar izšķirt, kā var noprast, kas ir stabulēts vai koklēts?

14:8  Un atkal, ja bazūne neskan skaidri, kas taisīsies uz karu?

14:9  Tāpat arī jūs, ja valodām runājiet nesaprotamus vārdus, kā zinās, kas top runāts? Jo jūs runāsiet vējā.

14:10  Daudz un dažādas balsis ir pasaulē, un neviena no tām nav nesaprotama.

14:11  Tad nu, ja es balsi nesaprotu, būšu svešs tam, kas runā, un tas kas runā, būs man svešs.

14:12  Tāpat arī jūs, kad pēc tām garīgām dāvanām dzenaties, tad meklējat, ka jo pilnīgi paliekat draudzei par uztaisīšanu.

14:13  Tāpēc, kas valodām runā, tas lai Dievu lūdz, ka varētu tulkot.

14:14  Jo kad es Dievu lūdzu valodām, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts augļus nenes.

14:15  Kas tad nu ir? Es pielūgšu garā, bet es pielūgšu arī, ka var saprast; es dziedāšu garā, bet es dziedāšu arī, ka var saprast.

14:16  Citādi, ja tu Dievu slavēsi garā, kā gan tas, kas nesaprot, uz tavu pateikšanu var sacīt: Āmen? Jo viņš nezin, ko tu runā.

14:17  Jo tu gan labi pateici Dievam, bet otrs netop uztaisīts.

14:18  Es pateicos savam Dievam, ka es vairāk nekā jūs visi valodām runāju.

14:19  Bet iekš draudzes es labāki gribu runāt piecus vārdus saprotamus, lai pamācu arī citus, nekā desmit tūkstošus valodām.

14:20  Brāļi, netopat bērni iekš saprašanas, bet topat nejēgas iekš ļaunuma, bet saprašanā topat pilnīgi.

14:21  Bauslībā ir rakstīts: Caur ļaudīm, kam sveša valoda un ar svešām lūpām Es runāšu uz šiem ļaudīm un arī tā tie Man neklausīs, saka Tas Kungs.

14:22  Tad nu tās valodas ir par zīmi ne ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība ne neticīgiem, bet ticīgiem.

14:23  Tad nu, kad visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu valodām, un ienāktu, kas to nesaprot, vai neticīgi: vai tie nesacītu, ka jūs esat traki?

14:24  Bet ja visi mācītu, un kāds neticīgs vai, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts.

14:25  Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgtu un pasludinātu, Dievu tiešām esam mūsu starpā.

14:26  Kā tad nu ir, brāļi? Kad jūs sanākat, kā kuram ir vai dziesma, vai mācība, vai valoda, vai parādīšana, vai tulkošana, lai viss notiek par uztaisīšanu.

14:27  Un ja valodām runā, tad, vai pa diviem, vai ja daudz trīs, un cits pēc cita, - un viens lai iztulko.

14:28  Bet ja tulka nav, tad lai tas klusu cieš draudzē un lai runā sev pašam un Dievam.

14:29  Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un tie citi lai pārspriež.

14:30  Bet ja citam, kas tur sēž, kāda parādīšana notiek, tad lai tas pirmais paliek klusu.

14:31  Jo jūs pa vienam visi varat mācīt, lai visi mācās un visi top iepriecināti.

14:32  Un praviešu gari praviešiem ir paklausīgi.

14:33  Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.

14:34  Tā kā visās svēto draudzēs, lai jūsu sievas draudzes sapulcēs nerunā; jo tām nepieklājās runāt, bet būt paklausīgām, tā kā arī bauslība saka.

14:35  Un ja tās grib ko mācīties, lai tās mājās vaicā saviem vīriem; jo sievām ir par kaunu, draudzes sapulcē runāt.

14:36  Vai tad no jums Dieva vārds ir izgājis? Jeb vai pie jums vien tas ir nācis?

14:37  Ja kam šķiet, ka esot pravietis jeb garīgs, tam būs atzīt, ka tas, ko jums rakstu, ir Tā Kunga bauslis.

14:38  Bet ja kas neprot, tas lai neprot.

14:39  Tad nu, brāļi, dzenaties, ka mācat praviešu garā un neliedzat valodām runāt.

14:40  Lai viss notiek, kā piederas un pa kārtām.

Chapter 15

15:1  Bet es jums daru zināmu, brāļi, to evaņģēliju, ko jums esmu pasludinājis, ko jūs arī esat pieņēmuši, kurā jūs arī stāvat,

15:2  Caur ko jūs arī mūžīgi dzīvosiet, ja to paturat tādā prātā, kādā es jums to esmu pasludinājis; - ja tikai neesat velti ticējuši.

15:3  Jo mācīdams visu papriekš esmu devis, ko es arī esmu dabūjis, ka Kristus par mūsu grēkiem ir nomiris pēc tiem rakstiem,

15:4  Un ka Tas ir aprakts, un ka Tas trešā dienā uzmodināts pēc tiem rakstiem,

15:5  Un ka Tas ir redzēts no Kefasa, pēc no tiem divpadsmit.

15:6  Un pēc Tas ir redzēts no vairāk nekā piecsimt brāļiem vienā reizē, no kuriem vēl daudz dzīvi un citi arī aizmiguši.

15:7  Pēc Tas ir redzēts no Jēkaba, pēc no visiem apustuļiem.

15:8  Pēc visiem šiem Tas arī redzēts no manis, kā no kāda nelaikā dzimuša bērna.

15:9  Jo es esmu tas vismazākais no tiem apustuļiem un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tāpēc ka es Dieva draudzi esmu vajājis.

15:10  Bet no Dieva žēlastības esmu, kas es esmu, un Viņa žēlastība pie manis nav bijusi veltīga, bet es esmu vairāk strādājis nekā tie visi, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.

15:11  Tad nu lai būtu vai es, vai viņi, tā mēs sludinājam, un tā jūs esat ticējuši.

15:12  Ja nu Kristus top sludināts, ka Tas no miroņiem ir uzmodināts, kā tad citi jūsu starpā saka, ka miroņu augšāmcelšanās neesot?

15:13  Bet ja miroņu augšāmcelšanās nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.

15:14  Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad mūsu sludināšana ir veltīga, un jūsu ticība arīdzan veltīga;

15:15  Un mēs arī topam atrasti nepatiesīgi Dieva liecinieki; jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu ir uzmodinājis, ko Viņš nav uzmodinājis, ja miroņi netop uzmodināti.

15:16  Jo ja miroņi netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.

15:17  Un ja Kristus nav uzmodināts, tad jūsu ticība ir veltīga; tad jūs vēl esat iekš saviem grēkiem;

15:18  Tad arīdzan tie ir pazuduši, kas iekš Kristus aizmiguši.

15:19  Ja vien šinī dzīvībā cerējam uz Kristu, tad esam jo nožēlojami pār visiem cilvēkiem.

15:20  Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš tas pirmais ir tapis no tiem, kas ir aizmiguši.

15:21  Jo kad caur vienu cilvēku nāve, tad arī caur vienu cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

15:22  Jo tā kā iekš Ādama visi mirst, tāpat arī iekš Kristus visi taps dzīvi darīti.

15:23  Bet ikviens savā kārtā: tas pirmais ir Kristus, pēc tie, kas Kristum pieder pie Viņa atnākšanas.

15:24  Pēc tam tas gals, kad Viņš nodos to valstību Dievam Tam Tēvam, kad Viņš iznīcinās visu valdību un visu varu un spēku.

15:25  Jo Viņam pienākas valdīt, tiekams Viņš visus ienaidniekus būs licis Sev apakš kājām.

15:26  Tas pēdīgais ienaidnieks, kas taps izdeldēts, ir nāve.

15:27  Jo Tas Viņam visu ir licis apakš kājām, tomēr kad saka, ka viss Viņam padots, tad protams, ka bez Tā, kas Viņam visu padevis.

15:28  Bet kad Viņam viss būs padots, tad arī pats Tas Dēls taps padots Tam, kas Viņam visu ir padevis, lai Dievs ir viss iekš visiem.

15:29  Jo ko tie darīs, kas par miroņiem top kristīti, ja miroņi nemaz netop uzmodināti? Kādēļ tad tie par miroņiem top kristīti?

15:30  Kādēļ arī mēs ikstundas esam briesmās?

15:31  Es mirstu ikdienas, - tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga.

15:32  Ja es pēc cilvēku prāta Efesū esmu kāvies ar zvēriem, kas man no tā atlec, ja miroņi netop uzmodināti? Ēdīsim un dzersim, jo rītu mēs mirsim.

15:33  Nepieviļaties! Ļaunas sabiedrības samaitā labus tikumus.

15:34  Uzmostaties it no tiesas un negrēkojiet; jo citiem nav Dieva atzīšanas, to es saku jums par kaunu.

15:35  Bet ja kāds saka: kā tad miroņi top uzmodināti? Un kādā miesā tie nāk?

15:36  Tu nesapraša, ko tu sēji, tas nepaliek atkal dzīvs, ja tas nemirst.

15:37  Un ko tu sēji, nav tā miesa, kas celsies, bet tikai grauds, vai nu kviešu, vai cits kāds.

15:38  Bet Dievs tam dod tādu miesu, kādu Viņš grib, un ikkatrai sēklai savu īpašu miesu.

15:39  Ne ikkatra miesa ir vienāda miesa; bet savāda ir cilvēku miesa un savāda lopu un savāda zivju un savāda putnu miesa.

15:40  Un ir gan debesu lietas un ir gan zemes lietas; bet savāda godība ir debesu lietām un savāda zemes lietām,

15:41  Cits spožums ir saulei, un cits spožums mēnesim, un cits spožums zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka pār otru.

15:42  Tāpat arī būs miroņu augšāmcelšanās. Sēts top iekš satrūdēšanas un top uzmodināts iekš nesatrūdēšanas;

15:43  Sēts top iekš negodības un top uzmodināts iekš godības; sēts top iekš vājības un top uzmodināts iekš spēka.

15:44  Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa.

15:45  Tāpat arīdzan ir rakstīts: tas pirmais cilvēks, Ādams, ir palicis par dzīvu dvēseli, tas pēdīgais Ādams par garu, kas dzīvu dara.

15:46  Bet tā garīgā miesa nav tā pirmā, bet tā dabīgā, pēc tam tā garīgā.

15:47  Tas pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem, tas otrais cilvēks ir Tas Kungs no debesīm.

15:48  Kāds tas, kas no pīšļiem, tādi pat arīdzan tie no pīšļiem, un kāds Tas debešķīgais, tādi pat arī tie debešķīgie.

15:49  Un tā kā esam nesuši tā ģīmi, kas no pīšļiem, tā arī nesīsim Tā ģīmi, kas no debesīm.

15:50  Bet to es saku, brāļi, ka miesa un asinis Dieva valstību nevar iemantot, nedz iznīcība iemantos neiznīcību.

15:51  Redzi, es jums saku noslēpumu: mēs gan visi neaizmigsim, bet visi tapsim pārvērsti,

15:52  It piepeši, acumirklī, pie pēdīgās bazūnes skaņas. Jo tā bazūne skanēs un miroņi taps uzmodināti nesatrūdami un mēs tapsim pārvērsti.

15:53  Jo šim, kas ir satrūdams, būs apvilkt nesatrūdēšanu, un šim mirstamam būs apvilkt nemirstību.

15:54  Un kad tas, kas iznīcīgs, apvilks neiznīcību, un tas, kas mirstams, apvilks nemirstību, tad tas vārds notiks, kas ir rakstīts: nāve ir aprīta uzvarēšanā!

15:55  Nāve, kur ir tavs dzelonis? Elle, kur ir tava uzvarēšana?

15:56  Bet nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība.

15:57  Bet pateicība Dievam, kas mums to uzvarēšanu devis caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

15:58  Tad nu, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgi iekš Tā Kunga darba vienmēr, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs iekš Tā Kunga.

Chapter 16

16:1  Bet par tām sametamām dāvanām priekš tiem svētiem, kā es to esmu iecēlis Galatijas draudzēs, tāpat dariet jūs arīdzan.

16:2  Ikkatrā pirmā nedēļas dienā lai ikviens no jums pie sevis paša ko laba noliek un sakrāj, cik viņš paspēj, lai tās dāvanas nav jāsalasa tad tik, kad es nākšu.

16:3  Un kad es nonākšu, tad tos, ko būsiet ieskatījuši par derīgiem, ar grāmatām sūtīšu, jūsu dāvanas nonest uz Jeruzālemi.

16:4  Bet ja arīdzan būtu vērts, ka arī es tur noeju, tad tie man var nākt līdz.

16:5  Bet pie jums es nākšu, kad Maķedoniju būšu izstaigājis, jo es gribu iet caur Maķedoniju.

16:6  Un var būt, ka es pie jums kādu brīdi palikšu, vai arī mitīšu par ziemu, ka jūs mani pavadiet, kurp es noiešu.

16:7  Jo tagad es jūs negribu redzēt tikai garām iedams, bet ceru kādu laiku pie jums palikt, ja Tas Kungs to vēlēs.

16:8  Bet Efesū es palikšu līdz vasaras svētkiem.

16:9  Jo man lielas un plašas durvis ir atvērtas, un pretinieku ir daudz.

16:10  Un kad Timotejs nāk, tad pielūkojiet, ka tas pie jums ir bez bailēm; jo viņš strādā Tā Kunga darbu, tāpat kā es.

16:11  Tāpēc lai neviens viņu nenicina; bet pavadiet viņu ar mieru, lai tas nāk pie manis, jo es viņu gaidu ar tiem brāļiem.

16:12  Bet brāli Apollu es dažkārt esmu skubinājis, lai ar tiem brāļiem pie jums noiet, bet viņam prāts pavisam nebija tagad iet, bet tomēr tas ies, kad tam būs izdevīgs laiks.

16:13  Esiet modrīgi, stāviet ticībā, turaties kā vīri, esiet stipri.

16:14  Viss pie jums lai notiek iekš mīlestības.

16:15  Un es jūs lūdzu, brāļi: jūs zināt Stefana namu, ka tie ir tie pirmie no Akajas, un ka tie ir nodevušies tiem svētiem uz kalpošanu:

16:16  Ka arī jūs tiem tādiem paklausiet un ikkatram, kas līdzi strādā un pūlējās.

16:17  Bet es priecājos par Stefana un Fortunata un Akaīka atnākšanu, jo kad jūs pie manis neesat, tad šie ir pie manis jūsu vietā.

16:18  Jo tie atspirdzinājuši manu un jūsu garu; tāpēc atzīstiet tos par tādiem.

16:19  Āzijas draudzes jūs sveicina: Aķila un Prisķila ar to draudzi, kas viņu namā, jūs daudz sveicina iekš Tā Kunga.

16:20  Visi brāļi jūs sveicina. Sveicināties savā starpā ar svētu skūpstīšanu.

16:21  Es Pāvils, jūs sveicināju, es ar savu pašu roku.

16:22  Ja kas nemīl To Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts; Maran ata (Tas Kungs nāk)!

16:23  Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums.

16:24  Mana mīlestība ir ar jums visiem iekš Jēzus Kristus. Āmen.