LvGluck8 - Numbers

Chapter 1

1:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī tuksnesī, saiešanas teltī, pirmā dienā, otrā mēnesī, otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, sacīdams:

1:2  Uzņemiet visas Israēla bērnu draudzes pulku pēc viņu ciltīm, viņu tēvu namiem, skaitīdami visu to ļaužu vārdus, kas ir no vīriešu kārtas, pēc viņu galvām,

1:3  Kas divdesmit gadus un pāri ir, visus, kas Israēla starpā iet karā, tos tev būs skaitīt pēc viņu pulkiem, tev un Āronam.

1:4  Lai arī līdz ar jums ir no ikkatras cilts viens vīrs, kas ir virsnieks pār savu tēvu namu.

1:5  Šie nu ir to vīru vārdi, kam pie jums būs stāvēt. No Rūbena: Elicurs, Šedeūra dēls,

1:6  No Sīmeana: Šelumiēls, Curi-Šadaja dēls.

1:7  No Jūda: Nahšons, Aminadaba dēls,

1:8  No Īsašara: Nataneēls, Cuāra dēls,

1:9  No Zebulona: Eliabs, Ķelona dēls,

1:10  No Jāzepa bērniem, no Efraīma: Elišams, Amiuda dēls, no Manasus: Eamliēls, Pedacura dēls,

1:11  No Benjamina: Abidans, Sideona dēls,

1:12  No Dana: Ahiēzars, Ami-Šadaja dēls,

1:13  No Ašera: Paģiēls, Okrana dēls,

1:14  No Gada: Eliazavs, Deguēļa dēls,

1:15  No Naftalus: Ahirus, Enana dēls.

1:16  Šie ir tie draudzes runas vīri, virsnieki pār savu tēvu ciltīm, virsnieki pār Israēla tūkstošiem.

1:17  Tad Mozus un Ārons ņēma šos vīrus, kā tie ar vārdiem ir nosaukti,

1:18  Un sapulcēja visu draudzi pirmā dienā, otrā mēnesī, un tie pierakstījās cilts rakstos pēc savām ciltīm, pēc saviem tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, pēc savām galvām;

1:19  Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, un tā viņš tos skaitīja Sinaī tuksnesī.

1:20  Tad Rūbena, Israēla pirmdzimušā, bērni, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, kam vārdi tapa skaitīti pēc savām galvām, visi no vīriešu kārtas no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:21  Tie tika skaitīti Rūbena ciltī četrdesmit un seši tūkstoši un pieci simti.

1:22  No Sīmeana bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, kas no tiem tapa skaitīti, pēc vārdu skaita, pēc savām galvām, visi no vīriešu kārtas no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:23  Tie tika skaitīti Sīmeana ciltī piecdesmit deviņi tūkstoši un trīssimt.

1:24  No Gada bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:25  Tie tika skaitīti Gada ciltī četrdesmit pieci tūkstoši sešsimt un piecdesmit.

1:26  No Jūda bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:27  Tie tika skaitīti Jūda ciltī septiņdesmit četri tūkstoši un seši simti.

1:28  No Īsašara bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:29  Tie tika skaitīti Īsašara ciltī piecdesmit četri tūkstoši un četri simti.

1:30  No Zebulona bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:31  Tie tika skaitīti Zebulona ciltī piecdesmit septiņi tūkstoši un četri simti.

1:32  No Jāzepa bērniem, no Efraīma bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:33  Tie tika skaitīti Efraīma ciltī četrdesmit tūkstoši un piecsimt.

1:34  No Manasus bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:35  Tie tika skaitīti Manasus ciltī trīsdesmit divi tūkstoši un divi simti.

1:36  No Benjamina bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:37  Tie tika skaitīti Benjamina ciltī trīsdesmit pieci tūkstoši un četrsimt.

1:38  No Dana bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:39  Tie tika skaitīti Dana ciltī sešdesmit divi tūkstoši un septiņsimt.

1:40  No Ašera bērniem, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:41  Tie tika skaitīti Ašera ciltī četrdesmit un viens tūkstotis un pieci simti.

1:42  Naftalus bērni, viņu dzimumi pēc savām ciltīm, pēc savu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas gāja karā:

1:43  Tie tika skaitīti Naftalus ciltī piecdesmit trīs tūkstoši un četrsimt.

1:44  Šie ir tie skaitītie, ko skaitījuši Mozus un Ārons un Israēla virsnieki, divpadsmit vīri, - ikviens bija pār savu tēvu namu.

1:45  Un viss viņu skaits no Israēla bērniem pēc tēvu namiem, no divdesmit gadiem un pāri, visi, kas no Israēla gāja karā,

1:46  Visi tie skaitītie bija sešsimt trīs tūkstoši un piecsimt piecdesmit.

1:47  Bet Leviti pēc savu tēvu cilts netapa pie tiem pieskaitīti.

1:48  Jo Tas Kungs bija uz Mozu runājis sacīdams:

1:49  Levja cilti vien tev nebūs skaitīt, nedz viņu pulku pieņemt pie Israēla bērniem.

1:50  Bet tu iecel Levitus pār liecības telti un pār visiem viņas rīkiem un pār visu, kas tai pieder; tiem būs to telti nest un visus viņas rīkus, un viņiem būs pie tās kalpot un ap to telti apmesties.

1:51  Un kad telts pacelsies, tad Levitiem to būs noārdīt, un kad telts apmetīsies, tad Levitiem to būs uzcelt; bet ja kāds svešinieks pieiet, tam būs mirt.

1:52  Un Israēla bērniem būs apmesties ikvienam pie sava lēģera un ikvienam pie sava karoga pēc saviem pulkiem.

1:53  Bet Levitiem būs apmesties ap liecības dzīvokli, ka nekāda dusmība nenāk pār Israēla bērnu draudzi; tāpēc Levitiem būs sargāt liecības dzīvokli.

1:54  Un Israēla bērni darīja pēc visa, tā kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis; tā tie darīja.

Chapter 2

2:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

2:2  Israēla bērniem lēģeri būs apmest, ikvienam apakš sava karoga, pēc savu tēvu nama zīmēm, visapkārt saiešanas teltij pretī.

2:3  Pret rīta pusi būs apmesties Jūda lēģera karogam pēc saviem pulkiem, un Nahšonam, Aminadaba dēlam, Jūda bērnu virsniekam;

2:4  Tā pulks un viņa skaitītie bija septiņdesmit četri tūkstoši un sešsimt.

2:5  Un pie viņa klāt būs apmesties Īsašara ciltij, un Nataneēlim, Cuāra dēlam, Īsašara bērnu virsniekam.

2:6  Tā pulks un viņa skaitītie bija piecdesmit četri tūkstoši un četrsimt.

2:7  Un Zebulona ciltij un Eliabam, Helona dēlam, Zebulona bērnu virsniekam.

2:8  Tā pulks un viņa skaitītie bija piecdesmit septiņi tūkstoši un četrsimt.

2:9  Visi Jūda lēģera skaitītie bija simts astoņdesmit seši tūkstoši un četrsimt pēc saviem pulkiem; tiem būs pirmiem celties.

2:10  Rūbena lēģera karogam būs turēties pret dienasvidu pēc saviem pulkiem, un Elicuram, Šedeūra dēlam, Rūbena bērnu virsniekam.

2:11  Tā pulks un viņa skaitītie bija četrdesmit seši tūkstoši un piecsimti.

2:12  Un pie viņa klāt būs apmesties Sīmeana ciltij, un Šelumiēlim, Curi-Šadaja dēlam, Sīmeana bērnu virsniekam.

2:13  Tā pulks un viņa skaitītie bija piecdesmit deviņi tūkstoši un trīs simti.

2:14  Un blakām Gada ciltij un Eliazavam, Regueļa dēlam, Gada bērnu virsniekam.

2:15  Tā pulks un viņa skaitītie bija četrdesmit pieci tūkstoši sešsimt un piecdesmit.

2:16  Visi Rūbena lēģera skaitītie bija simts piecdesmit viens tūkstotis četrsimt piecdesmit pēc saviem pulkiem, un tiem būs otriem celties.

2:17  Pēc tam saiešanas telts lai ceļas ar Levitu lēģeri lēģeru starpā; kā tie apmetās, tā tiem būs celties, ikvienam savā vietā, pēc saviem karogiem.

2:18  Efraīma lēģera karogam būs būt pret vakariem pēc saviem pulkiem, un Elišamam, Amiuda dēlam, Efraīma bērnu virsniekam.

2:19  Tā pulks un viņa skaitītie bija četrdesmit tūkstoši un piecsimt.

2:20  Un pie viņa klāt Manasus cilts un Gamaliēls, Pedacura dēls, Manasus bērnu virsnieks.

2:21  Tā pulks un viņa skaitītie bija trīsdesmit divi tūkstoši un divi simti.

2:22  Un tad Benjamina cilts un Abidans, Gideona dēls, Benjamina bērnu virsnieks.

2:23  Tā pulks un viņa skaitītie bija trīsdesmit pieci tūkstoši un četrsimt.

2:24  Visi Efraīma lēģera skaitītie bija simts astoņi tūkstoši un simts pēc saviem pulkiem, un tiem būs celties trešiem.

2:25  Dana lēģera karogam būs būt pret ziemeļiem pēc saviem pulkiem, un Ahiēzaram, Ami-Šadaja dēlam, Dana bērnu virsniekam.

2:26  Tā pulks bija sešdesmit divi tūkstoši un septiņsimt.

2:27  Un pie viņa klāt lai apmetās Ašera cilts, un Paģiēls, Okrana dēls, Ašera bērnu virsnieks.

2:28  Tā pulks un viņa skaitītie bija četrdesmit viens tūkstotis un piecsimt.

2:29  Un tad Naftalus cilts un Ahira, Enana dēls, Naftalus bērnu virsnieks.

2:30  Tā pulks un viņa skaitītie bija piecdesmit trīs tūkstoši un četrsimt.

2:31  Visi Dana lēģera skaitītie bija simts piecdesmit septiņi tūkstoši sešsimt; tiem būs pēdīgiem celties pēc saviem karogiem.

2:32  Šie ir Israēla bērnu skaitītie pēc savu tēvu namiem; visi bija sešsimt trīs tūkstoši piecsimt un piecdesmit.

2:33  Bet Leviti netapa skaitīti Israēla bērnu starpā, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

2:34  Un Israēla bērni darīja visu, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis; tā tie apmetās pēc saviem karogiem, un tā tie cēlās, ikviens pēc savas cilts, pēc savu tēvu nama.

Chapter 3

3:1  Šie nu ir Ārona un Mozus dzimumi, tai dienā, kad Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī kalnā.

3:2  Un šie ir Ārona dēlu vārdi: tas pirmdzimtais Nadabs un Abijus, Eleazars un Ītamars.

3:3  Šie ir Ārona dēlu vārdi, kas bija svaidīti priesteri, kas bija iesvētīti, kalpot priestera amatā.

3:4  Bet Nadabs un Abijus nomira Tā Kunga priekšā, kad tie svešu uguni bija nesuši Tā Kunga priekšā Sinaī tuksnesī; un tiem nebija dēlu; bet Eleazars un Ītamars bija priesteri, Ārona, sava tēva, priekšā.

3:5  Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:

3:6  Pieved Levja cilti un stādi to priestera Ārona priekšā, lai tie viņam kalpo,

3:7  Lai tie kopj viņa kopšanu un visas draudzes kopšanu priekš saiešanas telts, stāvēdami telts kalpošanā.

3:8  Un lai tie glabā visus saiešanas telts rīkus un kopj visu Israēla bērnu kopšanu, stāvēdami telts kalpošanā.

3:9  Un dod tos Levitus Āronam un viņa dēliem; tie viņam pavisam ir atdoti no Israēla bērniem.

3:10  Bet Āronu un viņa dēlus tev būs iecelt, lai tie kopj savu priestera amatu, bet svešiniekam, kas pieies, būs mirt.

3:11  Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:

3:12  Redzi, tos Levitus Es esmu ņēmis no Israēla bērnu vidus visu pirmdzimušo vietā, kas māti atplēš, no Israēla bērniem, un tie Leviti lai Man pieder.

3:13  Jo visi pirmdzimtie Man pieder no tās dienas, kad Es visus pirmdzimušos kāvu Ēģiptes zemē; Es Sev esmu svētījis visus pirmdzimušos Israēla starpā no cilvēkiem līdz lopiem; tie Man lai pieder, - Es esmu Tas Kungs.

3:14  Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī tuksnesī un sacīja:

3:15  Skaiti Levja dēlus pēc viņu tēvu namiem, pēc viņu ciltīm; visus no vīriešu kārtas, kam viens mēnesis un pāri, tos tev būs skaitīt.

3:16  Un Mozus tos skaitīja pēc Tā Kunga vārda, kā viņam bija pavēlēts.

3:17  Šie nu ir Levja bērni ar saviem vārdiem: Geršons un Kehāts un Merarus.

3:18  Un šie ir Geršona dēlu vārdi pēc viņu ciltīm: Libnus un Zimeūs.

3:19  Un Kehāta bērni pēc savām ciltīm: Amrams un Jecears, Hebrons un Uzijels.

3:20  Un Merarus dēli pēc savām ciltīm: Maēlus un Muzus. Šās ir Levitu ciltis pēc savu tēvu namiem.

3:21  No Geršona bija Libniešu cilts un Zimiešu cilts; šīs ir Geršoniešu ciltis.

3:22  Viņu skaitītie, visi no vīriešu kārtas, vienu mēnesi un vecāki, to skaits bija septiņi tūkstoši un pieci simti.

3:23  Geršoniešu cilts apmetās aiz tā dzīvokļa pret vakariem.

3:24  Un Geršoniešu tēva nama virsnieks bija Eliazavs, Laēļa dēls.

3:25  Un Geršona dēli apkopa pie saiešanas telts to telti, viņas apsegu un saiešanas telts durvju priekškaramo.

3:26  Un pagalma gardīnes un durvju priekškaramo pagalmā, kas tam dzīvoklim un altārim visapkārt līdz ar viņu virvēm, un visu, kas tur darāms.

3:27  Un no Kehāta ir Amramiešu cilts un Jeceariešu cilts un Hebroniešu cilts un Uziēliešu cilts; šīs ir Kehātiešu ciltis.

3:28  Skaits visiem, kas no vīriešu kārtas, vienu mēnesi un vecāki, bija astoņi tūkstoši un seši simti, kas kopa svētuma kopšanu.

3:29  Kehāta dēlu cilts apmetās klāt pie tā dzīvokļa pret dienasvidus pusi.

3:30  Un Kehātiešu ciltīm tēvu nama virsnieks bija Elicafans, Uzijeļa dēls.

3:31  Un tie apkopa to šķirstu un to galdu un to lukturi un tos altārus un svētās vietas rīkus, ar ko to darbu dara, un to priekškaramo un visu, kas tur darāms.

3:32  Un Levitu virsnieku virsnieks bija Eleazars, Ārona dēls, tas priesteris, uzraugs tiem, kas kopj svētās vietas kopšanu.

3:33  No Merarus ir Maēliešu cilts un Muziešu cilts. Šīs ir Merariešu ciltis.

3:34  Un viņu skaitītie, visi no vīriešu kārtas, vienu mēnesi un vecāki, bija seši tūkstoši un divi simti.

3:35  Un Merariešu ciltīm tēvu nama virsnieks bija Curiēls, Abikaīļa dēls, tie apmetās klāt pie tā dzīvokļa pret ziemeļiem.

3:36  Un Merarus dēli uzraudzīja un kopa tā dzīvokļa galdus un viņa kārtis un viņa stabus un viņa kājas un visus viņa rīkus un visu, kas tur darāms.

3:37  Un arī pagalma stabus visapkārt un viņu kājas un viņa naglas un viņa virves.

3:38  Un tie, kas apmetās dzīvokļa priekšā pret rītiem, priekš saiešanas telts pret austrumu, bija Mozus un Ārons ar saviem dēliem, kopdami svētuma kopšanu priekš Israēla bērniem. Bet svešiniekam, kas tur pieiet, būs mirt.

3:39  Viss Levitu skaits, ko Mozus un Ārons pēc viņu ciltīm skaitīja uz Tā Kunga pavēli, visi, kas no vīriešu kārtas vienu mēnesi un pāri, bija divdesmit divi tūkstoši.

3:40  Un Tas Kungs runāja uz Mozu: skaiti visus Israēla bērnu pirmdzimušos no vīriešu kārtas, kam viens mēnesis un pāri, un izdabū viņu vārdu skaitu.

3:41  Un Levitus tev būs ņemt priekš manis (Es esmu Tas Kungs) visu pirmdzimušo Israēla bērnu vietā, un Levitu lopus visu pirmdzimušo Israēla bērnu lopu vietā.

3:42  Un Mozus skaitīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, visus Israēla bērnu pirmdzimušos,

3:43  Un visi pirmdzimušie no vīriešu kārtas pēc vārdu skaita, kas vienu mēnesi un vecāki, kā tie tapa skaitīti, bija divdesmit divi tūkstoši divi simti septiņdesmit un trīs.

3:44  Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:

3:45  Ņem Levitus visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā un Levitu lopus viņu lopu vietā; jo tiem Man būs piederēt. Es esmu Tas Kungs.

3:46  Bet par tiem divsimt septiņdesmit trim, kam būs tapt izpirktiem, kas pie Israēla bērnu pirmdzimtiem pāri ir par tiem Levitiem,

3:47  Par ikvienu galvu tev būs ņemt piecus sudraba sēķeļus, pēc svētās vietas sēķeļa; - viens sēķeļis ir divdesmit ģeras,

3:48  Un to naudu tev būs dot Āronam un viņa dēliem, to naudu, ar ko tie pārējie izpirkti.

3:49  Tad Mozus ņēma to izpirkšanas naudu no tiem, kas bija pāri par tiem Levitu izpirktiem;

3:50  No Israēla bērnu pirmdzimtiem viņš ņēma to naudu, tūkstoš trīssimt sešdesmit un piecus sēķeļus, pēc svētās vietas sēķeļa.

3:51  Un Mozus deva to izpirkšanas naudu Āronam un viņa dēliem pēc Tā Kunga vārda, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

Chapter 4

4:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu sacīdams:

4:2  Uzņem no Levja dēlu vidus Kehāta dēlu skaitu, pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem,

4:3  Tos, kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, visus, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

4:4  Šis lai ir Kehāta dēlu darbs saiešanas teltī: tas visusvētākais.

4:5  Kad lēģeris ceļas, tad Āronam un viņa dēliem būs nākt un noņemt to priekškaramo, kas priekš visusvētākās vietas karājās, un ar to apsegt liecības šķirstu.

4:6  Un tiem uz to būs uzlikt apsegu no roņu ādām, un uz to uzklāt pazilu deķi, un tiem būs pielikt viņa nesamās kārtis.

4:7  Un pāri pār Dieva maizes galdu tiem arī būs izklāt pazilu deķi, un tur uzlikt tās bļodas un karotes un kannas un lejamos kausus, un tai maizei, kas vienmēr tur jāliek, būs uz tā palikt.

4:8  Un pāri tiem būs izklāt deķi no karmezīna un to apsegt ar apsegu no roņu ādām un pielikt tās nesamās kārtis.

4:9  Tad tiem būs ņemt pazilu deķi un apsegt to spīdošo lukturi un viņa eļļas lukturīšus un viņa dzēšamos rīkus un visus viņa eļļas traukus, ar ko pie tā jākalpo.

4:10  Un tiem to ar visiem viņa rīkiem būs ielikt apsegā no roņu ādām un to likt uz tām nesamām kārtīm.

4:11  Un pāri pār zelta altāri tiem būs izklāt pazilu deķi, un to apsegt ar apsegu no roņu ādām un pielikt viņa nesamās kārtis.

4:12  Un tiem būs ņemt visus amata rīkus, ar ko tiem svētā vietā jākalpo, un tos ielikt pazilā deķī un tos apsegt ar apsegu no roņu ādām un likt uz tām nesamām kārtīm.

4:13  Un tiem tos pelnus no altāra būs noslaucīt un purpura deķi pāri izklāt.

4:14  Un tur būs uzlikt visus viņa rīkus, ar ko tiem pie viņa jākalpo, kvēpināmos traukus, dakšas, lāpstas un slacināmos traukus, visus altāra rīkus, un tiem pāri būs izklāt apsegu no roņu ādām un pielikt viņa nesamās kārtis.

4:15  Kad nu Ārons un viņa dēli lēģerim ceļoties būs pabeiguši apsegt to svēto vietu un visus svētuma rīkus, tad pēc tam Kehāta dēliem būs nākt un to nest, bet tiem nebūs to svētumu aizskart, ka nemirst; tas ir Kehāta dēliem jānes pie saiešanas telts.

4:16  Un Eleazars, priestera Ārona dēls, lai ir uzraugs par luktura eļļu un par to smaržīgo kvēpināmo un par dienišķo ēdamo upuri un svaidāmo eļļu; lai ir uzraugs par visu dzīvokli un visu, kas tur ir, par to svētumu un viņa rīkiem.

4:17  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

4:18  Sargājaties, ka Kehāta radu cilts netop izdeldēta no Levitu vidus.

4:19  Bet tā jums būs viņiem darīt, ka tie dzīvo un nemirst, kad tiem jāpieiet pie tā visusvētākā. Āronam un viņa dēliem būs nākt, tos nolikt ikvienu pie sava darba un pie sava nesamā.

4:20  Bet viņi paši lai neieiet pat ne acumirkli skatīties to svētumu, ka nemirst.

4:21  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

4:22  Uzņem arī Geršona dēlu skaitu pēc viņu tēvu namiem, pēc viņu ciltīm.

4:23  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, tos tev būs skaitīt, visus, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

4:24  Šis ir Geršoniešu radu darbs, kalpot un nest:

4:25  Tiem būs nest tā dzīvokļa deķus un saiešanas teltī, viņas apsegu un to roņu ādas apsegu, kas virsū uz tās un saiešanas telts durvju apsegu,

4:26  Un pagalma gardīnes un vārtu apsegu tai pagalmā, kas ap dzīvokli un ap altāri, un viņu virves un visus viņu darba rīkus, visu, kas darāms, to tiem būs darīt.

4:27  Pēc Ārona un viņa dēlu pavēles lai notiek visa Geršoniešu dēlu kalpošana pie visa, kas tiem jānes, un pie visiem viņu darbiem, un jums uz tiem būs raudzīt, ka tie visu, kas tiem jānes, ņem vērā.

4:28  Tas ir Geršoniešu dēlu radu darbs saiešanas teltī, un viņu kalpošana lai stāv apakš Ītamara, priestera Ārona dēla, rokas.

4:29  Merarus dēlus tev būs skaitīt pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem.

4:30  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, tos tev būs skaitīt, visus, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

4:31  Un to viņiem būs kopt un nest pēc visa sava amata pie saiešanas telts: dzīvokļa galdus un viņa aizšaujamās kārtis un viņa stabus un viņa kājas,

4:32  Līdz ar apkārtējiem pagalma stabiem un viņu kājām un naglām un virvēm, ar visiem viņu rīkiem, ar visu, kas tiem darāms. Un visus rīkus, kas tiem jākopj un jānes, tos tiem iedodiet ar vārdu un skaitu.

4:33  Tā lai ir Merariešu radu kalpošana, viss viņu darbs pie saiešanas telts, apakš Ītamara, priestera Ārona dēla, rokas.

4:34  Tad Mozus un Ārons un draudzes virsnieki skaitīja Kehātiešu dēlus pēc viņu ciltīm un viņu tēvu namiem,

4:35  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, visus, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

4:36  Tad viņu skaits bija pēc viņu ciltīm divi tūkstoši septiņsimti un piecdesmit.

4:37  Šie ir Kehāta cilšu skaitītie, visi, kas kalpo pie saiešanas telts, ko Mozus un Ārons bija skaitījuši pēc Tā Kunga vārda caur Mozu.

4:38  Un Geršona dēlu skaitītie pēc viņu ciltīm un pēc viņu tēvu namiem,

4:39  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, visi, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

4:40  Un viņu skaitītie pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem bija divi tūkstoši sešsimt trīsdesmit.

4:41  Šie ir Geršona cilšu skaitītie, visi, kas kalpoja saiešanas teltī, ko Mozus un Ārons skaitīja pēc Tā Kunga pavēles.

4:42  Un Merarus dēlu skaitītie pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem,

4:43  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, visi, kas iestājās kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts,

4:44  Viņu skaitītie pēc viņu ciltīm bija trīs tūkstoši divi simti.

4:45  Šie ir Merarus cilšu skaitītie, ko Mozus un Ārons skaitījuši pēc Tā Kunga pavēles caur Mozu.

4:46  Visi tie Leviti, ko Mozus un Ārons un Israēla virsnieki ir skaitījuši pēc viņu ciltīm un pēc viņu tēvu namiem,

4:47  Kam trīsdesmit gadi un pāri līdz piecdesmitam gadam, visi kas iestājās kalpošanā, kalpot un nest pie saiešanas telts:

4:48  Viņu skaitītie bija astoņi tūkstoši piecsimt un astoņdesmit.

4:49  Pēc Tā Kunga pavēles tie tapa nolikti caur Mozu, ikviens pie sava darba, pie sava nesamā, un tapa skaitīti, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

Chapter 5

5:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

5:2  Pavēli Israēla bērniem, ka tiem no lēģera būs izraidīt visus spitālīgos, un visus, kam miesa pil, un visus, kas palikuši nešķīsti pie miroņa.

5:3  Tāpat vīrus kā sievas tev būs izraidīt; ārā no lēģera tev tos būs izraidīt, ka tie neapgāna savus lēģerus, kur Es dzīvoju viņu starpā.

5:4  Un Israēla bērni tā darīja un tos izraidīja no lēģera ārā; kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, tā Israēla bērni darīja.

5:5  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

5:6  Runā uz Israēla bērniem: ja vīrs vai sieva padara kaut kādu cilvēku grēku, noziegdamies pret To Kungu, un šī dvēsele paliek vainīga,

5:7  Tad tiem būs izsūdzēt savu grēku, ko tie darījuši, un savu noziegumu atlīdzināt ar pilnu maksu, un piekto daļu pielikt klāt un tam dot, pret ko tie noziegušies.

5:8  Bet ja tam vīram nav izpircēja, kam to noziegumu varētu maksāt, tad lai tas maksājamais parāds pieder Tam Kungam priekš priestera, bez tā salīdzināšanas auna, kas tam par salīdzināšanu.

5:9  Tāpat visi cilājamie upuri no visādām lietām, ko Israēla bērni svētī un pie priestera nes, lai viņam pieder.

5:10  Un ikkatra svētīta lieta lai viņam krīt; ja kas priesterim ko laba dod, tas lai viņam pieder.

5:11  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

5:12  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja sieva no sava vīra novēršas un noziegdamies pret to noziedzās.

5:13  Un ja viens vīrs pie viņas guļ un to pieguļ, un viņas vīram tas būtu nezināms, un tā to būtu slēpusi, ka apgānījusies, un liecinieka pret viņu nebūtu, un viņa nebūtu pieķerta,

5:14  Un neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā ir apgānījusies, vai ja tā neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā nav apgānījusies, -

5:15  Tad tam vīram savu sievu būs vest pie priestera un atnest upuri priekš viņas, desmito tiesu no ēfas miežu miltu; tam nebūs eļļu uzliet, nedz vīraka uzlikt, jo tas ir viens kaislības upuris, piemiņas ēdamais upuris, atgādināt noziegumu.

5:16  Un priesterim viņu būs pievest un nostādīt Tā Kunga priekšā.

5:17  Un priesterim būs ņemt svētu ūdeni mālu traukā, un pīšļus no tā dzīvokļa grīdas priesterim būs ņemt un ielikt tai ūdenī.

5:18  Tad priesterim to sievu būs nostādīt Tā Kunga priekšā un atsegt tās sievas galvu un to piemiņas upuri likt viņas rokās, tas ir viens kaislības upuris; un tas rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.

5:19  Un priesterim būs to sievu zvērināt un uz to sacīt: ja neviens vīrs pie tevis nav gulējis, un ja tu neesi novērsusies no sava vīra uz nešķīstību, tad tu paliksi vesela no šī rūgtā lāsta ūdens.

5:20  Bet ja tu no sava vīra esi novērsusies un apgānījusies, un cits vīrs pie tevis gulējis, un ne tavs vīrs vien,

5:21  Un priesterim būs to sievu zvērināt ar to lāsta zvērestu un sacīt uz to sievu: lai Tas Kungs tevi dara par lāstu un zvērestu starp taviem ļaudīm, ka Tas Kungs tavai ciskai liek izdilt un tavam vēderam uztūkt;

5:22  Un šis lāsta ūdens tavās iekšās lai ieiet un dara, ka vēders uztūkst un ciska izdilst. Tad tai sievai būs sacīt: Āmen, Āmen.

5:23  Un priesterim šos lāstus būs rakstīt grāmatā un noskalot ar to rūgto ūdeni.

5:24  Un to rūgto lāsta ūdeni viņam tai sievai būs dot dzert, ka tas lāsta ūdens viņai ieiet ar rūgtumu.

5:25  Un priesterim no tās sievas rokas būs ņemt to kaislības upuri un to līgot priekš Tā Kunga un likt uz altāri.

5:26  Un priesterim no tā ēdamā upura būs ņemt pilnu sauju par piemiņas upuri, un to iededzināt uz altāra, un tad viņam to ūdeni tai sievai būs dot dzert.

5:27  Kad nu viņš tai to ūdeni būs devis dzert, tad notiks: ja tā ir sagānījusies un pret savu vīru noziegdamies ir noziegusies, ka tas lāsta ūdens viņai paliks par rūgtumu un viņas vēders uztūks un viņas ciska izdils, un tā sieva būs par lāstu starp saviem ļaudīm.

5:28  Bet ja tā sieva nav sagānījusies, bet šķīsta, tad viņa paliks vesela un auglīga.

5:29  Šis ir tas bauslis par neuzticības kaislību, kad laulāta sieva ir novērsusies no sava vīra un sagānījusies,

5:30  Vai kad vīru pārņem neuzticības kaislība un viņš neuztic savai sievai, tad tam tā sieva jāved Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara pēc visa šī baušļa.

5:31  Un tas vīrs būs nenoziedzīgs pie tā nozieguma, bet tā sieva nesīs savu noziegumu.

Chapter 6

6:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

6:2  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad vīrs vai sieva apsolīsies palikt par nazīru svētīdamies Tam Kungam,

6:3  Tad tam būs sargāties no vīna un stipra dzēriena, vīna etiķi un stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz ko citu, kas taisīts no vīna ogām, nedz baudīt ne zaļas, nedz žāvētas vīna-ogas.

6:4  Visu sava solījuma laiku tam nekā nebūs baudīt ko taisa no vīna koka, no kodola līdz mizai.

6:5  Visu sava nazīra solījuma laiku dzenamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas top piepildītas, cik viņš Tam Kungam solījies, tikmēr viņam būs būt svētam un savas galvas matus audzināt.

6:6  Visu to laiku, ko viņš Tam Kungam solījies, viņam nebūs iet pie miroņa;

6:7  Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas; tam nebūs pie tiem sagānīties, kad tie miruši, jo nazīra solījums Dievam ir uz viņa galvas.

6:8  Visā sava nazīra solījuma laikā viņam būs būt svētam priekš Tā Kunga.

6:9  Un ja pie viņa viens nejauši, piepeši nomirtu, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam savas šķīstīšanas dienā būs nocirpt savu galvu, septītā dienā viņam to būs nocirpt.

6:10  Un astotā dienā viņam būs nest divas ūbeles vai divus jaunus baložus pie priestera priekš saiešanas telts durvīm.

6:11  Un priesterim vienu būs sataisīt par grēka upuri un otru par dedzināmo upuri, un viņu salīdzināt tādēļ, ka viņš ir apgrēkojies pie miroņa; tā viņam savu galvu būs svētīt tai dienā.

6:12  Pēc tam lai viņš atkal uzņem sava solījuma dienas Tam Kungam un pienes gada vecu jēru par nozieguma upuri; bet tām pirmajām dienām būs būt par velti, tāpēc ka viņa nazīra svētums ir sagānīts.

6:13  Un šis ir tas nazīra bauslis: tai dienā, kad viņa solījuma laiks ir piepildīts, tad to būs vest pie saiešanas telts durvīm,

6:14  Un lai viņš savu upuri upurē Tam Kungam, vienu gada vecu jēru bez vainas par dedzināmo upuri un vienu gada vecu aitiņu bez vainas par grēku upuri un vienu aunu bez vainas par pateicības upuri,

6:15  Un kurvi ar neraudzētu maizi, raušus no smalkiem miltiem, kas aplaistīti ar eļļu, un neraudzētas, ar eļļu aptraipītas karašas, līdz ar tiem ēdamiem upuriem un dzeramiem upuriem.

6:16  Un priesteris lai to nes Tā Kunga priekšā un sataisa viņa grēku upuri un viņa dedzināmo upuri.

6:17  Un lai viņš sataisa to aunu Tam Kungam par pateicības upuri ar to kurvi neraudzētu raušu, un priesteris lai sataisa viņa ēdamo upuri un viņa dzeramo upuri.

6:18  Un nazīram priekš saiešanas telts durvīm būs nodzīt savu svētīto galvu, un ņemt savus svētītos galvas matus un likt tai ugunī, kas ir apakš tā pateicības upura.

6:19  Un priesterim būs ņemt tā auna vārīto priekšpleci un vienu neraudzētu rausi no tā kurvja un vienu neraudzētu karašu un būs to likt uz tā nazīra rokām, pēc tam, kad viņš savus matus visapkārt ir nodzinis.

6:20  Un priesterim tos būs līgot par līgojamu upuri priekš Tā Kunga; tā ir svēta dāvana priesterim, līdz ar tām līgojama upura krūtīm un ar to cilājama upura priekšpleci; un pēc tas nazīrs var dzert vīnu.

6:21  Šis ir tas bauslis par nazīru, kas Tam Kungam savu upuri solījis savas svētīšanās dēļ, bez tam, ko viņa roka vēl iespēj; pēc sava solījuma, ko viņš solījis, tam būs darīt pēc tā svētīšanās baušļa.

6:22  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

6:23  Runā uz Āronu un viņa dēliem un saki: tā jums būs svētīt Israēla bērnus un uz tiem sacīt:

6:24  Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā;

6:25  Tas Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi un lai tev ir žēlīgs;

6:26  Tas Kungs lai paceļ Savu vaigu uz tevi un lai tev dod mieru!

6:27  Tā tiem būs likt Manu vārdu uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.

Chapter 7

7:1  Un notika tai dienā, kad Mozus bija pabeidzis to dzīvokli uzcelt un to bija svaidījis un iesvētījis ar visiem viņa rīkiem, un to altāri un visus viņa rīkus, - kad viņš to bija svaidījis un iesvētījis, -

7:2  Tad Israēla virsnieki, savu tēvu namu galvinieki, upurēja; šie bija cilšu virsnieki, kas bija pār tiem skaitītiem.

7:3  Un tie nesa savu upuri Tā Kunga priekšā: sešus apklātus ratus un divpadsmit vēršus, vienus ratus uz diviem virsniekiem un vienu vērsi uz ikvienu; tos tie atveda pie tā dzīvokļa.

7:4  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

7:5  Ņem tos no viņiem un lai tie ir par kalpošanu saiešanas teltij, un dod tos Levitiem, ikvienam pēc viņa kalpošanas.

7:6  Tā Mozus ņēma tos ratus un vēršus un tos deva Levitiem.

7:7  Divus ratus un četrus vēršus viņš deva Geršona dēliem pēc viņu kalpošanas.

7:8  Un četrus ratus un astoņus vēršus viņš deva Merarus dēliem pēc viņu kalpošanas, apakš Ītamara, priestera Ārona dēla, rokas.

7:9  Bet Kehāta dēliem viņš nedeva nekā, jo tiem pienācās kalpot svētumā, uz pleciem tiem bija jānes.

7:10  Un tie virsnieki upurēja uz altāra iesvētīšanu; tai dienā, kad tas tapa svaidīts, tie virsnieki pienesa savus upurus altāra priekšā.

7:11  Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ikvienam virsniekam savā dienā būs pienest savus upurus uz altāra iesvētīšanu.

7:12  Kas pirmā dienā pienesa savu upuri, tas bija Nahšons, Aminadaba dēls, no Jūda cilts.

7:13  Un viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamo upuri, -

7:14  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu.

7:15  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:16  Viens āzis par grēku upuri,

7:17  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri; šis bija Nahšona, Aminadaba dēla, upuris.

7:18  Otrā dienā upurēja Netaneēls, Cuara dēls, Īsašara virsnieks.

7:19  Viņš pienesa par upuri vienu sudraba bļodu, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, vienu sudraba kausu no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abus pilnus kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri,-

7:20  Vienu zelta kausu no desmit sēķeļiem, pilnu ar kvēpināmām zālēm,

7:21  Vienu vērsēnu no lieliem lopiem, vienu aunu, vienu gada vecu jēru par dedzināmo upuri,

7:22  Vienu āzi par grēku upuri,

7:23  Un par pateicības upuri divus vēršus, piecus aunus, piecus āžus, piecus gada vecus jērus: tas bija Netaneēļa, Cuara dēla upuris.

7:24  Trešā dienā upurēja Zebulona bērnu virsnieks, Eliabs, Helona dēls.

7:25  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri. -

7:26  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:27  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs, par dedzināmo upuri,

7:28  Viens āzis par grēku upuri,

7:29  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Eliaba, Helona dēla, upuris.

7:30  Ceturtā dienā upurēja Rūbena bērnu virsnieks, Elicurs, Šedeūra dēls.

7:31  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:32  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:33  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs, par dedzināmo upuri,

7:34  Viens āzis par grēku upuri,

7:35  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Elicura, Šedeūra dēla, upuris.

7:36  Piektā dienā upurēja Sīmeana bērnu virsnieks, Šelumiēls, Curi-Šadaja dēls.

7:37  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:38  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:39  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:40  Viens āzis par grēku upuri,

7:41  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Šelumiēļa, Curi-Šadaja dēla, upuris.

7:42  Sestā dienā upurēja Gada bērnu virsnieks, Eliāsavs, Deguēļa dēls.

7:43  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:44  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:45  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:46  Viens āzis par grēku upuri,

7:47  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Eliāzava, Deguēļa dēla, upuris.

7:48  Septītā dienā upurēja Efraīma bērnu virsnieks, Elišamus, Amiuda dēls.

7:49  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:50  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:51  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs, par dedzināmo upuri,

7:52  Viens āzis par grēku upuri,

7:53  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Elišama, Amiuda dēla, upuris.

7:54  Astotā dienā upurēja Manasus bērnu virsnieks Gamaliēls, Pedacura dēls.

7:55  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:56  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:57  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:58  Viens āzis par grēku upuri,

7:59  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Gamaliēla, Pedacura dēla, upuris.

7:60  devītā dienā upurēja Benjamina bērnu virsnieks, Ābidans, Gideona dēls.

7:61  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:62  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:63  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:64  Viens āzis par grēku upuri,

7:65  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Ābidana, Gideona dēla, upuris.

7:66  Desmitā dienā upurēja Dana bērnu virsnieks, Ahiēzars, Ami-Šadaja dēls.

7:67  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:68  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:69  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:70  Viens āzis par grēku upuri,

7:71  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Ahiēzara, Ami-Šadaja dēla, upuris.

7:72  Vienpadsmitā dienā upurēja Ašera bērnu virsnieks, Paģiēls, Okrana dēls.

7:73  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri,

7:74  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:75  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:76  Viens āzis par grēku upuri,

7:77  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Paģiēļa, Okrana dēla, upuris.

7:78  Divpadsmitā dienā upurēja Naftalus bērnu virsnieks, Ahirus, Enana dēls.

7:79  Viņa upuris bija viena sudraba bļoda, kas svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, viens sudraba kauss no septiņdesmit sēķeļiem, pēc svētās vietas sēķeļa, - abi pilni kviešu miltu, aplietu ar eļļu, par ēdamu upuri, -

7:80  Viens zelta kauss no desmit sēķeļiem, pilns kvēpināmu zāļu,

7:81  Viens vērsēns no lieliem lopiem, viens auns, viens gada vecs jērs par dedzināmo upuri,

7:82  Viens āzis par grēku upuri,

7:83  Un par pateicības upuri divi vērši, pieci auni, pieci āži, pieci gada veci jēri: šis bija Ahirus, Enana dēla, upuris.

7:84  Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas tai dienā, kad tas tapa svaidīts no Israēla virsniekiem: divpadsmit sudraba bļodas, divpadsmit sudraba kausi, divpadsmit zelta kausi.

7:85  Ikviena sudraba bļoda svēra simts un trīsdesmit sēķeļus, ikviens sudraba kauss svēra septiņdesmit sēķeļus, viss tas trauku sudrabs bija divi tūkstoši un četrsimt sēķeļi, pēc svētās vietas sēķeļa.

7:86  Divpadsmit zelta kausi, pilni kvēpināmu zāļu, ikviens kauss svēra desmit sēķeļus, pēc svētās vietas sēķeļa, viss tas kausu zelts bija simts un divdesmit sēķeļi.

7:87  Visi liellopi par dedzināmo upuri bija divpadsmit vērsēni, divpadsmit auni, divpadsmit gadu veci jēri ar savu ēdamo upuri un divpadsmit āži par grēku upuri.

7:88  Un visi liellopi par pateicības upuri bija divdesmit četri vērši, sešdesmit auni, sešdesmit āži, sešdesmit gada veci jēri. Šīs bija altāra iesvētīšanas dāvanas pēc tam, kad tas bija svaidīts.

7:89  Un kad Mozus iegāja saiešanas teltī ar Viņu runāt, tad tas dzirdēja balsi uz sevi runājam no tā salīdzināšanas vāka, kas bija uz liecības šķirsta starp tiem diviem ķerubiem, un Viņš uz to runāja.

Chapter 8

8:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

8:2  Runā uz Āronu un saki tam: kad tu tos eļļas lukturīšus iededzināsi, tad lai tie septiņi eļļas lukturīši spīd uz luktura priekšpusi.

8:3  Un Ārons tā darīja; luktura priekšpusē viņš iededzināja viņa eļļas lukturīšus, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

8:4  Un tas lukturis bija taisīts no tīra zelta, un viņa kāts, un viņa puķes bija izkaltas; pēc tās priekšzīmes, ko Tas Kungs Mozum bija rādījis, - tā viņš to lukturi bija taisījis.

8:5  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

8:6  Ņem Levitus no Israēla bērnu vidus un šķīsti tos.

8:7  Un tā tev būs darīt viņus šķīstot: uzslaki tiem grēku ūdeni, un lai tiem dzenamais nazis iet pār visu viņu miesu, un lai tie mazgā savas drēbes un šķīstās.

8:8  Un viņiem būs ņemt vienu vērsīti no liellopiem ar viņa ēdamo upuri, kviešu miltus, aplietus ar eļļu, un otru vērsēnu no liellopiem tev būs ņemt par grēku upuri.

8:9  Un Levitus tev būs vest saiešanas telts priekšā un visu Israēla bērnu draudzi sapulcināt;

8:10  Un Levitus tev būs vest Tā Kunga priekšā, un Israēla bērniem būs likt savas rokas uz Levitiem.

8:11  Un Āronam Levitus būs līgot par līgojamu upuri priekš Tā Kunga no Israēla bērniem, ka tiem būs stāvēt Tā Kunga kalpošanā.

8:12  Un Levitiem būs likt savas rokas uz to vēršu galvām; pēc upurē tu vienu par grēku upuri un vienu par dedzināmo upuri Tam Kungam, Levitus salīdzināt.

8:13  Un Levitus tev būs vest priekš Ārona un priekš viņa dēliem un tos līgot par līgojamu upuri Tam Kungam.

8:14  Un Levitus no Israēla bērnu vidus tev būs atšķirt, ka Leviti ir Mani.

8:15  Un pēc tam lai Leviti nāk kalpot saiešanas teltī. Tā tev tos būs šķīstīt un tos līgot par līgojamu upuri.

8:16  Jo tie Man pavisam ir nodoti no Israēla bērnu vidus, Es tos sev esmu ņēmis no Israēla bērniem visu pirmdzimušo vietā, kas māti atplēš.

8:17  Jo Man pieder visi Israēla bērnu pirmdzimušie, gan starp cilvēkiem gan starp lopiem, tai dienā, kad Es visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē situ, Es tos Sev esmu svētījis,

8:18  Un Es Levitus esmu ņēmis visu pirmdzimušo vietā no Israēla bērniem.

8:19  Un Es Levitus esmu devis Āronam un viņa dēliem par dāvanu no Israēla bērniem, lai tie stāv Israēla bērnu kalpošanā pie saiešanas telts un salīdzina Israēla bērnus, ka nekāda mocība neuznāk Israēla bērniem, ja Israēla bērni paši aiztiktu to svētumu.

8:20  Tad Mozus un Ārons un visa Israēla bērnu draudze tā darīja ar Levitiem; kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis par Levitiem, tā Israēla bērni ar viņiem darīja.

8:21  Un Leviti šķīstījās un mazgāja savas drēbes, un Ārons tos līgoja par līgojamu upuri priekš Tā Kunga, un Ārons tos salīdzināja, lai paliek šķīsti.

8:22  Un pēc tam Leviti nāca, darīt savus darbus saiešanas teltī priekš Ārona un priekš viņa dēliem; kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis par Levitiem, tā tie ar viņiem darīja,

8:23  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

8:24  Tas ir tas, kas Levitiem pienākas; kam divdesmit un pieci gadi un pāri, tiem būs iestāties kalpošanā, savu darbu darīt pie saiešanas telts.

8:25  Bet kam piecdesmit gadi un pāri, tam no šīs kalpošanas būs izstāties un vairs nebūs kalpot,

8:26  Bet būs pie rokas būt saviem brāļiem saiešanas teltī pie apkopšanas, bet pašā kalpošanā tam nebūs kalpot. Tā tev būs darīt ar Levitiem viņu amatā.

Chapter 9

9:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaī tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, pirmā mēnesī, sacīdams:

9:2  Lai nu Israēla bērni tur Pasa svētkus savā noliktā laikā.

9:3  Četrpadsmitā dienā šinī mēnesī ap vakara laiku jums tos būs turēt savā noliktā laikā, - pēc visiem viņu likumiem un pēc visām viņu tiesām jums tos būs turēt.

9:4  Tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, lai tie turētu Pasa svētkus.

9:5  Un tie turēja Pasa svētkus, pirmā mēneša četrpadsmitā dienā ap vakara laiku, Sinaī tuksnesī; kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja.

9:6  Un bija vīri, kas pie miroņa bija palikuši nešķīsti, tā ka tie tai dienā Pasa svētkus nevarēja turēt, tādēļ tie piegāja pie Mozus un pie Ārona tai pašā dienā,

9:7  Un tie vīri uz viņu sacīja: mēs pie miroņa esam palikuši nešķīsti, kāpēc mums to būs pieciest, ka mēs Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nevaram upurēt kopā ar Israēla bērniem?

9:8  Un Mozus uz tiem sacīja: pagaidiet, lai es dzirdu, ko Tas Kungs jums pavēlēs.

9:9  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

9:10  Runā uz Israēla bērniem un saki: kad kāds no jums vai no jūsu pēcnākamiem pie miroņa ir palicis nešķīsts, vai kāds ir tālā ceļā, tad viņam tomēr Tam Kungam būs turēt Pasa svētkus.

9:11  Otrā mēnesī, četrpadsmitā dienā ap vakara laiku viņiem tos būs turēt, ar neraudzētu maizi un ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.

9:12  Tiem no tā nekā nebūs atlicināt līdz rītam, nedz tam kādu kaulu salauzt; pēc visiem Pasa svētku likumiem viņiem tos būs turēt.

9:13  Bet kas ir šķīsts un nav uz ceļa un atraujas no Pasa svētku turēšanas, tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm, tāpēc ka viņš Tā Kunga upuri savā noliktā laikā nav upurējis; tāds cilvēks lai nes savu grēku.

9:14  Un ja pie jums kāds svešinieks piemājo un Tam Kungam Pasa svētkus tur, tad lai tos tur pēc Pasa svētku likumiem un pēc viņu tiesām; vienāds likums lai jums ir, tāds svešiniekam kā zemes iedzīvotājam.

9:15  Un tai dienā, kad tas dzīvoklis tapa uzcelts, tas padebesis apklāja liecības telts dzīvokli, un vakarā pār to dzīvokli bija uguns spožums līdz rītam.

9:16  Tā notikās bez mitēšanās; padebesis to apklāja un nakts laikā bija uguns spožums.

9:17  Un kad tas padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni pēc tam cēlās, un tai vietā, kur tas padebesis palika, tur Israēla bērni apmetās.

9:18  Pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni cēlās, un pēc Tā Kunga vārda Israēla bērni apmetās; visu to laiku, kamēr tas padebesis uz tā dzīvokļa palika, tie palika uz vietas.

9:19  Un kad tas padebesis daudz dienas uz tā dzīvokļa palika, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās.

9:20  Un kad tas padebesis maz dienu palika uz tā dzīvokļa, - tad pēc Tā Kunga vārda tie palika uz vietas un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās.

9:21  Bet kad tas padebesis no vakara līdz rītam stāvēja un rītā pacēlās, tad viņi cēlās; vai bija diena, vai nakts, kad tas padebesis pacēlās, tad arī viņi cēlās.

9:22  Bet ja tas padebesis divas dienas, vai vienu mēnesi vai ilgāki uz tā dzīvokļa stāvēja un uz tā palika, tad Israēla bērni palika uz vietas un necēlās, un kad tas cēlās, tad arī viņi cēlās.

9:23  Pēc Tā Kunga vārda tie apmetās un pēc Tā Kunga vārda tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis.

Chapter 10

10:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

10:2  Taisi sev divas trumetes(taures), no sudraba tev tās būs izkalt, un tās lai ir priekš draudzes sasaukšanas un priekš lēģera pacelšanas.

10:3  Kad ar viņām abām pūtīs, tad visai draudzei pie tevis būs sapulcēties priekš saiešanas telts durvīm,

10:4  Bet ja ar vienu vien pūtīs, tad tiem lieliem kungiem, tiem virsniekiem pār Israēla tūkstošiem pie tevis būs sapulcēties.

10:5  Kad jūs ar varenu skaņu pūšat, tad tiem lēģeriem būs celties, kas pret rītiem apmetušies.

10:6  Bet kad jūs ar varenu skaņu otrā kārtā pūšat, tad tiem lēģeriem būs celties, kas pret dienas vidiem apmetušies; ar varenu skaņu būs pūst, kad viņiem jāceļas.

10:7  Bet to draudzi sapulcinājot jums būs pūst, tomēr ne ar varenu skaņu.

10:8  Un Ārona dēliem, tiem priesteriem, būs tās trumetes pūst, un tas lai jums ir par likumu mūžīgi pie jūsu pēcnākamiem.

10:9  Un kad jūs savā zemē iesiet karā pret saviem ienaidniekiem, kas jūs spiež, tad jums būs pūst ar varenu skaņu; tad Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tapsiet izglābti no saviem ienaidniekiem.

10:10  Un savā līksmības laikā un savos svētkos un savos jaunos mēnešos jums arīdzan trumetes būs pūst, pie saviem dedzināmiem upuriem un pie saviem pateicības upuriem, lai jūsu Dievs jūs piemin. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.

10:11  Un notikās otrā gadā, otrā mēnesī, divdesmitā mēneša dienā, ka tās padebesis pacēlās no tā liecības dzīvokļa.

10:12  Un Israēla bērni cēlās pēc saviem pulkiem no Sinaī tuksneša, un tas padebesis nolaidās Pārana tuksnesī.

10:13  Tā tie pirmoreiz cēlās pēc Tā Kunga vārda caur Mozu.

10:14  Pa priekšu cēlās Jūda bērnu lēģera karogs, pēc saviem pulkiem, un pār viņa pulku bija Nahšons, Aminadaba dēls,

10:15  Un pār Īsašara bērnu cilts pulku bija Netaneēls, Cuara dēls,

10:16  Un pār Zebulona bērnu cilts pulku bija Eliabs, Helona dēls.

10:17  Un tas dzīvoklis tapa nocelts, un Geršona bērni un Merarus bērni cēlās un nesa to dzīvokli.

10:18  Pēc tam cēlās Rūbena lēģera karogs pēc saviem pulkiem, un pār viņa pulku bija Elicurs, Šedeūra dēls.

10:19  Un pār Sīmeana bērnu cilts pulku bija Šelumiēls, Curi-Šadaja dēls.

10:20  Un pār Gada bērnu cilts pulku bija Eliazavs, Deguēļa dēls.

10:21  Tad Kehāta bērni cēlās un nesa tās svētuma lietas, un tas dzīvoklis tika uzcelts, kamēr šie atnāca.

10:22  Un pēc tam cēlās Efraīma bērnu lēģera karogs pēc saviem pulkiem, un pār viņa pulku bija Elišamus, Amiuda dēls.

10:23  Un pār Manasus bērnu cilts pulku bija Gamaliēls, Pedacura dēls.

10:24  Un pār Benjamina bērnu cilts pulku bija Abidans, Gideona dēls.

10:25  Tad cēlās Dana bērnu lēģera karogs visu lēģeru beidzamā galā pēc saviem pulkiem, un pār viņa pulku bija Ahiēzars, Ami-Šadaja dēls.

10:26  Un pār Ašera bērnu cilts pulku bija Paģiēls, Okrana dēls.

10:27  Un pār Naftalus bērnu cilts pulku bija Ahirus, Enana dēls.

10:28  Tā Israēla bērni cēlās pēc saviem pulkiem.

10:29  Un Mozus sacīja uz Hobabu, Reguēļa, tā Midijanieša, dēlu, Mozus sievas brāli: mēs ejam uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis: “To Es jums došu.” Nāc līdz ar mums, mēs tev gribam labu darīt, jo Tas Kungs Israēlim labumu apsolījis.

10:30  Bet viņš sacīja: es neiešu, bet es gribu iet uz savu zemi un pie saviem radiem.

10:31  Bet tas viņam sacīja: neatstājies no mums, jo tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī jāapmetas, tad tev būs mums būt par aci.

10:32  Un notiks, ja tu mums iesi līdz un mums nāks tas labums, ko Tas Kungs mums darīs, tad mēs tev arīdzan gribam labu darīt.

10:33  Un tie cēlās no Tā Kunga kalna treju dienu gājumu, un Tā Kunga derības šķirsts viņiem gāja priekšā treju dienu gājumu, viņiem rādīt dusamu vietu.

10:34  Un Tā Kunga padebesis bija pār viņiem dienas laikā, kad tie no lēģera cēlās.

10:35  Un notikās, kad tas šķirsts cēlās, tad Mozus sacīja: celies, Kungs, lai Tavi ienaidnieki top izkaisīti un Tavi nīdētāji lai bēg priekš Tava vaiga.

10:36  Un kad tas dusēja, tad viņš sacīja: atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem.

Chapter 11

11:1  Un notikās, kad tie ļaudis Tā Kunga ausīs kurnēja, tad Tas Kungs to dzirdēja, un Viņa bardzība iekarsa, un Tā Kunga uguns iedegās pret viņiem un rija lēģera galā.

11:2  Tad tie ļaudis brēca uz Mozu. Un Mozus lūdza To Kungu, un tas uguns noslāpa.

11:3  Un tās vietas vārdu nosauca Tabeēra (degums), tāpēc ka Tā Kunga uguns starp tiem bija iededzies.

11:4  Un pulks visādu pienācēju, kas bija viņu starpā, palika kārīgi, un arī Israēla bērni raudāja atkal sacīdami:

11:5  Kas mums dos gaļu ēst? Mēs pieminam tās zivis, ko Ēģiptes zemē velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus.

11:6  Bet nu mūsu dvēsele ir iztvīkusi, jo nav nekā kā vien tas manna priekš mūsu acīm.

11:7  Un manna bija tā kā koriandra sēklas un izskatījās kā bdelliums(sveķi).

11:8  Un tie ļaudis skrēja šurp un turp un to sakrāja un mala dzirnavās, vai sagrūda piestās, un to vārīja podos un taisīja no tā raušus, un viņa smaka bija tā kā eļļas raušu smaka.

11:9  Un kad rasa pa naktīm nokrita lēģerī, tad tas manna nokrita līdz.

11:10  Tad Mozus dzirdēja tos ļaudis raudam ar viņu saimēm, ikvienu priekš sava dzīvokļa durvīm, un Tā Kunga bardzība iedegās ļoti, un arī Mozum tas nepatika.

11:11  Un Mozus sacīja uz To Kungu: kāpēc Tu Savam kalpam esi darījis tik grūti? Un kāpēc es neesmu atradis Tavās acīs žēlastību, ka Tu man esi uzlicis visu šo ļaužu nastu?

11:12  Vai es visus šos ļaudis esmu nesis savās miesās? Vai es tos esmu dzemdējis, ka Tu man gribi sacīt: nes tos savā klēpī, tā kā auklētājs nes zīdāmu bērnu, uz to zemi, ko Tu viņu tēviem esi zvērējis?

11:13  Kur es gaļas varētu dabūt, ko dot visiem šiem ļaudīm? Jo tie raud pret mani sacīdami: dod mums gaļas ēst.

11:14  Es viens pats visus šos ļaudis nevaru nest, jo tas man ir visai grūti.

11:15  Un ja Tu man tā gribi darīt, tad nokauj labāk mani, ja es žēlastību esmu atradis Tavās acīs, tad neliec man tā redzēt savu nelaimi.

11:16  Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, kurus tu zini, ka tie ir ļaužu vecaji un viņu virsnieki, un ved Man tos priekš saiešanas telts, un lai tie tur stāv pie tevis;

11:17  Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no Tā Gara, kas uz tevis, Es gribu ņemt un likt uz viņiem, un viņiem būs līdz ar tevi nest to ļaužu nastu, ka tā tev vienam nav jānes.

11:18  Un uz tiem ļaudīm tev būs sacīt: svētījaties uz rīta dienu, tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs priekš Tā Kunga ausīm esat raudājuši sacīdami: kas mums dos gaļu ēst? Jo mums ir labi klājies Ēģiptes zemē. Tāpēc Tas Kungs jums dos gaļu ēst.

11:19  Jūs neēdīsiet vienu nedz divas dienas nedz piecas dienas nedz desmit dienas nedz divdesmit dienas,

11:20  Bet veselu mēnesi, tiekams tā jums caur nāsīm izies un jūs to apniksiet, tāpēc ka jūs To Kungu esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un priekš Viņa esat raudājuši sacīdami: kāpēc mēs esam izgājuši no Ēģiptes zemes?

11:21  Un Mozus sacīja: sešsimt tūkstoši ir šo ļaužu kājnieki, kā vidū es esmu, un Tu saki, es tiem došu gaļu, un tiem būs ēst veselu mēnesi!

11:22  Vai tad mazus un lielus lopus priekš tiem būs nokaut, ka tiem būtu diezgan? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, ka tiem būtu diezgan?

11:23  Bet Tas Kungs runāja uz Mozu: vai tad Tā Kunga roka ir paīsināta? Tagad tev būs redzēt, vai Mans Vārds tev notiks, vai ne.

11:24  Un Mozus izgāja un runāja Tā Kunga vārdus uz tiem ļaudīm un sapulcināja septiņdesmit vīrus no to ļaužu vecajiem un nostādīja tos ap saiešanas telti.

11:25  Tad Tas Kungs nonāca padebesī un runāja uz to un ņēma no Tā Gara, kas uz viņa bija, un lika to uz tiem septiņdesmit vecajiem, un notikās, kad Tas Gars uz tiem dusēja, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc vairs ne.

11:26  Un divi vīri bija palikuši lēģerī, tā viena vārds bija Eldads un tā otra vārds bija Medads, un Tas Gars uz tiem dusēja, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, jebšu nebija nogājuši uz to telti, un tie runāja kā pravieši lēģerī.

11:27  Tad viens puisis tecēja un teica Mozum un sacīja: Eldads un Medads runā lēģerī kā pravieši.

11:28  Un Jozuas, Nuna dēls, Mozus sulainis, viens no viņa izlasītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: mans kungs, Mozu, aizliedz tiem.

11:29  Tad Mozus uz to sacīja: vai tev deg mani aizstāvēt? Ak kaut Tā Kunga ļaudis visi būtu pravieši un kaut Tas Kungs Savu Garu pār tiem (visiem) dotu!

11:30  Pēc tam Mozus aizgāja atpakaļ lēģerī ar Israēla vecajiem.

11:31  Tad vējš cēlās no Tā Kunga un atveda paipalas no jūras un izkaisīja tās pa lēģeri, šeit vienas dienas gājumu un tur vienas dienas gājumu visapkārt ap lēģeri, un tās bija līdz divām olektīm augstumā pa zemes virsu.

11:32  Tad tie ļaudis cēlās cauru dienu un cauru nakti un cauru otru dienu un lasīja paipalas, un kam maz bija, tas bija salasījis desmit gomorus, un tie tās klādami izklāja priekš sevis ap lēģeri.

11:33  Tā gaļa viņiem vēl bija zobos, pirms tā bija apēsta, tad Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem ļaudīm un Tas Kungs sita tos ļaudis ar ļoti grūtu mocību.

11:34  Tāpēc tās vietas vārdu sauca kārības kapenes, jo tur tie apraka tos kārīgos starp tiem ļaudīm.

11:35  No tām kārības kapenēm tie ļaudis aizgāja uz Hacerotu un apmetās Hacerotā.

Chapter 12

12:1  Tad Mirjame un Ārons runāja pret Mozu tās etiopiešu sievas dēļ ko viņš bija ņēmis, jo viņš vienu etiopieti bija ņēmis par sievu, un tie sacīja:

12:2  Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis? Un Tas Kungs to dzirdēja.

12:3  Bet tas vīrs Mozus bija ļoti lēnprātīgs, vairāk nekā visi cilvēki virs zemes.

12:4  Tad Tas Kungs piepeši runāja uz Mozu un uz Āronu un uz Mirjami: nāciet ārā jūs trīs pie saiešanas telts; un tie trīs nāca ārā.

12:5  Tad Tas Kungs nonāca padebeša stabā un stāvēja saiešanas telts durvīs; un viņš sauca Āronu un Mirjami, un tie abi nāca ārā.

12:6  Un Viņš sacīja: klausiet jel Manu vārdu! Ja jūsu starpā viens pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam parādos parādīšanā, caur sapni Es ar viņu runāju.

12:7  Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticīgs.

12:8  Muti pret muti Es ar viņu runāju un ne caur tumšiem vārdiem, bet redzēdams viņš redz Tā Kunga vaigu; kādēļ tad jūs neesat bijušies runāt pret Manu kalpu, pret Mozu?

12:9  Un Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem, un Viņš aizgāja.

12:10  Un tas padebesis atstājās no telts virsas, un redzi, Mirjame bija spitālīga kā sniegs, un Ārons uzlūkoja Mirjami, un redzi, tā bija spitālīga.

12:11  Tad Ārons sacīja uz Mozu: lūdzams, mans kungs, nepielīdzini mums tos grēkus, ar ko mēs ģeķīgi esam darījuši un ar ko esam apgrēkojušies.

12:12  Lai viņa nav kā tas, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam puse no miesas jau saēsta.

12:13  Tad Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: Ak Dievs, lūdzams, dziedini jel viņu!

12:14  Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tā septiņas dienas nekaunētos? Lai tā septiņas dienas ārā aiz lēģera top ieslēgta un pēc tam lai tā atkal top pieņemta.

12:15  Tad Mirjame tapa ieslēgta ārā aiz lēģera septiņas dienas, un tie ļaudis negāja tālāki, kamēr Mirjame atkal tapa pieņemta.

12:16  Bet pēc tam tie ļaudis cēlās no Hacerotas un apmetās Pārana tuksnesī.

Chapter 13

13:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu sacīdams:

13:2  Izsūti vīrus, kas izlūko Kanaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; no ikvienas cilts tev būs sūtīt vienu vīru, kas visi ir virsnieki viņu starpā.

13:3  Tad Mozus tos izsūtīja no Pārana tuksneša pēc Tā Kunga vārda; visi tie vīri bija Israēla bērnu virsnieki.

13:4  Un šie ir viņu vārdi: no Rūbena cilts Šamuūs, Zakura dēls,

13:5  No Sīmeana cilts Sāfats, Horija dēls,

13:6  No Jūda cilts Kālebs, Jefunna dēls,

13:7  No Īsašara cilts Jiģeāls, Jāzepa dēls,

13:8  No Efraīma cilts Hošejs, Nuna dēls,

13:9  No Benjamina cilts Paltus, Rapus dēls,

13:10  No Zebulona cilts Gadiēls, Sodija dēls,

13:11  No Jāzepa cilts, (tas ir) no Manasus cilts Gadus, Susus dēls,

13:12  No Dana cilts Amiēls, Ģemalus dēls,

13:13  No Ašera cilts Seturs, Mihaēla dēls,

13:14  No Naftalus cilts Nakbus, Vafsus dēls,

13:15  No Gada cilts Geuēls, Māhus dēls.

13:16  Šie ir to vīru vārdi, ko Mozus sūtīja, to zemi izlūkot. Un Mozus nosauca Hošeju, Nuna dēlu, (par) Jozua.

13:17  Un Mozus tos sūtīja, Kanaāna zemi izlūkot, un tiem sacīja: ceļaties šeit no dienvidu(Negeba) puses un ejat augšām uz tiem kalniem.

13:18  Un apraugāt to zemi, kāda tā ir, un tos ļaudis, kas tur dzīvo, vai tie ir stipri, vai vāji, vai maz, vai daudz;

13:19  Un kāda tā zeme, kur tie dzīvo, vai tā laba vai nelaba, un kādas pilsētas tur ir, kur tie dzīvo, vai tie dzīvo lēģeros vai stiprās pilīs;

13:20  Un kāda tā zeme, vai tauka, vai liesa, vai koki tur ir, vai ne. Esiet droši un ņemat līdz no zemes augļiem; jo tas notika pašā pirmo vīna ogu laikā.

13:21  Un tie aizgāja un izlūkoja to zemi no Cin tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Amatu.

13:22  Un tie aizgāja no dienvidu(Negeba) puses un nāca Hebronē, un tur bija Aķimans, Zezaūs un Talmaūs, Enaka bērni. Bet Hebrones pilsēta bija celta septiņus gadus priekš Coana Ēģiptes zemē.

13:23  Un tie nāca pie Eškoles upes un nogrieza tur vienu zaru ar vīna ķekaru, to divi nesa uz nesamās kārts, - arī granātābolus un vīģes.

13:24  Šī vieta tapa nosaukta Eškoles upe, pēc tā vīna ķekara, ko Israēla bērni tur bija nogriezuši.

13:25  Un tie griezās atpakaļ no tās zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām.

13:26  Un tie gāja un nāca pie Mozus un pie Ārona un pie visas Israēla bērnu draudzes, Pārana tuksnesī uz Kādešu, un atnesa vēsti viņam un visai draudzei un rādīja tās zemes augļus.

13:27  Un tie viņam teica un sacīja: mēs tai zemē esam nākuši, kurp tu mūs esi sūtījis, un patiesi, tur tek piens un medus, un šis ir viņas auglis.

13:28  Bet tik stipri ļaudis tai zemē dzīvo un tās pilsētas ir stipras un ļoti lielas; mēs tur arī Enaka bērnus esam redzējuši.

13:29  Amalekieši dzīvo tai zemē pret dienvidiem, bet Hetieši un Jebusieši un Amorieši dzīvo kalnos, un Kanaānieši dzīvo pie jūras un Jardānes malā.

13:30  Tad Kālebs apklusināja tos ļaudis Mozus priekšā un sacīja: iedami iesim augšup un mēs to ieņemsim, jo mēs to tiešām uzvarēsim.

13:31  Bet tie vīri, kas viņam bija līdz gājuši, sacīja: mēs nevaram iet pret šiem ļaudīm, jo tie ir stiprāki nekā mēs.

13:32  Tā tie izpauda nelabu slavu no tās zemes, ko tie bija izlūkojuši, pie Israēla bērniem, sacīdami: tā zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir tāda zeme, kas savus iedzīvotājus aprij, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir vīri no liela garuma.

13:33  Mēs tur arī milžu ļaudis esam redzējuši, tos Enaka dēlus no milžu cilts; mēs bijām savās acīs tā kā siseņi, un tādi paši mēs bijām viņu acīs.

Chapter 14

14:1  Tad visa draudze cēlās un pacēla savu balsi, un tie ļaudis raudāja to nakti.

14:2  Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un pret Āronu, un visa draudze uz tiem sacīja: kaut Ēģiptes zemē būtu nomiruši, jeb kaut šinī tuksnesī būtu nomiruši!

14:3  Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, ka mums būs krist caur zobenu, mūsu sievām un mūsu bērniņiem būs palikt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāki, griezties atpakaļ uz Ēģiptes zemi?

14:4  Un tie sacīja viens uz otru: celsim sev virsnieku un griezīsimies atpakaļ uz Ēģiptes zemi.

14:5  Tad Mozus un Ārons nokrita uz savu vaigu priekš visa Israēla bērnu draudzes pulka.

14:6  Un Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, no tiem zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes.

14:7  Un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi un sacīja: tā zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir ļoti varen laba zeme.

14:8  Ja Tam Kungam ir labs prāts pie mums, tad Viņš mūs novedīs uz šo zemi un mums to dos, zemi, kur piens un medus tek.

14:9  Tikai nesaceļaties pret To Kungu un nebīstaties no tās zemes ļaudīm; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums no tiem ir atstājies, un Tas Kungs ir ar mums; nebīstaties no tiem!

14:10  Tad visa draudze sacīja, ka tie akmeņiem jānomētā. Bet Tā Kunga godība parādījās saiešanas teltī priekš visiem Israēla bērniem.

14:11  Un Tas Kungs runāja uz Mozu: cik ilgi šie ļaudis Mani kaitina? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, pie visām tām zīmēm, ko Es viņu vidū esmu darījis?

14:12  Es tos sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, un tevi darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi.

14:13  Bet Mozus sacīja uz To Kungu: taču ēģiptieši dzirdējuši, ka Tu caur Savu spēku šos ļaudis no viņiem esi izvedis,

14:14  Un sacījuši šās zemes iedzīvotājiem; tie dzirdējuši, ka Tu, ak Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, acīm esi redzams, ka Tavs padebesis pār tiem stāv, un Tu viņu priekšā ej padebeša stabā dienu un uguns stabā nakti;

14:15  Ja Tu nu šos ļaudis nokautu tā kā vienu vienīgu vīru, - tad tie pagāni, kas Tavu slavu dzirdējuši, tiešām runātu un sacītu:

14:16  Tāpēc ka Tas Kungs šos ļaudis nevarēja ievest tai zemē, ko Viņš tiem bija zvērējis, Viņš tos ir nokāvis tuksnesī.

14:17  Nu tad, lai Tā Kunga spēks paaugstinājās, kā Tu esi runājis un sacījis:

14:18  Tas Kungs ir pacietīgs un no lielas žēlastības, piedodams noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.

14:19  Piedod jel šo ļaužu noziegumu pēc Savas lielās žēlastības un tā kā Tu šiem ļaudīm esi piedevis no Ēģiptes zemes līdz šim.

14:20  Un Tas Kungs sacīja: esmu piedevis pēc tava vārda.

14:21  Un nu, tik tiešām kā Es dzīvoju un visa pasaule taps pilna Tā Kunga godības,

14:22  Visi tie vīri, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptes zemē un tuksnesī, un Mani nu ir kārdinājuši desmitkārt un Manai balsij nav paklausījuši,

14:23  Tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es viņu tēviem esmu zvērējis: nevienam no tiem, kas Mani apkaitinājuši, to nebūs redzēt.

14:24  Bet Savu kalpu Kālebu, tāpēc ka cits gars ar to ir bijis, un ka tas pareizi Mani klausījis, to Es gribu ievest tai zemē, kur viņš ir bijis, un viņa dzimumam to būs iemantot.

14:25  Amalekieši un Kanaānieši dzīvo lejā. Griežaties rītā atpakaļ un ejat uz tuksnesi pa niedru jūras ceļu.

14:26  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

14:27  Cik ilgi tā būs ar šo ļauno draudzi, kas pret Mani kurn? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie pret Mani kurn.

14:28  Saki tiem: tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es jums tā darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši.

14:29  Šinī tuksnesī būs krist jūsu miesām, un visiem jūsu skaitītiem, pēc visiem jūsu pulkiem, tiem, kas divdesmit gadus veci un pārāki, kas pret Mani esat kurnējuši.

14:30  Jums nebūs ieiet tai zemē, par ko Es Savu roku esmu pacēlis, lai tur mājojiet, bet tik vien Kālebam, Jefunna dēlam, un Jozuam, Nuna dēlam.

14:31  Un jūsu bērnus, par ko jūs sacījāt, tie būšot par laupījumu, tos Es ievedīšu, un tie dabūs pazīt to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši.

14:32  Bet jums un jūsu miesām būs krist šinī tuksnesī.

14:33  Un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jūsu maucību nest, tiekams jūsu miesas bojā iet tuksnesī.

14:34  Pēc to četrdesmit dienu skaita, cik ilgi jūs to zemi esat izlūkojuši, ikvienu dienu skaitot par gadu, jums būs nest savus noziegumus četrdesmit gadus; ka jūs atzīstat, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos.

14:35  Es Tas Kungs esmu runājis, Es to tiešām darīšu visai šai ļaunai draudzei, kas pret Mani sametusies; šinī tuksnesī tiem būs iet bojā, un tur tiem būs nomirt.

14:36  Tad nu tie vīri, ko Mozus bija sūtījis, to zemi izlūkot, kas bija atgriezušies atpakaļ un visu draudzi pret viņu rīdinājuši uz kurnēšanu un izpauduši nelabu slavu par to zemi,

14:37  Tie vīri, kas tai zemei darījuši nelabu slavu, nomira caur vienu mocību Tā Kunga priekšā.

14:38  Bet Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, palika dzīvi no tiem vīriem, kas bija nogājuši, to zemi izlūkot.

14:39  Un Mozus runāja šos vārdus uz visiem Israēla bērniem; tad tie ļaudis ļoti bēdājās.

14:40  Un tie cēlās agri un devās augšā uz kalnu galu sacīdami: redzi, šeit esam un iesim uz to vietu, par ko Tas Kungs sacījis; jo mēs esam grēkojuši.

14:41  Bet Mozus sacīja: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga vārdu? Jo tas jums neizdosies.

14:42  Neejat uz augšu, Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netopat sakauti no saviem ienaidniekiem.

14:43  Jo Amalekieši un Kanaānieši tur ir jūsu priekšā, un jūs kritīsiet caur zobenu; jo tāpēc ka jūs no Tā Kunga esat atkāpušies, Tas Kungs nebūs ar jums.

14:44  Tomēr tie ar pārgalvību devās uz augšu, uz kalnu galu, bet Tā Kunga derības šķirsts un Mozus neatstājās no lēģera.

14:45  Tad Amalekieši un Kanaānieši, kas uz tiem kalniem dzīvoja, nāca un tos sita un sakāva līdz Hormai.

Chapter 15

15:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

15:2  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs savā zemē nāksiet, ko Es jums došu,

15:3  Un jūs Tam Kungam gribat nest uguns upuri, dedzināmo upuri vai kaujamu upuri, vai pēc īpaša solījuma vai no laba prāta, vai savos noliktos svētkos, lai būtu Tam Kungam par saldu smaržu, no lieliem vai sīkiem lopiem,

15:4  Tad tam, kas savu upuri Tam Kungam pienes, būs upurēt ēdamu upuri no desmitās tiesas kviešu miltu, kas ir sajaukti ar ceturksni inna eļļas;

15:5  Un vīnu par dzeramu upuri vienu ceturksni inna tev būs sataisīt pie tā dedzināmā upura, vai pie tā kaujamā upura, pie ikviena upurējama jēra.

15:6  Vai kad auns top upurēts, tev ēdamu upuri būs sataisīt no divām desmitām kviešu miltu, kas sajaukti ar trešo tiesu inna eļļas;

15:7  Un vīnu par dzeramu upuri tev būs upurēt trešu tiesu inna par saldu smaržu Tam Kungam,

15:8  Bet ja tu jaunu vērsi gribi sataisīt par dedzināmo upuri, vai kaujamu upuri, kāda īpaša solījuma dēļ, vai par pateicības upuri Tam Kungam,

15:9  Tad pie tā jauna vērša būs pielikt ēdamu upuri, proti trīs desmitās kviešu miltu, kas sajaukti ar pusinnu eļļas;

15:10  Un vīnu tev būs upurēt par dzeramu upuri, pusinnu, par uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam.

15:11  Tā lai top darīts ar ikvienu vērsi vai ar ikvienu aunu vai ar jēru vai kazlēnu.

15:12  Pēc tā skaita, ko jūs sataisīsiet, jums tā būs darīt ar ikvienu pēc viņu skaita.

15:13  Ikvienam iedzīvotājam šās lietas tā būs darīt, kad upurē uguns upuri par saldu smaržu Tam Kungam.

15:14  Un ja kāds svešinieks pie jums piemīt, vai ja kas jūsu starpā ir pie jūsu pēcnākamiem, un Tam Kungam par saldu smaržu grib nest uguns upuri, tam būs tā darīt, kā jūs darāt.

15:15  Visai draudzei lai ir vienāds likums, jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemīt, likums mūžīgi jūsu pēcnākamiem: tā kā jūs, tāpat lai ir tas svešinieks Tā Kunga priekšā.

15:16  Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemājo.

15:17  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

15:18  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,

15:19  Kad jūs ēdīsiet tās zemes maizi, tad jums Tam Kungam būs upurēt cilājamu upuri.

15:20  Savas mīklas pirmajus, vienu karašu jums būs upurēt par cilājamu upuri, itin kā to cilājamo upuri no klona, tā jums to būs upurēt.

15:21  No savas mīklas pirmajiem jums Tam Kungam būs dot cilājamu upuri līdz jūsu pēcnākamiem.

15:22  Un kad jūs netīši apgrēkosities un nedarīsiet visus šos baušļus, ko Tas Kungs uz Mozu ir runājis,

15:23  Visu, ko Tas Kungs jums caur Mozu pavēlējis, no tās dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tā projām līdz jūsu pēcnākamiem, -

15:24  Tad, ja draudzei nezinot un netīši tas noticis, lai visa draudze upurē vienu vērsēnu no lieliem lopiem par dedzināmo upuri, par saldu smaržu Tam Kungam, līdz ar viņa ēdamo upuri un viņa dzeramo upuri, kā pienākas, un vienu āzi par grēku upuri.

15:25  Un priesterim būs salīdzināt visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem taps piedots, jo tas bija netīši grēkots; tā lai tie savu upuri nes, uguns upuri Tam Kungam, un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savas apgrēkošanās dēļ.

15:26  Tad visai Israēla bērnu draudzei taps piedots, un arī tam svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, tāpēc ka visiem ļaudīm tas grēks noticis netīši.

15:27  Un ja kaut kāds netīši apgrēkotos, tam gada vecu kazu būs upurēt par grēku upuri.

15:28  Un priesterim būs salīdzināt to, kas ar netīšu grēku apgrēkojies Tā Kunga priekšā; to lai salīdzina, tad viņam taps piedots.

15:29  Tam, kas Israēla bērnu vidū ir dzimis, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, vienāda bauslība lai jums ir priekš tā, kas netīši apgrēkojās.

15:30  Bet tā dvēsele, kas kaut ko darīs pārgalvībā, vai tas jūsu starpā dzimis, vai tas svešinieks, - tas To Kungu zaimo, un tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm.

15:31  Jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību, ar izdeldēšanu tā dvēsele pavisam lai top izdeldēta; viņas noziegums lai paliek uz viņas.

15:32  Kad nu Israēla bērni bija tuksnesī, tad tie atrada vienu vīru malku lasām dusēšanas dienā.

15:33  Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes.

15:34  Un tie to lika cietumā, jo nebija skaidri izteikts, kas ar to jādara.

15:35  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: to vīru būs nokaut, visa draudze lai viņu akmeņiem nomētā ārā aiz lēģera.

15:36  Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz lēģera, un viņu akmeņiem nomētāja, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

15:37  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

15:38  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, ka tiem sev būs taisīt pušķus drēbju stūros, līdz saviem pēcnākamiem, un pazilu auklu likt pie tiem stūru pušķiem.

15:39  Un tos pušķus jums tāpēc būs nest, ka jūs tos uzskatot pieminat visus Tā Kunga baušļus un pēc tiem dariet, un nestaigājiet pēc sava sirds prāta un sava acu kāruma, tam pakaļ maukodami.

15:40  Lai jūs pieminat un darāt visus Manus baušļus un savam Dievam esiet svēti.

15:41  Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums esmu par Dievu, Es Tas Kungs, jūsu Dievs.

Chapter 16

16:1  Bet Korahs, Jeceara dēls, (šis bija Kehāta, Levja dēla, dēls), ņēma pie sevis Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, un Onnu, Peleta dēlu, Rūbena dēlus,

16:2  Un sacēlās pret Mozu līdz ar divsimt un piecdesmit Israēla bērnu vīriem, kas bija draudzes virsnieki un sapulces runas vīri un no lielas slavas.

16:3  Un tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu un sacīja uz tiem: jums nu diezgan! Jo visa draudze ir svēta, un Tas Kungs ir viņu vidū; kāpēc jūs paaugstinājaties pār Tā Kunga draudzi?

16:4  Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš krita uz savu vaigu.

16:5  Un viņš runāja uz Korahu un uz visu viņa pulku un sacīja: rītā agri, tad Tas Kungs darīs zināmu, kas Viņam pieder, un kas ir svēts, un kas var iet pie Viņa, un kuru Viņš izvēlēs, tas varēs iet pie Viņa.

16:6  Dariet tā, ņemat sev kvēpināmus traukus, Korahs un viss viņa pulks.

16:7  Un rītā ieliekat tanīs uguni un liekat kvēpināmās zāles tur virsū priekš Tā Kunga, un kuru Tas Kungs izvēlēs, tas lai ir svēts; nu jums diezgan! Jūs Levja bērni!

16:8  Un Mozus sacīja uz Korahu: klausāties jel, jūs Levja bērni!

16:9  Vai jums par maz, ka Israēla Dievs jūs izraudzījis no Israēla draudzes, Viņam nākt tuvu, kalpot pie Tā Kunga dzīvokļa kalpošanas un stāvēt draudzes priekšā un tai kalpot.

16:10  Viņš tev līdz ar visiem taviem brāļiem, tiem Levja bērniem, licis tuvu nākt; un nu jūs meklējat arī priestera amatu!

16:11  Tādēļ tu un viss tavs pulks esiet sametušies kopā pret To Kungu; jo kas ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat.

16:12  Un Mozus nosūtīja, aicināt Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, bet tie sacīja: mēs nenāksim.

16:13  Vai vēl nav gan, ka tu mūs izvedis no tās zemes, kur piens un medus tek, mūs nokaut tuksnesī, ka tu arī vēl pats uzmeties mums par virsnieku?

16:14  Tu mūs tiešām neesi vedis zemē, kur piens un medus tek, nedz mums devis iemantot tīrumus vai vīna dārzus, - vai tu tiem vīriem acis gribi izraut? Mēs nenāksim.

16:15  Tad Mozus ļoti apskaitās un sacīja uz To Kungu: neuzlūko viņu upuri. Pat ne ēzeli es no tiem neesmu ņēmis un nevienam ļauna neesmu darījis.

16:16  Un Mozus sacīja uz Korahu: tu un viss tavs pulks, nāciet rītu priekš Tā Kunga vaiga, tu un viņi un Ārons.

16:17  Un ņemiet ikviens savu kvēpināmo trauku un liekat iekšā kvēpināmās zāles, un nesiet Tā Kunga priekšā ikviens savu trauku, divsimt un piecdesmit traukus, un arī tu un Ārons, ikviens savu trauku.

16:18  Tad tie ņēma ikviens savu trauku un ielika uguni un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un stāvēja priekš saiešanas telts durvīm, un tāpat Mozus un Ārons.

16:19  Un Korahs sapulcēja visu draudzi pret viņiem priekš saiešanas telts durvīm. Tad Tā Kunga godība parādījās visai draudzei.

16:20  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu sacīdams:

16:21  Atšķiraties no šīs draudzes, ka Es tos acumirklī apriju.

16:22  Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: Ak Dievs! Tu Dievs pār visas miesas gariem, - ja viens cilvēks apgrēkojies, vai Tu tāpēc dusmosies par visu draudzi?

16:23  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

16:24  Runā uz draudzi un saki: atkāpjaties visapkārt no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa nost.

16:25  Tad Mozus cēlās un gāja pie Datana un Abirama, un viņam gāja pakaļ Israēla vecaji.

16:26  Un viņš runāja uz draudzi un sacīja: atkāpjaties nost no šo bezdievīgo cilvēku dzīvokļiem un neaizskarat nekā no tā, kas viņiem pieder, ka jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ.

16:27  Tad tie visapkārt gāja nost no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa, bet Datans un Abirams iznāca ārā un stāvēja savas telts durvīs līdz ar savām sievām un dēliem un bērniem.

16:28  Un Mozus sacīja: pie tam jūs atzīsiet, ka Tas Kungs mani sūtījis, visus šos darbus darīt, ne no mana paša prāta:

16:29  Ja šie nomirs, itin kā visi citi cilvēki mirst, un taps piemeklēti, itin kā visi cilvēki top piemeklēti, tad Tas Kungs mani nav sūtījis.

16:30  Bet ja Tas Kungs ko jauna darīs un zeme atvērs savu muti un tos norīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad jūs atzīsiet, ka šie cilvēki To Kungu ir nicinājuši.

16:31  Un notikās, kad viņš visus šos vārdus bija pabeidzis runāt, tad zeme apakš viņiem pāršķēlās,

16:32  Un atdarīja savu muti un tos norija līdz ar viņu namiem un ar visiem cilvēkiem, kas bija pie Koraha, un ar visu viņu mantu.

16:33  Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme tos apklāja, un tie gāja bojā no draudzes vidus.

16:34  Un viss Israēls, kas viņiem bija visapkārt, bēga viņiem brēcot, jo tie sacīja: ka mūs zeme neaprij!

16:35  Un no Tā Kunga izgāja uguns un aprija tos divsimt un piecdesmit vīrus, kas tās kvēpināmās zāles upurēja.

16:36  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

16:37  Saki priesterim Eleazaram, Ārona dēlam, lai tos kvēpināmos traukus paņem no tā deguma un to uguni izkaisa, jo tie trauki ir svēti, -

16:38  Šo traukus, kas pret savām dvēselēm bija grēkojuši, lai kaļ plakanos gabalos un ar tiem lai apvelk altāri; jo tie ir upurēti priekš Tā Kunga un svētīti, un būs Israēla bērniem par zīmi.

16:39  Tad priesteris Eleazars, ņēma tos kvēpināmos vara traukus, ko tie sadegušie bija pienesuši, un tos izkala plātīs, altārim par pārvelkamo;

16:40  Par piemiņu Israēla bērniem, lai neviens svešs, un kas nav no Ārona dzimuma, nepieietu, kvēpināt ar kvēpināmām zālēm Tā Kunga priekšā, ka tam nenotiktu, kā Koraham un kā viņa pulkam, itin kā Tas Kungs tam bija runājis caur Mozu.

16:41  Bet otrā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un pret Āronu un sacīja: jūs Tā Kunga ļaudis esat nokāvuši.

16:42  Un kad draudze sapulcējās pret Mozu un pret Āronu, tad tie griezās uz saiešanas telti, un redzi, tas padebesis to apklāja, un Tā Kunga godība parādījās.

16:43  Tad Mozus un Ārons gāja uz saiešanas telti.

16:44  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

16:45  Atkāpjaties no šās draudzes, tad Es to aprīšu acumirklī. Tad tie krita uz savu vaigu.

16:46  Un Mozus sacīja uz Āronu: ņem kvēpināmo trauku un ieliec uguni no altāra un uzliec kvēpināmās zāles virsū un ej steigšus draudzes vidū un salīdzini tos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi, un mocība ir iesākusies.

16:47  Un Ārons to ņēma, kā Mozus bija runājis, un skrēja draudzes vidū, un redzi, mocība bija iesākusies pie tiem ļaudīm, un viņš uzlika virsū kvēpināmās zāles un salīdzināja tos ļaudis.

16:48  Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad tā mocība tapa novērsta.

16:49  Un to, kas no tās mocības bija nomiruši, bija četrpadsmit tūkstoši un septiņsimt, bez tiem, kas Koraha dēļ bija miruši.

16:50  Un Ārons griezās atpakaļ pie Mozus priekš saiešanas telts durvīm, un tā mocība mitējās.

Chapter 17

17:1  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

17:2  Runā uz Israēla bērniem un ņem no tiem priekš ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli.

17:3  Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levja cilts zizli, jo ikvienam zizlim būs būt priekš sava tēva nama galvas.

17:4  Un tev tos būs nolikt saiešanas teltī liecības priekšā, kur Es ar jums sanāku.

17:5  Un tad tā vīra zizlis, ko Es izvēlēšu, zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu kurnēšanu pret Mani, ar ko tie pret jums kurn.

17:6  Un Mozus runāja uz Israēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem.

17:7  Un Mozus nolika tos zižļus Tā Kunga priekšā liecības teltī.

17:8  Un otrā ritā, kad Mozus iegāja liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis priekš Levja nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles.

17:9  Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā Kunga priekšas pie visiem Israēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.

17:10  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, to paglabāt par zīmi pārgalvjiem; tā tev to kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst.

17:11  Un Mozus tā darīja; itin kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.

17:12  Tad Israēla bērni runāja uz Mozu: redzi, mēs mirstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā.

17:13  Ikviens, kas pie Tā Kunga dzīvokļa pieiet, tam jāmirst; vai tad mums patiesi būs iet bojā?

Chapter 18

18:1  Tad Tas Kungs runāja uz Āronu: tev un taviem dēliem un tava tēva namam līdz ar tevi būs nest svētās vietas noziegumu, un tev un taviem dēliem būs nest priestera amata noziegumu.

18:2  Un arī savus brāļus, Levja cilti, sava tēva cilti, tev līdz ar sevi būs pievest, ka tie tev palīdz un tev kalpo; bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs būt liecības telts priekšā.

18:3  Un tiem būs kopt tavu kopšanu, un visas telts kopšanu; bet pie svētās vietas rīkiem un pie altāra tiem nebūs pieiet, lai nemirst, ne viņi, ne jūs.

18:4  Bet tiem būs tev palīdzēt un kopt to kopšanu saiešanas teltī visā telts kalpošanā, un nevienam svešiniekam pie jums nebūs pieiet.

18:5  Tad nu kopjat svētās vietas kopšanu un altāra kopšanu, lai vairs nenāk bardzība pār Israēla bērniem.

18:6  Jo redzi, Es jūsu brāļus, tos Levitus, esmu ņēmis no Israēla bērniem; tie jums ir doti par dāvanu Tam Kungam, ka tiem jākalpo pie saiešanas telts kalpošanas.

18:7  Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs savu priestera amatu kopt visās altāra lietās un iekšpusē aiz tā priekškaramā un kalpot, jūsu priestera amatu Es jums dodu kā dāvanu. Un tam svešiniekam, kas pieiet, būs mirt.

18:8  Un Tas Kungs runāja uz Āronu: un Es, redzi, Es tev esmu devis glabāt Savus cilājamos upurus; no visām Israēla bērnu svētām dāvanām Es tev tos esmu devis par daļu un taviem dēliem par tiesu mūžīgi.

18:9  Tas lai tev pieder no tām augsti svētām dāvanām no ugunīm: visas viņu dāvanas pie visiem viņu ēdamiem upuriem un pie visiem viņu grēku upuriem un pie visiem viņu nozieguma upuriem, ko tie Man dod; augsti svētas dāvanas lai tās ir tev un taviem dēliem.

18:10  Augsti svētā vietā tev to būs ēst; visi, kas no vīriešu kārtas, lai to ēd, - tas lai tev ir svēts.

18:11  Un tas lai tev pieder kā cilājams upuris no viņu dāvanām: no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem Es to esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām līdz ar tevi par tiesu mūžīgi; ikkatrs, kas tavā namā šķīsts, lai to ēd.

18:12  To visu labāko no eļļas un to visu labāko no vīna un no labības, viņu pirmajus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev esmu devis.

18:13  Tiem pirmiem augļiem no visa, kas ir viņu zemē, ko tiem Tam Kungam būs nest, tev būs piederēt; ikkatrs, kas tavā namā šķīsts, lai to ēd.

18:14  Viss, kas iekš Israēla Dievam nolikts, lai tev pieder.

18:15  Viss, kas māti atplēš, no ikvienas miesas, ko Tam Kungam atnesīs, no cilvēkiem un no lopiem, lai tev pieder; bet cilvēku pirmdzimtos pērkot lai izpērk, un nešķīsto lopu pirmdzimtos arī lai izpērk.

18:16  Kas nu tos izpērk, lai tos izpērk vienu mēnesi vecus, pēc tava sprieduma, par pieciem sēķeļiem pēc svētās vietas sēķeļa (viens ir divdesmit ģeras).

18:17  Bet govs pirmdzimto vai avs pirmdzimto vai kazas pirmdzimto tev nebūs likt izpirkt, tie ir svēti, - viņu asinis tev būs slacīt uz altāri, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam.

18:18  Un viņu gaļa lai tev pieder, itin kā tās līgojamās krūtis, un tas labais plecs, tā lai viņa tev pieder.

18:19  Visus svētos cilājamos upurus ko Israēla bērni Tam Kungam pienes, Es esmu devis tev un arī taviem dēliem un tavām meitām līdz ar tevi par tiesu mūžam. Šī lai ir mūžīga sāls derība Tā Kunga priekšā tev un arī tavam dzimumam mūžīgi.

18:20  Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: viņu zemē tev nebūs mantības un viņu starpā tev nebūs daļas; Es esmu tava daļa un tava manta starp Israēla bērniem.

18:21  Un redzi, Levja bērniem Es esmu devis visus desmitos iekš Israēla par daļu par viņu kalpošanu, ar ko tie kalpo saiešanas telts kalpošanā.

18:22  Un Israēla bērniem vairs nebūs pieiet pie saiešanas telts, ka tie neapgrēkojās un nemirst.

18:23  Bet Levitiem saiešanas telts kalpošanā būs kalpot, un tiem būs nest viņu noziegumus; tas lai ir likums mūžīgi pie jūsu pēcnākamiem; un starp Israēla bērniem tiem zemes daļas nebūs mantot.

18:24  Jo Israēla bērnu desmitos, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamu upuri, Es esmu devis Levitiem par daļu; tādēļ Es uz tiem esmu sacījis: tiem Israēla bērnu vidū zemes daļas nebūs mantot.

18:25  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

18:26  Tev uz Levitiem vēl būs runāt un tiem sacīt: kad jūs no Israēla bērniem dabūsiet tos desmitos, ko Es jums esmu devis par daļu no viņiem, tad jums no tiem būs nest cilājamu upuri Tam Kungam, to desmito no tiem desmitiem.

18:27  Un tas jums taps pielīdzināts par jūsu cilājamo upuri, kā labība no klona un kā pilnība no vīna spaida.

18:28  Tā jums arī cilājamu upuri būs upurēt Tam Kungam no visiem saviem desmitiem, ko jūs dabūsiet no Israēla bērniem, un no tiem dot Tā Kunga cilājamo upuri Āronam, tam priesterim.

18:29  No visām savām dāvanām jums būs upurēt visu to cilājamo upuri Tam Kungam, no tā vislabākā to svēto daļu,

18:30  Tev tad uz viņiem būs sacīt: kad jūs to vislabāko no tā upurējat, tad tas Levitiem taps pielīdzināts, tā kā labība no klona vai kā auglis no vīna spaida.

18:31  Un ēdat to visās vietās, jūs un jūsu nams, jo tā ir jūsu alga par jūsu kalpošanu saiešanas teltī.

18:32  Un jūs par to nenesīsiet nekādu grēku, kad jūs to visu labāko no tā upurēsiet, un Israēla bērnu svētās dāvanas nesagānīsiet un nemirsiet.

Chapter 19

19:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

19:2  Šis ir tas bauslības likums, ko Tas Kungs ir pavēlējis un sacījis: runā uz Israēla bērniem, ka tiem pie tevis būs vest sarkanu govi, kas bez vainas un kam nav nekādas kaites un uz kā nekāds jūgs vēl nav bijis.

19:3  Un jums to būs dot priesterim Eleazaram, un to būs izvest no lēģera un viņa priekšā nokaut.

19:4  Un priesterim Eleazaram no viņas asinīm būs ņemt ar savu pirkstu un no viņas asinīm slacīt pret siešanas telts priekšu septiņreiz.

19:5  Un tad viņam to govi savā priekšā būs likt sadedzināt; viņas ādu un viņas gaļu un viņas asinis līdz ar viņas sūdiem viņam būs likt sadedzināt.

19:6  Un priesterim būs ņemt ciedra koku un īzapu un karmezīnu un to uzmest uz to degošo govi.

19:7  Tad priesterim savas drēbes būs mazgāt un savas miesas pērt ūdenī un pēc būs iet lēģerī; un priesterim būs nešķīstam būt līdz vakaram.

19:8  Un kas to sadedzinājis, tam savas drēbes būs mazgāt ūdenī, savas miesas ūdenī pērt un nešķīstam būt līdz vakaram.

19:9  Un šķīstam vīram būs saņemt tās govs pelnus un tos likt ārā aiz lēģera kādā šķīstā vietā, ka tie tur top glabāti priekš Israēla bērnu draudzes šķīstīšanas ūdeni; tas ir grēku upuris.

19:10  Un kas tās govs pelnus ir saņēmis, tam būs mazgāt savas drēbes un nešķīstam būt līdz vakaram. Un tas lai ir likums mūžīgi Israēla bērniem un tiem svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā:

19:11  Kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs nešķīstam būt septiņas dienas.

19:12  Trešā un septītā dienā viņam ar to būs šķīstīties, tad viņš būs šķīsts; bet ja viņš trešā un septītā dienā nešķīstīsies, tad viņš nebūs šķīsts.

19:13  Ikviens, kas aizskar mironi, kādu mirušu cilvēku, un nešķīstīsies, tas sagāna Tā Kunga dzīvokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla, tāpēc ka šķīstīšanas ūdens uz to nav slacināts: viņš ir nešķīsts, viņa nešķīstība ir vēl pie viņa.

19:14  Šis ir tas bauslis, kad viens cilvēks kādā dzīvoklī mirst: ikvienam, kas nāk tai dzīvoklī, un ikvienam, kas ir tai dzīvoklī, būs nešķīstam būt septiņas dienas.

19:15  Un visi trauki, kas vaļā un kam vāka nav virsū, tie ir nešķīsti.

19:16  Un ikvienam, kas laukā kādu aizskar, kas ar zobenu nokauts vai miris, vai cilvēka kaulus, vai kapu, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.

19:17  Tad nu priekš tā nešķīstā būs ņemt no tā sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem uzliet avota ūdeni traukā.

19:18  Un šķīstam vīram būs ņemt īzapu un to iemērkt ūdenī un apslacīt telti un visus traukus un visas dvēseles, kas tur bijušas, un to, kas aizskāris kādus kaulus vai kādu nokautu vai mirušu vai kapu.

19:19  Un tam šķīstajam būs apslacīt to nešķīsto trešā dienā un septītā dienā, un septītā dienā viņam to būs šķīstīt, un tam būs savas drēbes mazgāt un ūdenī pērties, tad viņš vakarā būs šķīsts.

19:20  Bet kas būs nešķīsts un nešķīstīsies, šo dvēseli būs izdeldēt no draudzes vidus, jo viņš Tā Kunga svēto vietu apgānījis; tas šķīstīšanas ūdens nav uz to slacīts, - tas ir nešķīsts.

19:21  Tas nu lai viņiem ir likums mūžīgi, un kas to šķīstīšanas ūdeni slaka, tam būs savas drēbes mazgāt, un kas to šķīstīšanas ūdeni aizskar, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.

19:22  Un viss, ko tas nešķīstais aizskar, tas būs nešķīsts, un kura dvēsele to aizskars, tai būs nešķīstai būt līdz vakaram.

Chapter 20

20:1  Un pirmā mēnesī visa Israēla bērnu draudze nāca Cin tuksnesī, un tie ļaudis apmetās Kādešā, un Mirjame tur nomira un tapa tur aprakta.

20:2  Un tai draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu.

20:3  Un tie ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja sacīdami: kaut būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi bojā gāja priekš Tā Kunga!

20:4  Kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst?

20:5  Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? tā nav sējama vieta, nedz vīģu nedz vīnu dārzu nedz granātābolu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert.

20:6  Tad Mozus un Ārons gāja no tās draudzes pie saiešanas telts durvīm un metās uz savu vaigu; un Tā Kunga godība viņiem parādījās.

20:7  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

20:8  Ņem to zizli un salpulcini to draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz to klinti priekš viņu acīm, tad tā dos ūdeni; tā tu viņiem izdabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi to draudzi un viņas lopus.

20:9  Tad Mozus ņēma to zizli no Tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.

20:10  Un Mozus un Ārons sapulcēja to draudzi pie tās klints, un viņš uz tiem sacīja: klausāties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums izdabūsim ūdeni no šīs klints?

20:11  Tad Mozus pacēla savu roku un sita to klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens ārā, tā ka tā draudze un viņas lopi dzēra.

20:12  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu, tādēļ ka jūs Man neesat ticējuši un Mani neesat svētījuši priekš Israēla bērnu acīm, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko Es tiem esmu devis.

20:13  Šis ir tas Meribas (strīdus) ūdens, kur Israēla bērni ar To Kungu strīdējās, un Viņš pie tiem svēts parādījās.

20:14  Tad Mozus sūtīja vēstnešus no Kādešas pie Edoma ķēniņa: tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas tās bēdas, kas mums uzgājušas,

20:15  Ka mūsu tēvi ir nogājuši uz Ēģiptes zemi, un ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptes zemē, un ka ēģiptieši mums un mūsu tēviem ir ļaunu darījuši.

20:16  Tad mēs brēcām uz To Kungu, un Viņš klausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli un mūs izveda no Ēģiptes zemes, un redzi, mēs esam Kādešas pilsētā tavu robežu malā.

20:17  Ļauj mums iet caur tavu zemi; mēs neiesim pār druvām, ne caur vīna dārziem, nedz dzersim ūdeni no akām, pa lielceļu mēs iesim un negriezīsimies ne pa labo ne pa kreiso roku, tiekams būsim izgājuši caur tavām robežām.

20:18  Bet Edoms uz to sacīja: tev nebūs iet caur mums, citādi es tev iziešu pretī ar zobenu.

20:19  Tad Israēla bērni sacīja uz viņu: pa lielceļu mēs iesim, un ja dzersim no tava ūdens, mēs ar saviem lopiem, tad par to dosim maksu; cita nekā negribam kā kājām iet cauri.

20:20  Un viņš sacīja: tev nebūs iet cauri! Un Edoms viņam izgāja pretī ar varenu pulku un stipru roku.

20:21  Tā Edoms Israēlim aizliedza un viņam neļāva iet caur savām robežām; un Israēls griezās nost no viņa.

20:22  Un tie aizgāja no Kādešas, un visa Israēla bērnu draudze nāca pie Hora kalna.

20:23  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, sacīdams:

20:24  Āronam būs tapt piepulcinātam pie saviem ļaudīm, jo viņš nenāks tai zemē, ko Es dodu Israēla bērniem, tāpēc ka jūs Manam vārdam esat pretī turējušies pie strīdus ūdens.

20:25  Ņem Āronu un viņa dēlu Eleazaru, un ved tos augšā uz Hora kalnu.

20:26  Un novelc Āronam viņa drēbes un apvelc tās Eleazaram, viņa dēlam, jo Ārons tur taps piepulcināts un nomirs.

20:27  Tad Mozus darīja, itin kā Tas Kungs bija pavēlējis. Un tie uzkāpa uz Hora kalnu priekš visas draudzes acīm.

20:28  Un Mozus Āronam novilka viņa drēbes un tās apvilka Eleazaram, viņa dēlam.

20:29  Un Ārons tur nomira, tā kalna galā; tad Mozus un Eleazars nāca no kalna zemē. Kad nu visa draudze redzēja Āronu esam nomirušu, tad viss Israēla nams Āronu apraudāja trīsdesmit dienas.

Chapter 21

21:1  Un tas Kanaānietis, Arada ķēniņš, kas dzīvoja pret dienvidiem, dzirdēja Israēli nākam pa izlūku ceļu, un kāvās pret Israēli un aizveda kādus no viņiem sagūstītus.

21:2  Tad Israēls Tam Kungam apsolīja solījumu sacīdams: ja Tu šos ļaudis dosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izdeldēšu.

21:3  Un Tas Kungs klausīja Israēla bērnu balsij un nodeva tos Kanaāniešus, un tie šos izdeldēja ar viņu pilsētām un nosauca tās vietas vārdu Horma (izdeldēšana).

21:4  Tad tie aizgāja no Hora kalna pa niedru jūras ceļu, ka ietu apkārt Edomiešu zemei.

21:5  Un tiem ļaudīm apnika ceļā, un tie ļaudis runāja pret Dievu un pret Mozu: kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes, ka tuksnesī mirstam? - Jo šeit nav ne maizes, ne ūdens, un mūsu dvēselei šī blēņu maize riebj.

21:6  Tad Tas Kungs sūtīja dedzīgas čūskas ļaužu starpā; tās tos koda un tur nomira daudz ļaužu no Israēla.

21:7  Tad tie ļaudis nāca pie Mozus un sacīja: mēs esam grēkojuši, runādami pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai Viņš atņem tās čūskas no mums. Tad Mozus lūdza par tiem ļaudīm.

21:8  Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: taisi sev vienu čūsku un uzcel to par zīmi, un notiks, ikviens, kas ir kosts un to uzlūkos, tas dzīvos.

21:9  Un Mozus taisīja vara čūsku un to uzcēla par zīmi, un notikās, ja čūska kādu bija kodusi, tad tas uzlūkoja to vara čūsku un palika dzīvs.

21:10  Tad Israēla bērni aizgāja un apmetās Obotā.

21:11  Pēc tie aizgāja no Obota un apmetās pie Abaru kalniem tuksnesī, kas ir pret Moabu, pret rītiem.

21:12  No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zaredas upes.

21:13  No turienes tie aizgāja un apmetās šaipus Arnonas, kas ir tuksnesī un iztek no Amoriešu robežām; jo Arnona ir Moaba robeža, starp Moabu un Amoriešiem.

21:14  Tāpēc top sacīts Tā Kunga karu grāmatā: (tas Kungs karoja) pret Vahēbu viesulī un pret Arnonas upēm,

21:15  Un to strautu ieleju, kas griežas uz Ar pilsētu un iet gar Moaba robežām.

21:16  Un no turienes tie aizgāja uz Beēru. Šī ir tā aka, par ko Tas Kungs Mozum sacīja: sapulcini tos ļaudis, tad Es tiem došu ūdeni.

21:17  Tad Israēls dziedāja šo dziesmu: Verdi, aka, uzdziediet viņai!

21:18  Tu aka, ko virsnieki rakuši, ko ļaužu cienīgie izrakuši ar scepteri, ar saviem zižļiem. Pēc tie aizgāja no tuksneša uz Matanu.

21:19  Un no Matanas uz Naāliēli, un no Naāliēles uz Bamotu,

21:20  Un no Bamotas uz to ieleju, kas ir Moaba laukā, pie tā augstā Pizgas kalna, kas stiepjas pret tuksnesi.

21:21  Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sihona, Amoriešu ķēniņa, un sacīja.

21:22  Ļauj man iet caur tavu zemi; mēs negriezīsimies druvās nedz vīna dārzos, mēs nedzersim ūdeni no akām; pa lielceļu iesim, tiekams būsim cauri izgājuši caur tavām robežām.

21:23  Bet Sihons Israēlim neļāva iet caur savām robežām, un Sihons sapulcēja visus savus ļaudis un izgāja Israēlim pretī uz tuksnesi, un nāca uz Jācu un karoja pret Israēli.

21:24  Bet Israēls viņu apkāva ar zobena asmeni un uzņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona bērniem; (jo Amona bērnu robežas bija stipras).

21:25  Tā Israēls uzņēma visas šīs pilsētas, un Israēls dzīvoja visās Amoriešu pilsētās, Hešbonā un visos viņu ciemos.

21:26  Jo Hešbona bija Sihona, Amoriešu ķēniņa, pilsēta, un šis bija karojis pret Moabiešu iepriekšējo ķēniņu un bija paņēmis visu viņa zemi no viņa rokām līdz Arnonai.

21:27  Tāpēc dziesminieki saka: nāciet Hešbonā, uztaisīt un apstiprināt Sihona pilsētu.

21:28  Jo uguns ir izgājis no Hešbonas un liesma no Sihona pilsētas; tā ir aprijusi Aru Moabā un Arnonas kalnu kungus.

21:29  Vai tev, Moab! Kamosa ļaudis, jūs ejat bojā! Viņa dēli spiesti bēgt un viņa meitas cietumā vestas no Sihona, Amoriešu ķēniņa.

21:30  Un viņa spožums ir iznīcis no Hešbonas līdz Dibonai, mēs to esam izdeldējuši līdz Nofai, kas stiepjas līdz Medbai.

21:31  Tā Israēls dzīvoja Amoriešu zemē.

21:32  Un Mozus sūtīja izlūkot Jaēzeru, un tie uzvarēja viņas valstis un izdzina tos Amoriešus, kas tur bija.

21:33  Un tie griezās un gāja uz augšu pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, viņiem izgāja pretī, viņš un visi viņa ļaudis, kauties pie Edrejas.

21:34  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis un visu viņa zemi Es esmu devis tavā rokā, un tev būs tam darīt, itin kā tu esi darījis Sihonam, Amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.

21:35  Un tie viņu apkāva un viņa dēlus un visus viņa ļaudis, tā ka neviens neatlikās, un uzņēma viņa zemi.

Chapter 22

22:1  Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moaba klajumos, viņpus Jardānes, Jērikum pretī.

22:2  Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu redzēja, ko Israēls bija darījis Amoriešiem,

22:3  Tad Moabs ļoti bijās no tiem ļaudīm, jo to bija daudz, un Moabam bija bail no Israēla bērniem.

22:4  Tāpēc Moabs sacīja uz Midijaniešu vecajiem: nu šī draudze visu apēdīs, kas mums visapkārt, itin kā vērsis apēd zāli virs zemes. Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moabiešu ķēniņš.

22:5  Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie tās lielupes, viņa ļaužu bērnu zemē, viņu aicināt, un sacīja: redzi, tur ir ļaudis izgājuši no Ēģiptes zemes, redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies man pretī.

22:6  Un nu nāc jel un nolādi man šos ļaudis, - jo tie ir stiprāki nekā es, - ka es tos varētu apkaut un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka ko tu svētī, tas ir svētīts, un ko tu nolādi, tas ir nolādēts.

22:7  Tad Moabiešu vecaji un Midijaniešu vecaji gāja, un zīlēšanas alga bija viņu rokā, un tie nāca pie Bileāma un runāja uz viņu Balaka vārdus.

22:8  Tad tas uz viņiem sacīja: paliekat šeit par nakti, tad es jums atsacīšu, kā Tas Kungs uz mani runās; un Moaba virsnieki palika pie Bileāma.

22:9  Un Dievs nāca pie Bileāma un sacīja: kas tie tādi ļaudis, kas pie tevis?

22:10  Tad Bileāms sacīja uz Dievu: Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, pie manis sūtījis

22:11  (Sacīdams): Redzi, ļaudis no Ēģiptes zemes ir izgājuši un apklāj zemes virsu, nāc nu, nolādi man tos, ka es pret tiem varētu karot un tos izdzīt.

22:12  Tad Dievs sacīja uz Bileāmu: tev nebūs iet ar viņiem, tev nebūs šos ļaudis nolādēt, jo tie ir svētīti.

22:13  Tad Bileāms cēlās rītā agri un sacīja uz Balaka lielkungiem: ejat uz savu zemi, jo Tas Kungs aizliedz un neļauj Man iet ar jums.

22:14  Tad Moaba virsnieki cēlās un nāca pie Balaka un sacīja: Bileāms ir liedzies, mums iet līdz.

22:15  Un Balaks atkal sūtīja vēl vairāk un jo cienīgus lielkungus.

22:16  Tie nāca pie Bileāma un uz to sacīja: tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis.

22:17  Jo es tevi augsti godināšu un visu, ko tu man sacīsi, to es darīšu: tad nāc jel, nolād man šos ļaudis.

22:18  Tad Bileāms atbildēja un sacīja uz Balaka kalpiem: kaut man Balaks savu namu dotu pilnu zelta un sudraba, tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, vārdu, darīt vai mazu vai lielu lietu.

22:19  Un nu paliekat jel arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs atkal ar mani runās.

22:20  Tad Dievs nāca pie Bileāma naktī un uz to sacīja: ja tie vīri nākuši tevi aicināt, tad celies, ej viņiem līdz, bet tikai to tev būs darīt, ko Es uz tevi runāšu.

22:21  Tad Bileāms cēlās rītā agri un apsedloja savu ēzelieni un gāja tiem Moaba virsniekiem līdz.

22:22  Bet Dieva bardzība iedegās, tāpēc ka viņš gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās uz ceļa viņam par pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzelienes, un viņa divi puiši viņam līdz.

22:23  Un tā ēzeliene ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā, un tā ēzeliene atkāpās no ceļa un gāja uz tīrumu; tad Bileāms sita to ēzelieni, viņu griezdams uz ceļu.

22:24  Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā vīna dārzu starpā, kur abējās pusēs bija mūris.

22:25  Kad nu tā ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā spiedās pie mūra un piespieda Bileāma kāju pie mūra; tāpēc viņš to atkal sita.

22:26  Un Tā Kunga eņģelis gāja tālāki un nostājās kādā šaurā vietā, kur nebija kur atkāpties, ne pa labo, ne pa kreiso roku.

22:27  Kad nu tā ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā pakrita uz ceļiem apakš Bileāma, un Bileāma dusmas iedegās un viņš to ēzelieni sita ar koku.

22:28  Un Tas Kungs atvēra muti tai ēzelienei un tā sacīja uz Bileāmu: ko es tev esmu darījusi, ka tu man nu trīs reizes esi sitis?

22:29  Un Bileāms sacīja uz to ēzelieni: tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Kaut zobens būtu manā rokā, es tevi tagad nokautu!

22:30  Tad tā ēzeliene sacīja uz Bileāmu: vai neesmu tava ēzeliene, uz kā tu esi jājis līdz šai dienai? Vai tas bijis man ieradums tev tā darīt? Viņš sacīja: nē.

22:31  Tad Tas Kungs Bileāmam atvēra acis, ka viņš Tā Kunga eņģeļi ieraudzīja uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā; tāpēc viņš klanījās un nometās uz savu vaigu.

22:32  Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu savu ēzelieni nu trīs reiz sitis? Raugi, es esmu izgājis tev par pretinieku, jo tavs ceļš manā priekšā ir ļauns.

22:33  Bet tā ēzeliene mani redzējusi un nu trīs reiz no manis atkāpusies, un ja viņa nebūtu atkāpusies, tiešām es tevi būtu nokāvis un viņu pametis dzīvu.

22:34  Tad Bileāms sacīja uz Tā Kunga eņģeli: es esmu grēkojis, jo es nezināju, tevi uz ceļa man pretī stāvam, un nu, ja tev nepatīk, tad es iešu atpakaļ.

22:35  Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Bileāmu: ej tiem vīriem līdz; tomēr to vien, ko es uz tevi runāšu, to tev būs runāt. Tā Bileāms gāja Balaka lielkungiem līdz.

22:36  Kad nu Balaks dzirdēja Bileāmu nākam, tad viņš tam izgāja pretī līdz tai Moabiešu pilsētai, kas ir Arnonas robežās, - pašā robežu malā.

22:37  Un Balaks sacīja uz Bileāmu: vai es neesmu sūtīdams pie tevis sūtījis, tevi aicināt? Kāpēc tu neesi pie manis nācis? vai tad es nespēju tevi godināt?

22:38  Tad Bileāms sacīja uz Balaku: redzi, es pie tevis esmu atnācis, bet vai es kautko varu runāt kā vien to vārdu, ko Dievs liks manā mutē? - To es runāšu.

22:39  Un Bileāms gāja Balakam līdz un tie nonāca Kiriat Hucotā.

22:40  Un Balaks upurēja lielus un sīkus lopus un sūtīja Bileāmam un tiem lielkungiem, kas pie viņa bija.

22:41  Un no rīta Balaks ņēma Bileāmu un to veda uz Baāla kalniem, un no turienes šis redzēja vienu galu no tiem ļaudīm.

Chapter 23

23:1  Tad Bileāms sacīja uz Balaku: uztaisi man šeitan septiņus altārus un sataisi man še septiņus vēršus un septiņus aunus.

23:2  Tad Balaks tā darīja, kā Bileāms bija sacījis, un Balaks un Bileāms upurēja vērsi un aunu uz ikviena altāra.

23:3  Un Bileāms sacīja uz Balaku: paliec pie sava dedzināmā upura stāvot; es iešu, vai Tas Kungs man nenāks pretī; un ko Viņš man rādīs, to es tev atsacīšu. Tad viņš gāja uz vienu kalnu.

23:4  Un Dievs sastapa Bileāmu, un tas uz Viņu sacīja: septiņus altārus es esmu uztaisījis un vērsi un aunu upurējis uz ikviena altāra.

23:5  Tad Tas Kungs lika Bileāma mutē to vārdu un sacīja: griezies atpakaļ pie Balaka un runā tā.

23:6  Un kad viņš pie šī atgriezās, redzi, tad šis stāvēja pie sava dedzināmā upura ar visiem Moaba lielkungiem.

23:7  Tad viņš sāka teikt savu sakāmo un sacīja: no Aramas Balaks, Moabiešu ķēniņš, mani atvedis, - no tiem kalniem pret rītiem: nāc, nolādi man Jēkabu, un nāc, nosodi Israēli.

23:8  Kā lai es nolādu, ko Dievs nelād, un kā lai es nosodu, ko Tas Kungs nesoda?

23:9  Jo no augstas klints es viņu redzu, un no tiem kalniem es to ieraugu; redzi, tauta, kas savrup dzīvo un nepieskaitās pagāniem!

23:10  Kas izskaitīs Jēkaba pīšļus vai Israēla skaita ceturto daļu? Lai mana dvēsele mirst šo taisno nāvē, un lai mans pastara gals ir tāds kā viņiem.

23:11  Tad Balaks sacīja uz Bileāmu: ko tu man esi darījis? Es tevi esmu aicinājis, manus ienaidniekus nolādēt, un redzi, tu tos svētīdams esi svētījis.

23:12  Tad viņš atbildēja un sacīja: vai man nav jādara, ko Tas Kungs mana mutē licis runāt?

23:13  Tad Balaks viņam sacīja: nāc jel man līdz uz citu vietu, no kurienes tu viņus vari redzēt; tu tikai vienu galu no viņiem esi redzējis un visus tu neesi redzējis; - un nolādi man tos no turienes.

23:14  Tā viņš to ņēma līdz uz Cofim tīrumu, uz Pizgas kalngalu, un uztaisīja septiņus altārus un upurēja vērsi un aunu uz ikviena altāra.

23:15  Un viņš sacīja uz Balaku: paliec šeitan pie sava dedzināmā upura, es tur iešu pretī.

23:16  Tad Tas Kungs sastapa Bileāmu un lika viņa mutē to vārdu un sacīja: griezies atpakaļ pie Balaka un runā tā.

23:17  Kad nu viņš pie šī nāca, tad šis stāvēja pie sava dedzināmā upura un Moaba lielkungi pie viņa. Tad Balaks viņam sacīja: ko Tas Kungs ir runājis?

23:18  Tad viņš sāka savu teikumu teikt un sacīja: celies, Balak un klausies! Griez savas ausis uz mani, tu Cipora dēls.

23:19  Dievs nav cilvēks, ka melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kas būtu žēl. Vai Viņš ko sacītu un nedarītu, vai Viņš ko runātu un neturētu?

23:20  Redzi, man ir pavēlēts svētīt; Viņš ir svētījis, un es nedarīšu citādi.

23:21  Noziegumu Viņš neredz iekš Jēkaba un ļaunumu neatrod iekš Israēla; Tas Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un ķēniņa prieki pie viņa.

23:22  Dievs tos ir izvedis no Ēģiptes zemes; spēki viņam ir kā sūbram.

23:23  Jo zīlēšana neder pret Jēkabu un buršana neder pret Israēli. Savā laikā Jēkabam top sacīts un Israēlim, ko Dievs dara.

23:24  Redzi, tauta, kas ceļas kā lauvas māte un kas šaujās augšā kā lauva; neapgulstās, kamēr laupījums aprīts un dzer nokauto asinis.

23:25  Tad Balaks sacīja uz Bileāmu: tev nemaz nebūs viņu ne lādēt, ne svētīt.

23:26  Bet Bileāms atbildēja un sacīja uz Balaku: vai es uz tevi neesmu runājis sacīdams: visu, ko Tas Kungs runās, to es darīšu?

23:27  Tad Balaks sacīja uz Bileāmu: nāc jel, es tev ņemšu līdz uz kādu citu vietu; varbūt Dievam patiks, ka tu man viņu no turienes nolādi.

23:28  Tad Balaks Bileāmu veda uz Peora kalngalu, kas pret tuksnesi stiepjas.

23:29  Un Bileāms sacīja uz Balaku: uztaisi man šeit septiņus altārus un sataisi man septiņus vēršus un septiņus aunus.

23:30  Tad Balaks darīja, kā Bileāms bija sacījis, un upurēja vērsi un aunu uz ikviena altāra.

Chapter 24

24:1  Kad nu Bileāms redzēja, ka Tam Kungam patika, Israēli svētīt, tad viņš vairs negāja pēc zīmēm, kā pirmo un otru reiz, bet grieza savu vaigu uz tuksnesi,

24:2  Un pacēla savas acis un redzēja Israēli, kas bija apmeties pēc savām ciltīm; un tas Dieva Gars nāca uz viņu.

24:3  Un viņš sāka savu teikumu teikt un sacīja: Bileāms, Beora dēls runā.

24:4  Tas vīrs, kam acis atvērtas, runā, tas Dieva vārdu klausītājs runā, kas redz Tā Visuvarenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm:

24:5  Cik jaukas ir tavas teltis, Jēkab, tavi dzīvokļi, Israēl!

24:6  Kā upes ielejas, tā viņi izplešas, kā dārzi pie upēm, kā alvejas koki, ko Tas Kungs stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!

24:7  Ūdens tek no viņa traukiem un viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņa ķēniņš būs augstāks par Agagu, un viņa valsts augsti celta.

24:8  Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā sūbram, viņš norij pagānus, savus ienaidniekus, un satriec viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.

24:9  Viņš ir apgulies kā lauva, kā lauvas māte - kas to traucēs? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts.

24:10  Tad Balaka bardzība iedegās pret Bileāmu un viņš sasita savas rokas kopā, un Balaks sacīja uz Bileāmu: es tevi esmu aicinājis, nolādēt manus ienaidniekus, bet redzi, tu tos nu trīs reiz svētīdams esi svētījis.

24:11  Un nu steidzies uz mājām, es domāju godādams tevi godāt, bet redzi, Tas Kungs tev to godu ir liedzis.

24:12  Tad Bileāms sacīja uz Balaku: vai es jau neteicu uz taviem vēstnešiem, ko tu pie manis esi sūtījis, sacīdams:

24:13  Jebšu Balaks man dotu savu namu pilnu sudraba un zelta, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga vārdu, un darīt vai labu vai ļaunu pēc sava prāta. Ko Tas Kungs uz mani runās, to es runāšu.

24:14  Un nu redzi, es eju pie saviem ļaudīm; nāc, es tev stāstīšu, ko šie ļaudis darīs taviem ļaudīm nākamās dienās.

24:15  Un viņš sāka teikt savu teikumu un sacīja: Bileāms, Beora dēls, runā,

24:16  Tas vīrs, kam acis atvērtas, runā, tas Dieva vārdu klausītājs runā, kas atzīst Tā Visuaugstākā atzīšanu, kas redz Tā Visuvarenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm:

24:17  Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu ieraugu, bet ne tuvu klāt. Zvaigzne uzlēks no Jēkaba, un scepteris celsies no Israēla, tas satrieks Moaba robežas un izpostīs visus dumpja ļaudis.

24:18  Un Edoms paliek par īpašumu un Seīrs paliek par īpašumu, viņa ienaidnieki, bet Israēls pieņemas spēkā.

24:19  Un no Jēkaba nāks tas valdītājs, un tas izpostīs, kas atlicies no tām pilsētām.

24:20  Un viņš redzēja Amaleku un sāka savu teikumu teikt un sacīja: Amaleks ir pagānu pirmais, bet viņa gals ir posts.

24:21  Un viņš redzēja Keniešus un sāka savu teikumu teikt un sacīja: tavs dzīvoklis ir stiprs, un tu savu ligzdu esi taisījis uz klints.

24:22  Tomēr Kains taps sadedzināts. Cik ilgi būs, tad Asurs tevi vedīs cietumā.

24:23  Un viņš sāka savu teikumu teikt un sacīja: Ak vai! Kas dzīvos, kad tas stiprais Dievs to darīs?

24:24  Un lielas laivas no Ķitim spaidīs Asuru un spaidīs arī Ēberu, bet arī viņš pats tas spaidītājs ies bojā.

24:25  Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz mājām uz savu vietu, un Balaks gāja arīdzan savu ceļu.

Chapter 25

25:1  Un Israēls mita iekš Sitimas, un tie ļaudis sāka maucību dzīt ar Moabiešu meitām.

25:2  Un tās aicināja tos ļaudis pie savu dievu upuriem, un tie ļaudis ēda un metās zemē priekš viņu dieviem.

25:3  Kad nu Israēls sapinās ar Baāl Peoru, tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēli,

25:4  Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: ņem visus ļaužu virsniekus un pakar tos Tam Kungam pret sauli, lai Tā Kunga bargā dusmība no Israēla nostājās.

25:5  Tad Mozus sacīja uz Israēla soģiem: nokaujiet ikviens savus ļaudis, kas ar Baāl Peoru sapinušies,

25:6  Un redzi, viens vīrs no Israēla bērniem nāca un atveda pie saviem brāļiem Midijaniešu sievu priekš Mozus acīm un priekš visas Israēla bērnu draudzes acīm; un šie raudāja priekš saiešanas telts durvīm.

25:7  Kad Pinehas, Eleazara dēls, priestera Ārona dēla dēls, to ieraudzīja, tad viņš cēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā,

25:8  Un gāja tam Israēla vīram pakaļ mauku kaktā un pārdūra abus caur vēderu, to Israēla vīru un to sievu.

25:9  Tad tā mocība mitējās no Israēla bērniem; un to, kas tai mocībā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.

25:10  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

25:11  Pinehas, Eleazara dēls, priestera Ārona dēla dēls, Manu bardzību novērsis no Israēla bērniem, dusmodamies ar Manām dusmām viņu vidū, tā ka Es Israēla bērnus neesmu izdeldējis Savā dusmībā.

25:12  Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību;

25:13  Un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīgas priesterības derība, tāpēc ka viņš par savu Dievu iededzies un Israēla bērnus salīdzinājis.

25:14  Un tā nokautā Israēliešu vīra vārds, kas līdz ar to Midijaniešu sievu bija nokauts, bija Zimrus, Šalus dēls, virsnieks Sīmeana ciltī.

25:15  Un tās nokautās Midijaniešu sievas vārds bija Kazbi, Curus meita, kas bija ļaužu virsnieks kādā Midijaniešu ciltī.

25:16  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

25:17  Uzbrūkat tiem Midijaniešiem un kaujat tos.

25:18  Jo tie jums ir uzbrukuši ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši caur Peoru un caur savu māsu Kazbi, Midijana virsnieka meitu, kas ir nokauta tai mocības dienā Peora dēļ.

Chapter 26

26:1  Un notikās pēc tās mocības, tad Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Eleazaru, priestera Ārona dēlu, un sacīja:

26:2  Skaiti visas Israēla bērnu draudzes pulku, kas ir divdesmit gadu un pāri, pēc viņu tēvu namiem, visus, kas iekš Israēla var iet karā.

26:3  Tad Mozus un Eleazars, tas priesteris, ar tiem runāja Moaba klajumos, pie Jardānes pret Jēriku un sacīja:

26:4  (Lai top skaitīti) kas ir divdesmit gadu un pāri, itin kā Tas Kungs Mozum pavēlējis. Bet Israēla bērni, kas no Ēģiptes zemes izgājuši, bija:

26:5  Rūbens Israēla pirmdzimtais. Rūbena dēli bija Hanoks, no tā ir Hanoka cilts; no Pallus ir Pallus cilts,

26:6  No Hecrona ir Hecrona cilts, no Karmus ir Karmus cilts.

26:7  Šās ir Rūbena ciltis, un viņu skaits bija četrdesmit trīs tūkstoši septiņsimt un trīsdesmit.

26:8  Un Pallus dēls bija Eliabs.

26:9  Un Eliaba dēli bija Nemuēls un Datans un Abirams. Šis Datans un Abirams bija tās draudzes virsnieki, kas pret Mozu un Āronu sacēlās Koraha pulkā, kad tas sacēlās pret To Kungu.

26:10  Un zeme atdarīja savu muti un tos aprija līdz ar Korahu, ka tas pulks nomira; tur uguns divsimt un piecdesmit vīrus aprija, un tie tapa par biedēkli.

26:11  Bet Koraha dēli nenomira.

26:12  Sīmeana dēli pēc savām ciltīm: no Nemuēļa ir Nemuēļa cilts, no Jāmina ir Jāmina cilts, no Jākina ir Jākina cilts,

26:13  No Zerus ir Zerus cilts, no Saulus ir Saulus cilts.

26:14  Šās ir Sīmeana ciltis, divdesmit un divi tūkstoši un divi simti.

26:15  Gada dēli pēc savām ciltīm: no Cevona ir Cevona cilts, no Hagus ir Hagus cilts, no Zūnus ir Zūnus cilts,

26:16  No Oznus ir Oznus cilts, no Erus ir Erus cilts,

26:17  No Aroda ir Aroda cilts, no Ariēļa ir Ariēļa cilts.

26:18  Šās ir Gada dēlu ciltis, pēc sava skaita četrdesmit tūkstoši un piecsimt.

26:19  Jūda dēli bija Ģers un Onans, bet Ģers un Onans nomira Kanaāna zemē.

26:20  Tad Jūda bērni bija pēc savām ciltīm: no Šelus Šelus cilts, no Pereca Pereca cilts, no Zerus Zerus cilts.

26:21  Un Pereca dēli bija Hecrons, no tā ir Hecrona cilts, no Hamula ir Hamula cilts.

26:22  Šās ir Jūda ciltis, pēc sava skaita septiņdesmit un seši tūkstoši un piecsimt.

26:23  Īsašara dēli pēc savām ciltīm bija: Tolus, no tā ir Tolus cilts, no Pūvus ir Pūvus cilts,

26:24  No Jašuba ir Jašuba cilts, no Šimrona ir Šimrona cilts.

26:25  Šās ir Īsašara ciltis, pēc sava skaita sešdesmit un četri tūkstoši un trīssimt.

26:26  Zebulona dēli pēc savām ciltīm bija: Sereds, no tā ir Sereda cilts, no Elona ir Elona cilts, no Jaleēļa ir Jaleēļa cilts.

26:27  Šās ir Zebulona ciltis, pēc sava skaita sešdesmit tūkstoši un piecsimt.

26:28  Jāzepa dēli pēc savām ciltīm bija Manasus un Efraīms.

26:29  Manasus dēli bija: Mahirs, no tā ir Mahira cilts, un Mahirs dzemdināja Gileādu, no Gileāda ir Gileāda cilts.

26:30  Šie ir Gileāda dēli: Jēzers no tā ir Jēzera cilts, Heleks, no tā ir Heleka cilts,

26:31  Un no Asriēla ir Asriēla cilts, no Šehema ir Šehema cilts,

26:32  Un no Šemida ir Šemida cilts, un no Hefera ir Hefera cilts.

26:33  Bet Celofehadam, Hefera dēlam, nebija dēlu, bet meitas, un Celofehada meitu vārdi bija Maēla un Noa, Hagla, Milka un Tirca.

26:34  Šās ir Manasus ciltis, un viņu skaits piecdesmit un divi tūkstoši un septiņsimt.

26:35  Šie ir Efraīma bērni pēc savām ciltīm: no Šūtelus ir Šūtelus cilts, no Bekera Bekera cilts, no Taāna Taāna cilts.

26:36  Un šie ir Šūtelus dēli: no Erana ir Erana cilts.

26:37  Šās ir Efraīma dēlu ciltis, pēc sava skaita trīsdesmit divi tūkstoši un piecsimt. Šie ir Jāzepa dēli pēc savām ciltīm.

26:38  Benjamina dēli pēc savām ciltīm: no Belus ir Belus cilts, no Ašbela Ašbela cilts, no Ahirus Ahirus cilts,

26:39  No Šūpus Šūpus cilts, no Hūpus Hūpus cilts.

26:40  Un Belus dēli bija: Ards un Naēmans: no viņa ir Arda cilts, no Naēmana ir Naēmana cilts.

26:41  Šie ir Benjamina dēli pēc savām ciltīm, un viņu skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši un sešsimt.

26:42  Šie ir Dana dēli pēc savām ciltīm: no Šuhāma ir Šuhāma cilts.

26:43  Šās ir Dana ciltis pēc savām ciltīm, visi Šuhāma radi pēc sava skaita sešdesmit četri tūkstoši un četrsimt.

26:44  Ašera dēli pēc savām ciltīm: no Jemna ir Jemna cilts, no Jisvus ir Jisvus cilts, no Berius ir Berius cilts,

26:45  No Berius bērniem, no Hebera ir Hebera cilts, no Melķiēļa ir Melķiēļa cilts.

26:46  Un Ašera meitas vārds bija Sāra.

26:47  Šās ir Ašera bērnu ciltis, pēc sava skaita piecdesmit trīs tūkstoši un četrsimt.

26:48  Naftalus dēli pēc savām ciltīm: no Jaēciēļa ir Jaēciēļa cilts, no Gunus ir Gunus cilts,

26:49  No Jecera ir Jecera cilts, no Šilema ir Šilema cilts.

26:50  Šie ir Naftalus dēli pēc savām ciltīm, un viņu skaits bija četrdesmit pieci tūkstoši un četrsimt.

26:51  Šie ir Israēla bērnu skaitītie, sešsimt tūkstoši viens tūkstotis septiņsimt un trīsdesmit.

26:52  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

26:53  Šiem lai tā zeme top izdalīta par mantu pēc tā vārdu skaita.

26:54  Kuru ir daudz, tiem tev to daļu būs vairot, un, kuru ir mazāk, tiem būs mazāk dot par daļu, ikvienam tā daļa lai top dota pēc tā skaitīta pulka.

26:55  Bet tā zeme caur īpašu meslošanu lai top izdalīta, pēc viņu tēvu cilts vārdiem tiem būs mantot.

26:56  Kā tā meslošana rādīs, tā lai ikviena daļa top dota pēc tā lielā vai tā mazā skaita.

26:57  Šie nu ir tie skaitītie Leviti pēc savām ciltīm: no Geršona ir Geršona cilts, no Kehāta ir Kehāta cilts, no Merarus ir Merarus cilts.

26:58  Šās ir Levja ciltis: Libnus cilts, Hebrona cilts, Maēlus cilts, Muzus cilts, Koraha cilts.

26:59  Un Kehāts dzemdināja Amramu, un Amrama sievas vārds bija Joķebete, Levja meita, kas Levjam Ēģiptes zemē dzimusi, un šī dzemdēja Amramam Āronu un Mozu un Mirjami, viņa māsu.

26:60  Un Āronam piedzima Nadabs un Abijus, Eleazars un Ītamars.

26:61  Bet Nadabs un Abijus bija nomiruši, kad tie svešu uguni Tam Kungam pienesa.

26:62  Un viņu skaits bija divdesmit trīs tūkstoši, visi vīrieši, kas vienu mēnesi veci un pāri; jo tie netapa skaitīti pie Israēla bērniem, tāpēc ka tiem nekāda daļa nebija dota starp Israēla bērniem.

26:63  Šie ir skaitīti no Mozus un priestera Eleazara, kas Israēla bērnus skaitīja Moaba klajumos, pie Jardānes pret Jēriku.

26:64  Un starp tiem nebija neviena no tā Israēla bērnu skaita, ko Mozus un Ārons, tas priesteris, bija skaitījuši Sinaī tuksnesī.

26:65  Jo Tas Kungs uz tiem bija sacījis: tie mirtin mirs tuksnesī, un no tiem neviens nebija atlicies kā vien Kālebs, Jefunna dēls, un Jozuas, Nuna dēls.

Chapter 27

27:1  Tad piegāja Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, šis Gileāda dēls, šis Mahira dēls, šis Manasus dēls, no Manasus, Jāzepa dēla, ciltīm; un šie ir viņa meitu vārdi: Maēla un Noa un Hagla un Milka un Tirca.

27:2  Un tās nāca pie Mozus un priestera Eleazara, un pie tiem virsniekiem un pie visas draudzes priekš saiešanas telts durvīm un sacīja:

27:3  Mūsu tēvs tuksnesī ir nomiris, un tas nebija tai pulkā, kas bija sacēlies pret To Kungu, Koraha pulkā, bet viņš sava paša grēka dēļ ir miris un viņam nebija dēlu.

27:4  Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds savā ciltī, ka tam dēla nav? Dodiet mums daļu starp mūsu tēva brāļiem.

27:5  Un Mozus viņu tiesas lietu nesa Tam Kungam priekšā.

27:6  Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

27:7  Celofehada meitas runā pareizi; dod viņām īpašumu starp viņu tēva brāļiem un piešķir tām viņu tēva īpašumu.

27:8  Un uz Israēla bērniem tev būs runāt un sacīt: kad kāds mirst, kam dēlu nav, tad viņa mantību būs piešķirt viņa meitai.

27:9  Un kad tam meitas nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa brāļiem.

27:10  Un ja tam brāļa nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa tēva brāļiem.

27:11  Ja tam arī tēva brāļu nav, tad jums viņa mantību būs dot viņa tuvākajam radam, kas ir no viņa cilts, un tam to būs iemantot; tas lai Israēla bērniem ir par tiesas likumu, itin kā Tas Kungs Mozum pavēlējis.

27:12  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: kāp uz šo Abarim kalnu un skati to zemi, ko Es Israēla bērniem esmu devis.

27:13  Un kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tapsi piepulcināts pie saviem ļaudīm, kā Ārons, tavs brālis, ir piepulcināts.

27:14  Tāpēc ka jūs Manam vārdam esat pretī turējušies Cina tuksnesī, kad draudze strīdējās, kur jums vajadzēja Mani svētīt pie tā ūdens priekš viņu acīm. Tas ir tas strīdus ūdens Kādešā, Cina tuksnesī.

27:15  Tad Mozus runāja uz To Kungu sacīdams:

27:16  Lai Tas Kungs, tas Dievs pār visas miesas gariem, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,

27:17  Kas viņu priekšā var iziet un ieiet, kas tos izvada un ievada, ka Tā Kunga draudze nav kā avis, kam gana nav.

27:18  Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ņem sev Jozua, Nuna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu.

27:19  Un ved to priestera Eleazara priekšā un visas draudzes priekšā, un dod tam pavēles priekš viņu acīm.

27:20  Un liec uz to no sava goda, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.

27:21  Un viņam būs stāvēt priestera Eleazara priekšā, tam par viņu būs vaicāt Tā Kunga priekšā pēc Urim tiesas; pēc viņa vārda tiem būs iziet un pēc viņa vārda ieiet, viņam un visiem Israēla bērniem līdz ar viņu un visai draudzei.

27:22  Un Mozus darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ņēma Jozua un to noveda priestera Eleazara un visas draudzes priekšā,

27:23  Un uzlika savu roku uz viņu un deva viņam pavēles, kā Tas Kungs caur Mozu bija runājis.

Chapter 28

28:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

28:2  Pavēli Israēla bērniem un saki tiem: gādājiet Manu upuri, Manu maizi, priekš Maniem uguns upuriem, Man par saldu smaržu, ka jūs Man upurējat savā laikā.

28:3  Un tev viņiem būs sacīt: šie ir tie uguns upuri, ko jums būs upurēt Tam Kungam: divus gada vecus jērus, kas bez vainas, arvien ik dienas par dedzināmo upuri.

28:4  Vienu jēru tev būs no rīta sataisīt un otru jēru ap vakaru,

28:5  Un desmito tiesu ēfas kviešu miltu par ēdamu upuri, sajauktu ar vienu ceturtdaļu inna sagrūstas eļļas.

28:6  Šis ir tas ikdienas dedzināmais upuris, kas iestādīts Sinaī kalnā par saldu smaržu, uguns upuris Tam Kungam.

28:7  Un viņa dzeramais upuris lai ir viena inna ceturtdaļa uz vienu jēru; svētā vietā būs upurēt vīna dzeramo upuri Tam Kungam.

28:8  Un to otru jēru tev būs sataisīt ap vakaru, itin kā to ēdamo upuri no rīta un kā viņa dzeramo upuri tev to būs sataisīt, uguns upuri par saldu smaržu Tam Kungam.

28:9  Bet uz dusēšanas dienu: divus gada vecus jērus, kas bez vainas, un par ēdamu upuri divas desmitās tiesas kviešu miltu, kas ar eļļu sajaukti, līdz ar to piederīgo dzeramo upuri.

28:10  Šis ir dusēšanas dienas dedzināmais upuris, ikvienā dusēšanas dienā, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura un tā piederīgā dzeramā upura,

28:11  Un savu mēnešu iesākumos jums būs upurēt Tam Kungam dedzināmo upuri, divus vērsēnus no lieliem lopiem un vienu aunu un septiņus gada vecus jērus, kas bez vainas,

28:12  Un par ēdamu upuri trīs desmitās tiesas kviešu miltu, kas ar eļļu sajaukti, uz ikvienu vērsi un divas desmitās tiesas kviešu miltu, kas ar eļļu sajaukti, pie ikviena auna par ēdamu upuri,

28:13  Un par ēdamu upuri vienu desmito tiesu kviešu miltu, kas ar eļļu sajaukti, uz ikvienu jēru, tas ir dedzināms upuris par saldu smaržu, uguns upuris Tam Kungam.

28:14  Un viņa dzeramais upuris lai ir pusinna uz ikvienu vērsi un inna trešā tiesa vīna uz aunu un inna ceturtdaļa uz jēru, šis ir tas dedzināmais upuris ikkatrā jaunā mēnesī pēc gada mēnešiem.

28:15  Un viens āzis lai top sataisīts par grēku upuri Tam Kungam, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura līdz ar viņa dzeramo upuri.

28:16  Un pirmā mēnesī četrpadsmitajā dienā ir Pasa svētki Tam Kungam.

28:17  Un šī mēneša piecpadsmitajā dienā ir tie svētki. Septiņas dienas būs ēst neraudzētas maizes.

28:18  Pirmā dienā lai ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt.

28:19  Bet uguns upuri jums būs upurēt par dedzināmo upuri Tam Kungam, divus vērsēnus no lieliem lopiem un vienu aunu, un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas.

28:20  Un viņa ēdamais upuris lai ir kviešu milti, kas ar eļļu sajaukti, trīs desmitās tiesas uz ikkatru vērsēnu, un uz aunu jums būs sataisīt divas desmitās tiesas.

28:21  Vienu desmit tiesu tev būs sataisīt uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem,

28:22  Pēc tam āzi par grēku upuri, jums par salīdzināšanu.

28:23  Klāt pie tā rīta upura, kas ir tas ikdienas dedzināmais upuris, to jums būs darīt.

28:24  Un tā jums ikdienas, visas septiņas dienas, būs sataisīt tā uguns upura maizi par saldu smaržu Tam Kungam; klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura to būs sataisīt līdz ar viņa dzeramo upuri.

28:25  Un septītā dienā lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt.

28:26  Un tai pirmaju dienā, kad jūs Tam Kungam upurējat ēdamu upuri pēc savām nedēļām, lai jums ir svēta sapulce, nekādu darbu jums nebūs darīt.

28:27  Tad jums Tam Kungam būs upurēt dedzināmo upuri par saldu smaržu, divus vērsēnus no lieliem lopiem, vienu aunu, septiņus gada vecus jērus,

28:28  Un viņu ēdamo upuri no kviešu miltiem, kas ar eļļu sajaukti, trīs desmitās tiesas uz ikkatru vērsi, divas desmitās tiesas uz aunu,

28:29  Vienu desmito tiesu uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem,

28:30  Vienu āzi jums par salīdzināšanu,

28:31  Klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura ar viņa ēdamo upuri jums šās lietas būs sataisīt; tās jums lai ir bez vainas līdz ar viņu dzeramiem upuriem.

Chapter 29

29:1  Un arī septītā mēnesī, pirmā mēneša dienā, lai jums ir svēta sapulce, - nekādu darbu jums nebūs darīt, - tā lai jums ir trumetēšanas(gaviļu) diena.

29:2  Tad jums būs sataisīt dedzināmo upuri Tam Kungam par saldu smaržu, vienu vērsēnu no lieliem lopiem, vienu aunu, septiņus gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:3  Un viņu ēdamo upuri no kviešu miltiem, kas ar eļļu sajaukti, trīs desmitās tiesas uz vērsēnu un divas desmitās tiesas uz aunu,

29:4  Un vienu desmito tiesu uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem,

29:5  Un vienu āzi par grēku upuri, jums par salīdzināšanu,

29:6  Klāt pie tā mēneša dedzināmā upura un viņa ēdamā upura un pie tā ikdienas dedzināmā upura un viņa ēdamā upura un viņu dzeramiem upuriem, pēc viņu tiesas, par saldu smaržu, par uguns upuri Tam Kungam.

29:7  Un desmitā dienā šinī septītā mēnesī lai jums ir svēta sapulce; jums būs savas dvēseles mērdēt(gavēt), nekādu darbu jums nebūs darīt.

29:8  Bet jums būs upurēt dedzināmo upuri Tam Kungam par saldu smaržu, vienu vērsēnu no lieliem lopiem, vienu aunu, septiņus gada vecus jērus; tie lai jums ir bez vainas; -

29:9  Un viņu ēdamo upuri no kviešu miltiem, kas ar eļļu sajaukti, trīs desmitās tiesas uz vērsēnu, divas desmitās tiesas uz aunu,

29:10  Un vienu desmito tiesu uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem,

29:11  Vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā grēku salīdzināšanas upura un pie ikdienas dedzināmā upura un viņa ēdamā upura un viņu dzeramiem upuriem.

29:12  Un arī piecpadsmitā dienā šinī septītā mēnesī lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt, bet septiņas dienas Tam Kungam svētkus svētīt.

29:13  Un jums būs pienest dedzināmo upuri, uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam, trīspadsmit vērsēnus no liellopiem, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, - bez vainas lai tie ir, -

29:14  Un viņu ēdamo upuri no kviešu miltiem, kas ar eļļu sajaukti, trīs desmitās tiesas uz ikvienu no tiem trīspadsmit vēršiem, divas desmitās tiesas uz ikvienu no tiem diviem auniem.

29:15  Un vienu desmito tiesu uz ikvienu no tiem četrpadsmit jēriem,

29:16  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura, viņa ēdamā upura un viņa dzeramā upura.

29:17  Un otrā dienā divpadsmit vērsēnus no liellopiem, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:18  Un viņu ēdamo upuri un viņu dzeramo upuri pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem, pēc viņu skaita, - kā pienākas,

29:19  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura un viņu dzeramiem upuriem.

29:20  Un trešā dienā vienpadsmit vēršus, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas;

29:21  Un viņu ēdamos upurus un viņu dzeramos upurus pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:22  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura un viņa ēdamā upura un dzeramā upura.

29:23  Un ceturtā dienā desmit vēršus, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:24  Viņu ēdamos upurus un viņu dzeramos upurus pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:25  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura, viņa ēdamā upura un viņa dzeramā upura.

29:26  Un piektā dienā deviņus vēršus, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:27  Līdz ar viņu ēdamiem upuriem un ar viņu dzeramiem upuriem pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:28  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura, un viņa dzeramā upura.

29:29  Un sestā dienā astoņus vēršus, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:30  Līdz ar viņu ēdamiem upuriem un ar viņu dzeramiem upuriem pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:31  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura, viņa ēdamā upura un viņa dzeramiem upuriem.

29:32  Un septītā dienā septiņus vēršus, divus aunus, četrpadsmit gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:33  Līdz ar viņu ēdamiem upuriem un ar viņu dzeramiem upuriem pie vēršiem, pie auniem un pie jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:34  Un vienu āzi par grēku upuri, klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura, viņa ēdamā upura un viņa dzeramā upura.

29:35  Astotā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādu darbu jums nebūs darīt.

29:36  Un jums būs pienest dedzināmo upuri, uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam, vienu vērsi, vienu aunu, septiņus gada vecus jērus, kas bez vainas,

29:37  Viņu ēdamos upurus, viņu dzeramos upurus pie tā vērša, pie tā auna un pie tiem jēriem pēc viņu skaita, kā pienākas,

29:38  Un vienu āzi par grēku upuri klāt pie tā ikdienas dedzināmā upura un viņa ēdamā upura un viņa dzeramā upura.

29:39  To jums Tam Kungam būs darīt savos noliktos laikos, līdz ar saviem solījumiem un savām labprātības dāvanām, saviem dedzināmiem upuriem un saviem ēdamiem upuriem un dzeramiem upuriem un saviem pateicības upuriem.

29:40  Un Mozus sacīja Israēla bērniem visu, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

Chapter 30

30:1  Un Mozus runāja uz Israēla bērnu cilšu virsniekiem: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pavēlējis.

30:2  Ja kāds vīrs Tam Kungam sola solījumu vai zvērē zvērestu, savai dvēselei ko aizliegdams, - lai tas savu vārdu nelauž; visu, kas no viņa mutes ir izgājis, tam būs darīt.

30:3  Un kad kāda sieviete Tam Kungam sola solījumu un tēva namā meita būdama apņēmās, sev ko aizliegt,

30:4  Un kad viņas tēvs dzird par šo solījumu un aizliegumu, un par to klusu cieš, tad būs pastāvēt visiem viņas solījumiem un aizliegumiem.

30:5  Bet ja viņas tēvs to neatļauj tai dienā, kad viņš to dzird, tad nebūs pastāvēt nevienam no viņas solījumiem un aizliegumiem, ko viņa savai dvēselei aizliegusi, bet Tas Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs viņai to nav atļāvis.

30:6  Bet ja viņa ir pie vīra un solījumu uzņēmusies, vai no viņas lūpām izšāvies savai dvēselei ko aizliegt,

30:7  Un viņas vīrs to dzird un tai dienā, kad to dzird, par to klusu cieš, tad būs pastāvēt viņas solījumiem un aizliegumiem, ko viņa savai dvēselei aizliegusi.

30:8  Bet kad viņas vīrs tai dienā, kad to dzird, to neatļauj un atceļ viņas solījumu, ko tā uzņēmusies un kas no viņas lūpām izšāvies un ko viņa savai dvēselei aizliegusi, tad Tas Kungs viņai piedos.

30:9  Atraitnei vai atstādinātai sievai solījums un viss, ko tā savai dvēselei aizliegusi, stipri jātur.

30:10  Bet ja viņa sava vīra namā ir apsolījusies vai zvērēdama savai dvēselei ko aizliegusi,

30:11  Un viņas vīrs to dzirdējis, un par to klusu cietis, to atļaudams, tad būs pastāvēt visiem viņas solījumiem un visiem viņas aizliegumiem, ko tā savai dvēselei aizliegusi.

30:12  Bet ja viņas vīrs to atcēlis tai dienā, kad viņš to dzirdējis, tad nekas lai nepastāv no visa, kas no viņas mutes izgājis, ko viņa apsolījusi un savai dvēselei aizliegusi; viņas vīrs to atcēlis, un Tas Kungs viņai piedos.

30:13  Visu, ko ir solījusi, un visu, ko zvērēdama aizliegusies, par dvēseles mērdēšanu, to viņas vīrs vai apstiprinās vai atcels.

30:14  Bet ja viņas vīrs klusu ciezdams par to dienu no dienas klusu cieš, tad viņš apstiprina visus viņas solījumus vai visus viņas aizliegumus, ko tā uzņēmusies; viņš apstiprina caur to, ka viņš par to ir klusu cietis tai dienā, kad to dzirdēja.

30:15  Bet kad viņš to atceļ pēc tam, kad to bija dzirdējis, tad tam būs nest viņas noziegumu.

30:16  Šie ir tie likumi, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis, starp vīra un viņa sievas, starp tēva un viņa jaunās meitas, kamēr viņa vēl ir bez vīra sava tēva namā.

Chapter 31

31:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

31:2  Atrieb Israēla bērnus pie Midijaniešiem; tad tu tapsi piepulcināts pie saviem ļaudīm.

31:3  Tad Mozus runāja uz tiem ļaudīm un sacīja: lai no jums vīri apbruņojās uz karu un lai tie ceļas pret Midijaniešiem, To Kungu atriebt pie Midijaniešiem.

31:4  No visām Israēla ciltīm no cilts pa tūkstoti jums būs sūtīt karā.

31:5  Tā no Israēla tūkstošiem tapa nodoti pa tūkstoti no ikvienas cilts, divpadsmit tūkstoši apbruņoti uz karu.

31:6  Un Mozus tos sūtīja karā, tūkstoti no ikvienas cilts, un Pinehasu, priestera Eleazara dēlu, ar tiem svētiem rīkiem un skanīgām trumetēm viņa rokā.

31:7  Un tie kāvās pret Midijanu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visu, kas bija no vīriešu kārtas.

31:8  Un tie nokāva ar tiem citiem nokautiem Midijana ķēniņus Evu un Reķemu un Curu un Huru un Rebu, piecus Midijana ķēniņus; tā tie arī nokāva Bileāmu, Beora dēlu, ar zobenu.

31:9  Un Israēla bērni aizveda gūstītās Midijaniešu sievas līdz ar viņu bērniem un laupīja visus viņu lopus un visus viņu ganāmos pulkus un visu viņu mantu.

31:10  Un visas viņu pilsētas ar viņu māju vietām un ar visām viņu pilīm tie sadedzināja ar uguni,

31:11  Un ņēma visu laupījumu un visu, ko tie bija sagūstījuši, cilvēkus un lopus,

31:12  Un noveda pie Mozus un priestera Eleazara un pie visas Israēla bērnu draudzes, ko bija gūstījuši, saņēmuši un laupījuši, uz lēģeri Moaba klajumos, kas ir pie Jardānes pret Jēriku.

31:13  Bet Mozus un priesteris Eleazars, un visi draudzes virsnieki viņiem gāja pretī ārā priekš lēģera.

31:14  Un Mozus apskaitās pret tiem kara virsniekiem, tiem virsniekiem pār tūkstošiem un tiem virsniekiem pār simtiem, kas no tās kara kaušanās nāca.

31:15  Un Mozus uz tiem sacīja: kam tad jūs visas sievas esat pametuši dzīvas?

31:16  Redzi, šās bija caur Bileāma padomu vainīgas, ka Israēla bērni apgrēkojās pret To Kungu, Peora dēļ, kādēļ mocība nāca pār Tā Kunga draudzi.

31:17  Nu tad nokaujiet visus, kas ir no vīriešu kārtas starp tiem bērniem, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas.

31:18  Bet visus bērnus no sieviešu kārtas, un kas nav gulējušas pie vīra, pametat dzīvas.

31:19  Un jūs paliekat ārā lēģera priekšā septiņas dienas, ikviens, kas cilvēku nokāvis, un ikviens, kas nokautu aizskāris. Trešā dienā un septītā dienā jums būs šķīstīties, jums un jūsu gūstītiem.

31:20  Un visas drēbes un visas ādu lietas un visu, kas darīts no kazu spalvas un visus koka rīkus jums būs šķīstīt.

31:21  Un priesteris Eleazars sacīja uz visiem karavīriem, kas karā bija gājuši: šis ir tas bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum pavēlējis:

31:22  Zeltu un sudrabu un varu un dzelzi un alvu un svinu,

31:23  Visu, kas panes uguni, to jums būs laist caur uguni, ka top šķīsts, bet turklāt ar slacinājamu ūdeni tam būs tapt šķīstītam; bet viss, kas uguni nepanes, to jums būs laist caur ūdeni.

31:24  Jums arī būs mazgāt savas drēbes septītā dienā, ka topat šķīsti, un tad jums būs nākt lēģerī.

31:25  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

31:26  Skaiti, cik tā laupījuma, tos sagūstītos cilvēkus un lopus, tu un priesteris Eleazars un tie draudzes cilšu priekšnieki,

31:27  Un dali to laupījumu uz pusi starp tiem, kas karā gājuši un ir kāvušies, un starp visu draudzi.

31:28  Un ņem vienu daļu priekš Tā Kunga no tiem karavīriem, kas karā izgājuši, no piecsimtiem vienu dvēseli, no cilvēkiem un no vēršiem un no ēzeļiem un no sīkiem lopiem,

31:29  No tās puses, kas ir viņu daļa, tev to būs ņemt un dot priesterim Eleazaram par cilājamu upuri Tam Kungam.

31:30  Bet no tās Israēla bērnu puses tev būs ņemt vienu sagūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīkiem lopiem un no visiem lopiem, un tos tev būs dot tiem Levitiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopj.

31:31  Tad Mozus un priesteris Eleazars darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

31:32  Un tas atlikušais laupījums no tā, ko tie kara ļaudis bija laupījuši, bija sešsimt un septiņdesmit pieci tūkstoši sīku lopu

31:33  Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu

31:34  Un sešdesmit un viens tūkstotis ēzeļu.

31:35  Un cilvēku dvēseles, tās sievietes kas vīru nebija atzinušas, visas tās dvēseles trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.

31:36  Un tā viena puse, to daļa, kas bija karā gājuši, bija savā pulkā trīssimt trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt sīku lopu.

31:37  Un tā daļa priekš Tā Kunga no tiem sīkiem lopiem bija sešsimt septiņdesmit un pieci.

31:38  Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, un viņu daļa priekš Tā Kunga bija septiņdesmit divi.

31:39  Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt, un viņu noliktā daļa priekš Tā Kunga bija sešdesmit un viens.

31:40  Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, un viņu noliktā daļa priekš Tā Kunga bija trīsdesmit divas dvēseles.

31:41  Un Mozus deva priesterim Eleazaram to daļu par cilājamu upuri Tam Kungam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

31:42  Un no Israēla bērnu pustiesas, ko Mozus biju ņēmis no tiem karavīriem, -

31:43  Šī draudzes pustiesa bija sīku lopu trīs simt un trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt;

31:44  Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši;

31:45  Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt;

31:46  Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši. -

31:47  Un Mozus ņēma no Israēla bērnu pustiesas vienu gūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem un lopiem, un deva tos tiem Levitiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopa, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

31:48  Tad piegāja pie Mozus tie kara pulka virsnieki, tie virsnieki pār tūkstošiem un tie virsnieki pār simtiem,

31:49  Un sacīja uz Mozu: tavi kalpi skaitījuši to karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.

31:50  Tāpēc mēs Tam Kungam esam atnesuši upuri, ikviens, ko viņš ir atradis no zelta rīkiem, no ķēdēm, no roku gredzeniem, no ausu sprādzēm un no dārgām rotām, - savas dvēseles salīdzināt Tā Kunga priekšā.

31:51  Tad Mozus un priesteris Eleazars no tiem saņēma to zeltu, visādus smalkus izstrādājumus.

31:52  Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamu upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņsimt un piecdesmit sēķeļi, no tiem virsniekiem pār tūkstošiem un no tiem virsniekiem pār simtiem.

31:53  Jo tie karavīri bija laupījuši ikviens priekš sevis paša.

31:54  Tad Mozus un priesteris Eleazars saņēma to zeltu no tiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un to atnesa saiešanas teltī, par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.

Chapter 32

32:1  Un Rūbena un Gada bērniem bija ļoti daudz lopu, un tie aplūkoja Jaēzeras un Gileādas zemi, un raugi, šī vieta bija vieta priekš ganāmiem pulkiem.

32:2  Tad Gada bērni un Rūbena bērni nāca un runāja uz Mozu un uz priesteri Eleazaru un uz tiem draudzes virsniekiem un sacīja:

32:3  Atarota un Dibona un Jaēzera un Nimra un Hešbona un Eleale un Sebana un Neba un Beona,

32:4  Tā zeme, ko Tas Kungs ir sitis Israēla draudzes priekšā, tā ir zeme priekš ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir ganāmi pulki.

32:5  Un tie sacīja: ja mēs žēlastību esam atraduši tavās acīs, tad lai šī zeme top dota taviem kalpiem par īpašumu un neliec mums iet pāri pār Jardāni.

32:6  Bet Mozus sacīja uz Gada bērniem un uz Rūbena bērniem: vai tad jūsu brāļi ies karā un jūs paliksiet še?

32:7  Kāpēc jūs Israēla bērniem sirdi novēršat, nenoiet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem devis? -

32:8  Tā jūsu tēvi darīja, kad es tos no Kādeš Barneas sūtīju, to zemi aplūkot.

32:9  Kad tie bija nākuši pie Eškoles upes un to zemi bija izlūkojuši, tad tie novērsa Israēla bērnu sirdi, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem gribēja dot.

32:10  Tad Tā Kunga bardzība iedegās tai dienā un Viņš zvērēja un sacīja:

32:11  Tiem vīriem, kas no Ēģiptes zemes ir nākuši, kam divdesmit gadi un pāri, tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es viņu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis, jo tie Man nav paklausījuši;

32:12  Tik vien Kālebs, Jefunna dēls, tas ķenaisietis, un Jozuas, Nuna dēls, jo tie Tam Kungam ir paklausījuši.

32:13  Tā Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēli un lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams viss tas augums izmira, kas bija ļaunu darījis priekš Tā Kunga acīm.

32:14  Un nu redzi, jūs savu tēvu vietā esat nākuši, grēcīgu ļaužu dzimums, vairodami Tā Kunga bargo dusmību pret Israēli.

32:15  Jo ja jūs nogriezīsities no Viņa, tad Viņš šiem vēl liks palikt tuksnesī, un jūs nomaitāsiet visus šos ļaudis.

32:16  Tad tie pie viņa piegāja un sacīja: mēs šeit gribam laidarus taisīt priekš saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas priekš saviem bērniem;

32:17  Bet mēs paši steigšus apbruņosimies Israēla bērnu priekšā, tiekams tos būsim aizveduši viņu vietā; bet mūsu bērni lai paliek stiprās pilsētās to zemes iedzīvotāju dēļ.

32:18  Mēs negriezīsimies atpakaļ uz savām mājām, tiekams Israēla bērni nebūs dabūjuši ikviens savu daļu.

32:19  Jo mēs neņemsim līdz ar viņiem savu daļu viņā Jardānes pusē, vai tālāki, bet mūsu daļa mums nāksies šai Jardānes pusē pret rītiem.

32:20  Tad Mozus uz tiem sacīja: ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs apbruņojaties Tā Kunga priekšā uz karu,

32:21  Un ikviens no jums, kam bruņas, iesiet pār Jardāni Tā Kunga priekšā, kamēr Viņš Savus ienaidniekus Savā priekšā izdzīs, un tā zeme priekš Tā Kunga būs uzvarēta,

32:22  Tad jūs pēc tam varat iet atpakaļ un būsiet nenoziedzīgi Tā Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme jums būs par daļu Tā Kunga priekšā.

32:23  Bet ja jūs tā nedarīsiet, redzi, tad jūs pret To Kungu grēkosiet un jūs samanīsiet savus grēkus, kad tie jūs atradīs.

32:24  Uztaisat sev pilsētas priekš saviem bērniem un laidarus priekš saviem sīkiem lopiem un dariet pēc tā vārda, kas no jūsu mutes izgājis.

32:25  Tad Gada bērni un Rūbena bērni runāja uz Mozu un sacīja: tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl.

32:26  Mūsu bērni, mūsu sievas, mūsu ganāmie pulki un visi mūsu lopi paliks tur Gileādas pilsētās;

32:27  Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, noies karā Tā Kunga priekšā, kā mans kungs ir runājis.

32:28  Tad Mozus viņu dēļ pavēlēja priesterim Eleazaram un Jozuam, Nuna dēlam, un Israēla cilšu tēvu virsniekiem, un Mozus uz tiem sacīja:

32:29  Ja Gada bērni un Rūbena bērni, ikviens kam bruņas, līdz ar jums ies karā pār Jardāni Tā Kunga priekšā, un tā zeme jūsu priekšā būs uzvarēta, tad dodat tiem Gileādas zemi par daļu.

32:30  Bet ja tie ar jums nenoies apbruņoti, tad tiem savu daļu būs dabūt jūsu starpā Kanaāna zemē.

32:31  Tad Gada bērni un Rūbena bērni atbildēja un sacīja: ko Tas Kungs uz taviem kalpiem runājis, tā mēs darīsim.

32:32  Mēs aiziesim apbruņoti Tā Kunga priekšā uz Kanaāna zemi un savu iemantojamo īpašumu turēsim šai Jardānes pusē.

32:33  Tad Mozus viņiem deva, Gada bērniem un Rūbena bērniem un Manasus, Jāzepa dēla, pusciltij Sihona, Āmoriešu ķēniņa, valsti un Oga, Basanas ķēniņa, valsti, to zemi ar tām pilsētām viņu robežās, tās zemes pilsētas visapkārt.

32:34  Un Gada bērni uztaisīja Dibonu un Atarotu un Arveru

32:35  Un Atarot-Zovanu un Jaēzeru, Jogabeū

32:36  Un Bet-Nimru un Betaranu, stipras pilsētas un sīku lopu laidarus.

32:37  Un Rūbena bērni uztaisīja Hešbonu un Eleali un Ķīriataīmu

32:38  Un Nebu un Baāl-Meonu ar citiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca tās pilsētas, ko tie uztaisīja, ar citiem vārdiem.

32:39  Un Mahira, Manasus dēla bērni, gāja uz Gileādu un to uzņēma un izdzina tos Amoriešus, kas tur bija.

32:40  Tā Mozus Gileādu deva Mahiram, Manasus dēlam, un viņš tur dzīvoja.

32:41  Un Jaīrs, Manasus dēls, gāja un uzņēma viņu ciemus un tos nosauca Avot-Jaīru.

32:42  Un Nobus gāja un uzņēma Kenatu ar viņas piederīgām vietām un to nosauca Nobu pēc sava vārda.

Chapter 33

33:1  Šie ir Israēla bērnu ceļa gājumi, kā viņi no Ēģiptes zemes ir izgājuši pēc saviem pulkiem caur Mozu un Āronu.

33:2  Un Mozus uz Tā Kunga vārdu aprakstīja viņu iziešanu pēc viņu ceļa gājumiem, un šie ir viņu ceļa gājumi, viņiem izejot.

33:3  Tie izgāja no Raēmzes pirmā mēnesī piecpadsmitā dienā; pirmā mēnesī, otrā Pasa svētku dienā Israēla bērni izgāja caur augstu roku priekš visu ēģiptiešu acīm.

33:4  Un ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko Tas Kungs viņu starpā bija sitis; Tas Kungs arī viņu dievus bija sodījis.

33:5  Un Israēla bērni izgāja no Raēmzes un apmetās Sukotā.

33:6  Un izgāja no Sukota un apmetās Etamā, kas ir tuksneša galā.

33:7  Un tie izgāja no Etama un griezās uz Pi Hahirota ieleju, kas ir pret Baāl Cefonu un apmetās pret Migdolu.

33:8  Un izgāja no Ķirota un gāja vidū caur jūru uz tuksnesi un staigāja treju dienu gājumus Etama tuksnesī un apmetās Mārā.

33:9  Un izgāja no Māras un nāca uz Elimu, un Elimā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palma koki, un tie tur apmetās.

33:10  Un izgāja no Elima un apmetās pie niedru jūras.

33:11  Un izgāja no niedru jūras un apmetās Sina tuksnesī.

33:12  Un izgāja no Sina tuksneša un apmetās Dofkā.

33:13  Un izgāja no Dofkas un apmetās Āluzā.

33:14  Un izgāja no Āluzas un apmetās Refidos, bet tur nebija ūdens tiem ļaudīm ko dzert.

33:15  Un tie izgāja no Refidiem un apmetās Sinaī tuksnesī.

33:16  Un izgāja no Sinaī tuksneša un apmetās pie tiem kārības kapiem.

33:17  Un izgāja no tiem kārības kapiem un apmetās Hacerotā.

33:18  Un izgāja no Hacerotas un apmetās Ritmā.

33:19  Un izgāja no Ritmas un apmetās RimonParecā.

33:20  Un izgāja no RimonParecas un apmetās Libnā.

33:21  Un izgāja no Libnas un apmetās Rissā.

33:22  Un izgāja no Rissas un apmetās Ķelatā.

33:23  Un izgāja no Ķelatas un apmetās pie Zāvera kalna.

33:24  Un izgāja no Zāvera kalna un apmetās Aradā.

33:25  Un izgāja no Aradas un apmetās Maķelotā.

33:26  Un izgāja no Maķelotas un apmetās Taātā.

33:27  Un izgāja no Taātas un apmetās Tārākā.

33:28  Un izgāja no Tārākas un apmetās Mitkā.

33:29  Un izgāja no Mitkas un apmetās Asmonā.

33:30  Un izgāja no Asmonas un apmetās Mozerotā.

33:31  Un izgāja no Mozerotas un apmetās BneJaēkanā.

33:32  Un izgāza no BneJaēkanas un apmetās Orģidgadā.

33:33  Un izgāja no Orģidgadas un apmetās Jotbatā.

33:34  Un izgāja no Jotbatas un apmetās Abronā.

33:35  Un izgāja no Abronas un apmetās Eceon-Ģēberā.

33:36  Un izgāja no Eceon-Ģēberas un apmetās Cin tuksnesī, tas ir Kādeš.

33:37  Un izgāja no Kādešas un apmetās pie Hora kalna, Edoma zemes malā.

33:38  Tad Ārons, tas priesteris, gāja uz Hora kalnu pēc Tā Kunga vārda un tur nomira četrdesmitā gadā pēc tam, kad Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes zemes, piektā mēnesī, pirmā mēneša dienā.

33:39  Bet Ārons bija simts divdesmit un trīs gadus vecs, kad viņš nomira uz Hora kalna.

33:40  Tad tas Kanaānietis, ķēniņš Arads, kas dienvidu(Negebas) pusē dzīvoja Kanaāna zemē, dzirdēja Israēla bērnus nākam.

33:41  Un tie izgāja no Hora kalna un apmetās Calmonā.

33:42  Un izgāja no Calmonas un apmetās Pūnonā.

33:43  Un izgāja no Pūnonas un apmetās Obotā.

33:44  Un izgāja no Obotas un apmetās pie Ijim Abarima uz Moaba robežām.

33:45  Un izgāja no Ijim un apmetās Dibon-Gadā.

33:46  Un izgāja no Dibon-Gadas un apmetās Almon-Diblataīmā.

33:47  Un izgāja no Almon-Diblataīmas un apmetās Abarim kalnos pret Nebu.

33:48  Un izgāja no Abarim-kalniem un apmetās Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku.

33:49  Un apmetās pie Jardānes no Bet-Jezimotam līdz Abel-Šitimai Moaba klajumos.

33:50  Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku, sacīdams:

33:51  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jardāni uz Kanaāna zemi,

33:52  Tad jums būs izdzīt savā priekšā visus zemes iedzīvotājus un izdeldēt visus viņu elku tēlus un izdeldēt visas viņu lietās bildes un nopostīt visus viņu elku kalnus.

33:53  Un jums to zemi būs ieņemt un tanī dzīvot, jo Es jums to zemi esmu devis iemantot.

33:54  Un jums to zemi būs dalīt caur meslošanu pēc savām ciltīm; tai, kam daudz ļaužu, lai dod lielāku daļu, un tai, kam maz ļaužu, mazāku daļu, - kā ikvienai meslošana izkrīt, to lai tā dabū, - jums to zemi būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.

33:55  Bet ja jūs tos zemes iedzīvotājus neizdzīsiet savā priekšā, tad notiks, kurus jūs no tiem atlicināsiet, tie jums taps par ērkšķiem jūsu acīs un par dzeloni jūsu sānos, un jūs spaidīs tai zemē, kur jūs dzīvojat.

33:56  Un notiks, kā Es viņiem domāju darīt, tā Es jums darīšu.

Chapter 34

34:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

34:2  Pavēli Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs uz Kanaāna zemi nākat, tad šī būs tā zeme, kas jums kritīs par īpašumu: Kanaāna zeme pēc savām robežām.

34:3  Tad nu dienvidu mala lai jums ir no Cin tuksneša pie Edoma sāniem, un dienvidu robeža lai jums ir no sāls jūras gala pret rītiem.

34:4  Un lai tā robeža iet apkārt no dienvidiem(Negebas) uz Akrabu kalniem un lai iet pāri uz Cin, un lai iziet uz Kādeš Barneas dienvidu pusi, un lai iet uz Acar Adaru un iet cauri līdz Acmonam.

34:5  Un tad šai robežai būs iet apkārt no Acmona uz Ēģiptes upi, un viņas gals lai ir pie jūras.

34:6  Vakara pusē lai tā lielā jūra jums ir par robežu,- šī lai jums ir tā vakaru robeža.

34:7  Un šī lai jums ir tā ziemeļu robeža: no tās lielās jūras jums būs mērot līdz Hora kalnam.

34:8  No Hora kalna jums būs mērot, kamēr nāk uz Amatu, un tā robeža lai noiet uz Cedadu.

34:9  Un tā robeža lai stiepjas uz Zifronu, un viņas gals lai ir Enana ciems; šī lai jums ir tā ziemeļu robeža.

34:10  Un par robežu pret rītiem jums būs mērot no Enana ciema līdz Šefamam.

34:11  Un šī robeža lai nostiepjas no Šefama uz Riblu, Aīnam pret rītiem; pēc lai tā robeža nostiepjas un iet gar Ķinneretes jūras malu pret rītiem.

34:12  Un šī robeža lai nostiepjas gar Jardāni, un viņas gals lai ir sāls jūra. Šī nu lai jums ir tā zeme pēc savām robežām visapkārt.

34:13  Un Mozus pavēlēja Israēla bērniem un sacīja: šī ir tā zeme, ko jums caur meslošanu būs par īpašumu dabūt, ko Tas Kungs ir pavēlējis dot tām deviņām ciltīm un tai pusciltij.

34:14  Jo Rūbena bērnu cilts pēc saviem tēvu namiem un Gada bērnu cilts pēc saviem tēvu namiem un Manasus puscilts savu daļu ir dabūjušas.

34:15  Divas ciltis un viena puscilts savu īpašumu ir dabūjušas šaipus Jardānes, no Jērikus pret rītiem, pret austrumu.

34:16  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

34:17  Šie ir to vīru vārdi, kas to zemi jums lai izdala: Eleazars, tas priesteris, un Jozuas, Nuna dēls.

34:18  Un no ikvienas cilts jums būs ņemt vienu virsnieku pie zemes izdalīšanas.

34:19  Un šie ir to vīru vārdi: no Jūda cilts Kālebs, Jefunna dēls,

34:20  Un no Sīmeana bērnu cilts Šemuēls, Amiuda dēls,

34:21  Un no Benjamina cilts Elidus, Ķislona dēls,

34:22  Un no Dana bērnu cilts virsnieks Būkus, Jagla dēls,

34:23  No Jāzepa bērniem, no Manasus cilts virsnieks Hanniēls, Efoda dēls,

34:24  Un no Efraīma bērnu cilts virsnieks Ķemuēls, Šiftana dēls,

34:25  Un no Zebulona bērnu cilts virsnieks Elicafans, Parnaka dēls,

34:26  Un no Īsašara bērnu cilts virsnieks Paltiēls, Asana dēls,

34:27  Un no Ašera bērnu cilts virsnieks Aķiuds, Zelona dēls,

34:28  Un no Naftalus bērnu cilts virsnieks Pedaēls, Amiuda dēls.

34:29  Šie ir tie, kam Tas Kungs pavēlējis Israēla bērniem izdalīt to īpašumu Kanaāna zemē.

Chapter 35

35:1  Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku un sacīja:

35:2  Pavēli Israēla bērniem, lai tie no savas iemantojamās daļas dod pilsētas Levitiem, kur dzīvot, un lai tie dod Levitiem arī apgabalus ārā ap viņu pilsētām.

35:3  Un tās pilsētas tiem būs, lai tie tur dzīvo, bet tie apgabali lai ir priekš viņu lieliem un sīkiem lopiem un priekš visiem viņu ganāmiem pulkiem.

35:4  Un tie pilsētu apgabali, ko jūs Levitiem dosiet, lai ir no pilsētas mūriem uz āru tūkstošas olektis uz visām pusēm.

35:5  Un jums būs mērot pilsētas āra pusē pret rītiem divtūkstoš olektis un pret dienas vidiem divtūkstoš olektis un pret vakariem divtūkstoš olektis un pret ziemeļiem divtūkstoš olektis, ka pilsēta ir vidū; šie būs viņiem tie pilsētu apgabali.

35:6  Un to pilsētu starpā, ko jūs dosiet Levitiem, lai ir sešas glābšanas pilsētas, kas jums jādod, ka tas nokāvējs uz turieni bēg, un pie tām klāt viņiem būs dot vēl četrdesmit divas pilsētas.

35:7  Visas pilsētas, ko jūs dosiet Levitiem, lai ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu apgabaliem.

35:8  Un no tām pilsētām, ko jūs dosiet no Israēla bērnu daļas, jums būs ņemt daudz no tiem, kam ir daudz, un maz no tiem, kam ir maz; ikvienam no savām pilsētām būs dot Levitiem pēc savas daļas, ko tas mantojis.

35:9  Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

35:10  Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesiet pāri pār Jardāni uz Kanaāna zemi,

35:11  Tad jums būs iecelt pilsētas, kas jums lai ir par glābšanas pilsētām, ka uz turieni tas nokāvējs var bēgt, kas kādu cilvēku netīši nokāvis.

35:12  Un šīs pilsētas lai jums ir par glābšanu no atriebēja, ka tam nokāvējam nav jāmirst, tiekams viņš nav stāvējis draudzes priekšā iztiesāšanas dēļ.

35:13  Un tās pilsētas, ko jūs dosiet, lai jums ir sešas glābšanas pilsētas.

35:14  Trīs no šīm pilsētām noliekat viņpus Jardānes un trīs no tām pilsētām noliekat Kanaāna zemē, - glābšanas pilsētas lai tās ir.

35:15  Šīs pilsētas lai Israēla bērniem ir par glābšanu, arī svešiniekam un piedzīvotājam jūsu starpā, ka uz turieni var bēgt ikviens, kas kādu cilvēku netīši nokāvis.

35:16  Bet ja viņš to ar dzelzs ieroci sitis, ka mirst, tas ir slepkava, šim slepkavam būs tapt nokautam.

35:17  Vai ja viņš to sit ar akmeni rokā, ar ko var nokaut, tā ka mirst, tas ir slepkava, tam būs tapt nokautam.

35:18  Vai ja viņš to sit ar koka gabalu, ar ko var nokaut, tā ka mirst, tas ir slepkava, tam būs tapt nokautam.

35:19  Asiņu atriebējs lai nonāvē to slepkavu; kad tas viņu sastop, lai viņu nokauj.

35:20  Un ja viņš nīdēdams to grūdis, vai tīši uz to ko sviedis, ka tas mirst,

35:21  Vai ja viņš nīdēdams to sitis ar savu roku, ka tas mirst, tad tam būs tapt nokautam; jo viņš ir slepkava; asiņu atriebējs lai to nokauj, kad viņu sastop.

35:22  Bet ja viņš netīši bez ienaida grūdis, vai no nejauši kādu rīku uz to sviedis;

35:23  Vai akmenim, caur ko tas var mirt, netīši tam licis uzkrist, tā ka tas mirst, un nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi,

35:24  Tad lai draudze tiesā starp nokāvēju un asiņu atriebēju pēc šiem likumiem.

35:25  Un draudzei nokāvēju būs izglābt no asiņu atriebēja rokas, un draudzei būs to novest viņa glābšanas pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur tam būs palikt, kamēr augstais priesteris miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.

35:26  Bet ja nokāvējs iziedams izies no savas glābšanas pilsētas robežām, kurp bija nobēdzis.

35:27  Un asiņu atriebējs ārpus viņa glābšanas pilsētas robežām to atradīs un nokaus, tad tas nav noziedzīgs pie viņa asinīm.

35:28  Jo tam bija jāpaliek savā glābšanas pilsētā, kamēr augstais priesteris nomirs; bet pēc tā augstā priestera miršanas nokāvējs lai griežas atpakaļ uz savu zemes daļu.

35:29  Un tas lai jums ir par tiesas likumu pie jūsu pēcnākamiem visās jūsu māju vietās.

35:30  Ja kas kādu cilvēku nosit, tad uz liecinieku vārdu slepkavam būs tapt nokautam, bet vienam lieciniekam vien nebūs liecību dot pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.

35:31  Tev arī nebūs ņemt atpirkšanas maksu par slepkavu, kas nāvi pelnījis, jo tam būs tapt nokautam.

35:32  Jums arī nebūs ņemt atpirkšanas maksu par to, kas savā glābšanas pilsētā ir nobēdzis, ka tas atkal nāktu dzīvot savā zemes daļā, pirms augstais priesteris miris.

35:33  Un jums nebūs sagānīt to zemi, kur jūs esat; jo tās tādas asinis sagāna to zemi, un to zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vien caur tā asinīm, kas tās izlējis.

35:34  Tad nu nesagāniet to zemi, kur jūs dzīvojat, un kur Mans dzīvoklis, jo Es esmu Tas Kungs, kas dzīvo Israēla bērnu vidū.

Chapter 36

36:1  Un tie tēvu namu virsnieki no Gileāda bērnu cilts, - tas bija Mahira dēls, šis Manasus dēls, no Jāzepa dēlu ciltīm, - tie piegāja un runāja priekš Mozus un priekš tiem lielkungiem, Israēla bērnu tēvu namu virsniekiem, un sacīja:

36:2  Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam caur meslošanu izdot to zemi Israēla bērniem par īpašumu, un manam kungam caur To Kungu ir pavēlēts, mūsu brāļa Celofehada īpašumu dot viņa meitām.

36:3  Kad nu tās paliktu vienam no Israēla bērnu ciltīm par sievām, tad viņu īpašums taptu atrauts no mūsu tēvu īpašuma un pielikts tās cilts īpašumam, kurp tās noietu, un mūsu īpašuma daļa būtu mazināta.

36:4  Un ja Israēla bērniem nāk gaviles gads, tad viņu īpašums taptu pielikts tās cilts īpašumam, kurp tās noietu, un no mūsu tēvu cilts īpašuma viņu īpašums ietu nost.

36:5  Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem pēc Tā Kunga vārda un sacīja: Jāzepa bērnu cilts runā pareizi.

36:6  Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pavēlējis Celofehada meitām un sacījis: lai tās iet pie vīra, kā viņām patīk; bet lai kļūst par sievām sava tēva cilts radiem,

36:7  Ka Israēla bērnu īpašums no cilts uz cilti netop pārcelts, jo Israēla bērniem būs turēties ikvienam pie savu tēvu cilts īpašuma.

36:8  Un ikviena meita, kam ir zemes daļa kādā Israēla bērnu ciltī, lai iet pie vīra pie kāda no savas tēva cilts radiem, ka Israēla bērni patur savu tēvu mantas daļu,

36:9  Un īpašums netop pārcelts no vienas cilts uz otru; jo Israēla bērnu ciltis lai turas ikviena pie sava īpašuma.

36:10  Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Celofehada meitas darīja.

36:11  Jo Maēla, Tirca un Hagla un Milka un Noa, Celofehada meitas, kļuva par sievām sava tēva brāļa dēliem;

36:12  Jāzepa dēla Manasus bērnu radiem tās kļuva par sievām; tā viņu īpašums palika pie viņu tēva radu cilts.

36:13  Šie ir tie likumi un tās tiesas, ko Tas Kungs caur Mozu Israēla bērniem ir pavēlējis Moaba klajumos pie Jardānes pret Jēriku.